Sievietēm vairāk jārūpējas par sirdi

Pastāv maldīgs uzskats, ka koronārā sirds slimība biežāk skar vīriešus. Šā uzskata dēļ sievietes mazāk pievērš uzmanību sirds veselībai un retāk apmeklē kardiologu, riskējot saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām.

Patiesībā sirds un asinsvadu slimības, tajā skaitā miokarda infarkts, ir galvenais nāves cēlonis pasaulē. Ik gadu vairāk nekā 8,6 miljoni sieviešu pasaulē mirst ar sirds un asinsvadu slimībām - tas ir vairāk nekā sievietes mirst ar onkoloģiskajām un citām slimībām.

Krista Lesiņa, Rīgas Stradiņa Universitātes rezidente kardioloģijā (Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca), informē par sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem, šo slimību norises īpatnībām sievietēm un to, kas darāms profilaksei.

Sirds un asinsvadu slimību risks gan vīriešiem, gan sievietēm pieaug līdz ar vecumu, ko saista gan ar riska faktoru skaita pieaugumu (paaugstināts asinsspiediens, paaugstināts holesterīna līmenis, mazkustīgums u.c.), gan ar dažādu nelabvēlīgu iekšējo un ārējo faktoru ilgstošu ietekmi uz vielmaiņu, kas veicina audu novecošanos, asinsvadu sieniņu bojāšanos un asinsvadu aterosklerotiskas pārmaiņas. Ir dažādi sirds un asinsvadu slimību riska faktori - tādi, kurus varam mainīt, un tādi, kurus ietekmēt nevaram.

Ietekmējamie riska faktori

Pie tādiem pieskaitāma smēķēšana, paaugstināts asinsspiediens (virs 140/90 milimetriem dzīvsudraba staba (mmHg)),

dislipidēmija jeb paaugstināts holesterīna līmenis asinīs: kopējā holesterīna līmenis asinīs virs 5 milimoliem litrā (mmol/l), zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna (ZBLH) līmenis asinīs virs 3 mmol/l - ar piebildi, ka ārsti ZBLH vērtē katram cilvēkam individuāli atkarībā no sirds un asinsvadu slimību riska, jo normas var atšķirties. Holesterīna kaitīgumu ietekmē ne tikai tā līmenis, bet daudzi citi faktori un slimības: vecums, smēķēšana, cukura diabēts, paaugstināts asinsspiediens, ģenētiska nosliece, pasliktināta nieru funkcija. Riska faktors ir arī paaugstināts triglicerīdu (TG) līmenis asinīs - virs 1,7 mmol/l, kā arī pazemināts augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīna (ABLH) līmenis asinīs - zem 1,0 mmol/l vīriešiem un zem 1,2 mmol/l sievietēm. Uz sirds un asinsvadu slimību risku norāda arī palielināts svars, par ko spriež pēc ķermeņa masas indeksa (ĶMI). To aprēķina, izmantojot formulu: ĶMI = svars (kg): augums (m)2; ĶMI 25-29,9 nozīmē lieku ķermeņa masu, bet ĶMI, kas lielāks par 30, nozīmē aptaukošanos. Par aptaukošanos liecina arī vidukļa apkārtmērs, ja vīriešiem tas ir lielāks par 102 cm, sievietēm - par 88 cm. Pārējie faktori: neveselīgs un nesabalansēts uzturs, mazkustīgs dzīvesveids, cukura diabēts, glikozes tolerances traucējumi, hroniska nieru slimība.

Neietekmējamie riska faktori

Tie ir vecums, dzimums, etniskā piederība, sociālekonomiskais statuss, nelabvēlīga iedzimtība, agrīni sirds un asinsvadu slimību gadījumi ģimenes anamnēzē (vīriešiem līdz 55 gadiem, sievietēm līdz 65 gadu vecumam), iepriekš bijusi vai esoša sirds un asinsvadu slimība.

Īpatnības sievietēm

Riska faktori, kas īpaši paaugstina koronārās sirds slimības risku sievietēm, ir cukura diabēts - gan 1. tipa, gan 2. tipa diabēts jebkurā vecumā; smēķēšana; paaugstināts asinsspiediens; zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna līmenis asinīs - īpaši tas sāk paaugstināties pēc menopauzes iestāšanās; kā arī triglicerīdu līmenis asinīs, kas sievietēm jebkurā vecumā ir augstāks nekā vīriešiem, turklāt līdz ar vecumu un svara pieaugumu gan triglicerīdu, gan kopējā holesterīna līmenim ir tendence paaugstināties.

Smēķēšana kopā ar orālās kontracepcijas līdzekļu lietošanu būtiski paaugstina trombozes risku, tāpēc desmit reižu paaugstinās sirds un asinsvadu slimību risks. Pārtraucot smēķēt, risks divu gadu laikā samazinās par 50%.

