Katru gadu grupu pārslimo aptuveni 10 procenti Latvijas iedzīvotāju, un, lai gan lielākoties gripa norit vieglā vai vidēji smagā formā, iespējama arī smaga saslimšana ar nopietnām sekām un smagām komplikācijām, pneimoniju un pat nāves gadījumiem. Pagājusī gripas sezona Latvijā nepalika bez smagām sekām, jo kopumā tika reģistrēts rekordaugsts mirušo skaits saistībā ar gripas infekciju.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati rāda, ka pagājušajā gripas sezonā, tas ir, no 2015. gada rudens līdz 2016. gada pavasarim, gripas intensitāte bijusi vidēja. Vislielākā saslimstība ar gripu reģistrēta šāgada februāra sākumā - tā bija maksimālā saslimstība (216,3 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju). Gripas epidēmiskā izplatība iepriekšējā gada sezonā ilga no janvāra sākuma līdz aprīļa vidum, un tā bija ilgāka nekā citus gadus. Aizvadītajā gripas sezonā kopumā miruši 70 pacienti, kuru vidējais vecums bija 64 gadi. Tomēr jaunākai mirušajai gripas slimniecei bija tikai 26 gadi.
Lielākajai daļai mirušo (73 procentiem) bijušas divas un vairāk hroniskas slimības, no tām biežākās - sirds asinsvadu (59 procentos gadījumu), kam seko elpceļu, centrālās nervu sistēmas slimības, cukura diabēts un adipozitāte (aptaukošanās). Divos gadījumos mirušas bija grūtnieces (26 un 35 gadi). Vismaz septiņos gadījumos inficēšanās ar gripu notikusi, pacientiem ārstējoties stacionārā ārstniecības iestādē. Gripas izplatības datu analīzes ietvaros saņemta informācija par 2082 stacionētiem pacientiem gripas un gripas izraisītās pneimonijas gadījumos. Vislielākais hospitalizēto pacientu skaits bija Rīgas un Daugavpils stacionārajās iestādēs. Kopumā SPKC dati rāda, ka gripas negatīvās sekas (īpaši nāves gadījumi) pagājušajā sezonā bija vislielākās pēdējo gadu laikā, jo pirms gada gripas sezonā reģistrēti 39 nāves gadījumi, vēl gadu iepriekš - pieci. SPKC Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja Irina Lucenko atzīst, ka vidējā saslimstība ar gripu šāgada pirmajā pusē bijusi divreiz mazāka nekā pērn, tomēr pēdējās gripas sezonas laikā nomira divreiz vairāk cilvēku nekā pirms tam.
Pacientus ar hroniskām slimībām, gados vecus cilvēkus vai grūtnieces no smagām gripas komplikācijām un arī letāla iznākuma var pasargāt pretgripas vakcinācija, uzsver eksperti. Taču Latvijā vakcinēšanās pret gripu ir ļoti zemā līmenī - pret gripu vakcinējas mazāk nekā viens procents iedzīvotāju.
Veselības ministrijas galvenais speciālists infektoloģijā profesors Uga Dumpis norāda, ka vakcinācijas aptvere Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, ir ļoti maza, kas īpaši bīstami ir gripas komplikāciju riska grupām. Šīm riska grupām tiek piešķirta atlaide pretgripas vakcinācijai 100 vai 50 procentu apmērā. «Eiropas Slimību profilakses kontroles centra mērķis ir, ka 75 procenti cilvēku vecumā virs 60 gadiem ir vakcinējušies pret gripu,» teica U. Dumpis. Latvijā senioru vidū pret gripu vakcinējas vien trīs procenti. Daudzi cilvēki ar gripu inficējas slimnīcās, kur nonāk ar citām veselības problēmām, tāpēc arī tas ir iemesls vakcinēties pret gripu. Pērn P. Stradiņa slimnīca ar publisku akciju mudināja vakcinēties arī visus savus mediķus, jo nereti paši ārsti un māsas ir kūtri profilaktiski vērsties pret gripu.
Profesore Dace Rezeberga, Veselības ministrijas galvenā speciāliste ginekoloģijā, saka: grūtniecības laikā gripa ir ļoti smaga slimība, kas apdraud gan topošās māmiņas, gan bērna veselību un dzīvību. Pēdējo desmit gadu laikā no gripas radītām komplikācijām mirušas piecas grūtnieces.