Astmas pacienti cer uz zāļu kompensāciju
Šovasar, kad daudzu slimību ārstēšanai nepieciešamajām zālēm ar valdības lēmumu tika palielināts valsts kompensācijas apmērs, astmas un citu elpceļu saslimšanu pacienti joprojām ir neziņā.
Astmai un hroniskai obstruktīvai plaušu slimībai jeb HOPS zāļu kompensācijas apmērs netika palielināts, lai gan pacientu biedrība to aicinājusi izdarīt jau vairākus gadus, Neatkarīgajai atzina Latvijas Astmas un alerģijas biedrības vadītāja Rita Paeglīte. Valsts kompensācijas apmēru šo diagnožu zālēm samazināja jau pirms 11 gadiem, un visus šos gadus elpceļu slimību pacientiem turpinās krīze.
Veselības ministre Anda Čakša valdībā pirms pāris nedēļām ziņoja par panākumiem - vairākām diagnozēm zāļu valsts kompensācijas apmērs noteikts simts procentu apmērā, kā arī kompensējamo zāļu sarakstā tika iekļautas jaunas diagnozes, un šīs zāles pacientiem valsts sāka apmaksāt jau no šāgada jūlija. Arī Astmas un alerģijas biedrība saņēma šo ziņu, taču diemžēl tā nebija par elpceļu slimību pacientiem. «Kaut arī aicinājām Veselības ministriju palielināt kompensācijas apjomu plaši izplatītajām elpceļu slimībām - astmai un hroniskai obstruktīvai plaušu slimībai, tas netika izdarīts,» saka R. Paeglīte, «ceram, ka vismaz no nākamā gada ministrija plāno atjaunot taisnīgumu un palielināt atbalstu astmas un HOPS pacientiem.»
Veselības ministrija prioritāro pasākumu sarakstā iekļāvusi arī papildu 30 miljonu eiro pieprasījumu kompensējamo zāļu budžetam.
Ministrijā Neatkarīgā noskaidroja, ka krīzes gados kompensācijas apmērs tika samazināts virknei diagnožu. Līdz šim daļai kompensācijas apmērs ir atjaunots pirmskrīzes līmenī - tās ir sirds un asinsvadu slimības (kompensācijas apmērs 75 procenti), bet daļai pat palielināts, piemēram, C hepatītam ir simts procentu kompensācija, tāpat arī Krona slimības, čūlainā kolīta pacientiem zāles tiek pilnībā kompensētas. Nākamā gada prioritāšu plāns paredz palielināt kompensācijas apmēru visām tām diagnozēm, kurām krīzes gados tika samazināts, bet nav vēl izdarīts. Kompensācijas apmēru plānots palielināt no 50 uz 75 procentiem un no 75 uz 90 procentiem. Konkrētas diagnozes gan netiek nosauktas. Vai valsts kompensācijas apmēru atjaunos arī elpceļu saslimšanām, nezina arī pacientu biedrība.
«Elpceļu slimības, konkrēti astma un HOPS, ietilpst šajā apdalītajā kategorijā. Pašlaik valsts kompensācijas apjoms astmas medikamentiem ir 75 procenti, savukārt HOPS - tikai 50 procentu no zāļu cenas,» stāsta R. Paeglīte. Sākotnēji tas bija lielāks - 75 procenti HOPS un 90 procentu astmas zālēm, taču krīzes laikā tika samazināts. Kopš 2008. gada kompensācijas apjoms vairs nav pārskatīts un palielināts, kā tas ir noticis daudzām citām diagnozēm, piemēram, diabētam, asinsrites slimībām, neauglībai un citām.
«Pašlaik pacientiem bieži nepietiek naudas visu medikamentu iegādei, un viņi elpas trūkumu, klepu un smakšanu izvēlas kā «mazāko ļaunumu» no savām diagnozēm un to neārstē. Taču tas nav tik vienkārši, kā izskatās. Nelietojot pastāvīgi nepieciešamās zāles, astma un HOPS būtiski ietekmē cilvēku dzīvi - viņi ne tikai nespēj strādāt, bet ir grūti veikt pat ikdienišķus sadzīviskus pienākumus, uzkāpt pa kāpnēm,» atzīst biedrības vadītāja. Pēc mediķu aplēsēm, Latvijā aptuveni 100 līdz 150 tūkstošiem cilvēku ir HOPS un aptuveni 40 līdz 100 tūkstošiem - astma. Abas ir hroniskas slimības, kuru kontrolei jālieto zāles pastāvīgi visa mūža garumā. Katrs HOPS saasinājums rada neatgriezeniskus plaušu bojājumus un paaugstina priekšlaicīgas nāves risku.