Infarkta un insulta attīstību veicina ateroskleroze jeb asinsvadu aizkaļķošanās. Plīstot aterosklerotiskajai plātnītei, var veidoties trombs, kas nosprosto kādu dzīvībai svarīgu asinsvadu, izraisot infarktu vai insultu. Ateroskleroze vīriešiem un sievietēm attīstās līdzīgi, tomēr vecums, kad tas notiek, un organisma reakcija uz ārstēšanu abiem dzimumiem atšķiras.

Aterosklerotiskais process sievietēm pirms menopauzes ir mazāk izteikts nekā vīriešiem līdzīgā vecumā, tādēļ miokarda infarkta risks sievietes piemeklē vēlāk. Savukārt pēc menopauzes sievietēm aterosklerozes attīstība kļūst izteiktāka nekā vīriešiem, līdz ar to palielinās infarkta un insulta risks. Sieviešu dzimumhormons estrogēns ceļ augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīna līmeni. Estrogēna veidošanās ir visaktīvākā reproduktīvajā vecumā, tādēļ līdz menopauzei sievietes ir vairāk pasargātas no koronārās sirds slimības. Estrogēnam piemīt sirds asinsvadus aizsargājošs efekts, tāpēc agrīnai hormonālai aizstājterapijai līdz 40 gadu vecumam ir liela nozīme arī sirds un asinsvadu veselības uzturēšanā. Menopauzē ateroskleroze progresē un plašāk skar sirds asinsvadus, sasniedzot maksimumu 80-90 gadu vecumā, kad aptuveni 35% visu sirds asinsvadu daļu ir aizkaļķojušās.

Riska vecuma atšķirības

Infarkta un insulta riska vecuma nobīde sievietēm, salīdzinot ar vīriešiem, ir aptuveni desmit gadu, proti, 50 gadu vecam vīrietim ir līdzīgs infarkta un insulta risks kā 60 gadu vecai sievietei. Vīriešus parasti pirmais piemeklē infarkts, bet sievietes - insults.

Sievietēm ar koronāru sirds slimību tās iznākums ir mazāk labvēlīgs nekā vīriešiem. Statistika liecina, ka sievietes mirst 16% gadījumu, bet vīrieši 11% gadījumu. Savukārt sievietei, kurai jau ir bijis miokarda infarkts, sevišķi, ja ir arī cukura diabēts, sirds un asinsvadu slimību (insulta vai infarkta) risks ir divas reizes lielāks nekā vīrietim šajā pašā situācijā.

Ja vīriešiem sirds un asinsvadu slimību simptomi ir sāpes un diskomforts krūtīs, kas var izstarot uz kreiso roku vai abām rokām un žokli, kā arī elpas trūkums, tad sievietēm biežāk ir sāpes vēdera augšdaļā, sāpes starp lāpstiņām, neraksturīgs nogurums, vājums, miega traucējumi, sirdsklauves, smaguma sajūta rokās. Biežāk sastopamas arī blakusslimības: cukura diabēts, arteriāla hipertensija, sirds mazspēja, insults, līdz ar to novēro vairāk komplikāciju sirds un asinsvadu slimībām.

Sievietēm ar cukura diabētu jāpievērš vēl lielāka uzmanība sirds un asinsvadu veselībai. Cilvēkiem ar cukura diabētu ir divas līdz četras reizes lielāks risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, turklāt diabēta ietekme uz šo slimību attīstību sievietēm ir daudz lielāka nekā vīriešiem. Saslimstot ar cukura diabētu, sievietēm tiek neitralizēts tā sauktais kardiovaskulāro veselību aizsargājošais faktors, kas visdrīzāk ir saistīts ar estrogēnu labvēlīgo ietekmi uz sirds un asinsvadu veselību. Joprojām nav pierādīts, kāpēc sirds slimības sievietēm ar cukura diabētu attīstās ātrāk un to izpausmes ir smagākas, bet pastāv hipotēzes, ka tas ir saistīts ar izjauktu hormonu līdzsvaru. Dažos pētījumos konstatēts, ka sievietēm ar cukura diabētu ir zemāks estrogēnu un augstāks testosterona līmenis asinīs.

Ko varam darīt?

Galvenais mērķis ir novērst sirds un asinsvadu slimību riska faktorus. Nesmēķēt, būt fiziski aktīvām, izvēlēties sabalansētas maltītes, izskaužot no ēdienkartes treknus, neveselīgus produktus, regulāri mērīt asinsspiedienu, holesterīna līmeni asinīs, savlaicīgi vērsties pie ārsta un nepieciešamības gadījumā veikt papildu izmeklējumus un apzinīgi lietot ārsta izrakstītos medikamentus. Pamatu pamats sirds un asinsvadu veselībai ir pārdomāts uzturs, fiziskas aktivitātes un atteikšanās no smēķēšanas. Turklāt - tas šobrīd ir modē. Lai izdodas!