Pret vējbakām otro reizi vēl nepotēs

© Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Finansējuma trūkuma dēļ valdība uz diviem gadiem atlikusi bērnu vakcinēšanu pret vējbakām ar otro devu, lai nodrošinātu pilnu vakcinācijas kursu. Pašlaik bērnus arī potē pret vējbakām, taču tikai vienu reizi. Tiesa, šajā lēmumā eksperti nesaskata traģēdiju, jo bērnu vakcinācija pret vējbakām jau ar vienu devu ir sasniegusi pietiekami labus rezultātus.

Veselības ministrija izstrādājusi grozījumus noteikumos, kas paredz vakcinācijas pret vējbakām otro devu nodrošināt, sākot tikai no 2019. gada 1. janvāra. Pret vējbakām bērnus Latvijā vakcinē salīdzinoši nesen - no 2008. gada, un saskaņā ar vakcinācijas kalendāru bērns poti saņem pusotra gada vecumā. Pašlaik bērnus vakcinē ar vienu vakcīnas devu, taču jau pirms vairākiem gadiem pediatri un epidemiologi nonāca pie secinājuma, ka nepieciešama otra vakcīna vecākiem bērniem, lai nodrošinātu pilnvērtīgas imunitātes veidošanos. Veselības ministrija nolēma, ka otra vakcīnas deva jānodrošina no 2014. gada. Līdz ar to šogad pieņemtais lēmums pārcelt par diviem gadiem izmaiņas vakcinācijā pret vējbakām nav pirmais šāds priekšlikums, arī toreiz vakcīnu neieviesa naudas trūkuma dēļ. Neatkarīgā pirms diviem gadiem rakstīja, ka saslimuši arī pret vējbakām vakcinēti bērni, par ko eksperti nebija pārsteigti - neviena vakcīna nenodrošina 100 procentu aizsardzību, taču nevakcinēto bērnu vidū saslimstība ar vējbakām ir piecas reizes augstāka.

Tātad iepriekš bija paredzēts, ka vakcinācija pret vējbakām ar otro devu septiņus gadus veciem bērniem būtu jāsāk no nākamā gada 1. janvāra, tomēr, ņemot vērā valsts budžeta finansiālās iespējas, tās ieviešanu plānots atlikt, Neatkarīgajai skaidro Veselības ministrijas speciāliste Agnese Zarāne. Veselības ministrija negatavojas no šī plāna atteikties, tikai ieviešanas termiņš arvien tiek pagarināts. Izskanējis arī viedoklis, kāpēc vispār nepieciešams potēt bērnus pret vējbakām, ja bērni tās izslimojot viegli. Tomēr dati norāda uz pretējo: gada laikā vairāki desmiti bērnu pat nonāk slimnīcā vējbaku dēļ. Piemēram, pirms vēl nebija vakcinācijas pret vējbakām, 2007. gadā, slimnīcā nonāca 163 bērni, savukārt 2015. gadā - 50. Visvairāk stacionēšanas biežums samazinājies tieši ar vakcināciju aptvertajās vecuma grupās. Reģistrēto vējbaku gadījumu analīze liecina, ka vakcinācijas rezultātā ievērojami (5,4 reizes) samazinājies slimnīcā ievietoto bērnu skaits vecumā no dzimšanas līdz diviem gadiem.

Par vakcinācijas lietderību, pēc Veselības ministrijas ekspertu domām, liecina arī tas, ka būtiski samazinās saslimšanas gadījumu skaits - tas Latvijā ir samazinājies par 68 procentiem. Kopumā 2008.-2015. gadā vakcināciju pret vējbakām (viena deva) saņēmuši 127 168 bērni.

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs secinājis, ka tajās valstīs, kas ir ieviesušas vispārēju vakcināciju pret vējbakām bērniem, ir strauji samazinājusies saslimstība un vējbaku komplikācijas, tas palīdzējis novērst nāves gadījumus visās vecuma grupās gan vakcinētiem, gan nevakcinētiem indivīdiem. Pasaules Veselības organizācija norāda, ka vakcīnas aptverei ir jābūt virs 80 procentiem (Latvijā 2015. gadā tā bija 85,6 procenti).

***

Saslimstība ar vējbakām

Laikā no 1991. līdz 2007. gadam Latvijā tika reģistrēts vidēji 6391 vējbaku gadījums gadā, bet 2015. gadā saslimušo skaits ir bijis vismazākais visā novērošanas periodā - 2058 gadījumi.

Saslimstība ar vējbakām samazinājusies par 68%, salīdzinot ar periodu, pirms tika sākta valsts apmaksāta vakcinācija.

2007. gadā tika ziņots par 163 stacionēšanas gadījumiem, 2015. gadā tikai par 50 gadījumiem, kad bērns ar vējbakām ievietots slimnīcā.

Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs



Veselība

Kā uzzināt, vai jums ir “sirds klepus” un ko darīt, ja no tā cieš. Sirds klepus var būt sirds mazspējas simptoms. Kā noteikt, vai sēcošais klepus ir kaut kas, par ko būtu jāuztraucas. Saskaņā ar pētījuma datiem sirds mazspēja, ir tad, kad sirds vairs nespēj pareizi sūknēt asinis pa ķermeni.