Eksperte: Vecāki bieži vien nenovērtē nepareiza uztura riskus

© f64

Marinēti un sālīti produkti, bulciņas un saldināti dzērieni, pusfabrikāti, našķi starp ēdienreizēm - šie ir visnotaļ ierasti pieaugušo ēšanas paradumi. Lielākoties tos nosaka dzīvesveids un dienas režīms, kas nereti par galveno produkta izvēles kritēriju liek izvēlēties to, cik ātri un vienkārši produkts ir pagatavojams. Tomēr pētījumi rāda, ka pieaugušie mēdz aizmirst - mazais nav lielais - un tādu pašu pārtiku piedāvā arī saviem bērniem. Vairāk nekā puse vecāku savu mazo sāk ēdināt kā lielo jau gada vecumā. Lai gan, sasniedzot vienu gadu, bērns drīkst ēst visu grupu produktus, pāreja uz pilna spektra ēdienkarti jāveic gudri.

“Protams, vienkāršāk ir visai ģimenei gatavot vienu un to pašu, sevišķi, kad mazākais bērns jau paaudzies, patstāvīgi ēd un teorētiski var uzturā lietot to pašu, ko ģimenes lielākie bērni un pieaugušie. Taču vecāki aizmirst, ka maza bērna kuņģis ir aptuveni piecas reizes mazāks nekā pieaugušajam, tomēr nepieciešamo uzturvielu daudzums - ievērojami lielāks, jo to prasa augošais organisms,” norāda uztura speciāliste Guna Rijkure.

Ja vecāki grib, lai bērns ēstu veselīgi, pareizi, turklāt garšīgi, izaicinājumu netrūkst. Uz vienu ķermeņa kilogramu bērnam nepieciešams daudz vairāk uzturvielu nekā pieaugušajam. Turklāt ēdiena izvēles ziņā bērni ir daudz konservatīvāki par pieaugušajiem. Tas nozīmē, ka ēdiena porcijai jābūt ievērojami mazākai, vienlaikus no uzturvērtības viedokļa - krietni kvalitatīvākai un daudzveidīgākai, un vēl jāpierunā bērns to visu apēst. “Ja bērns ikdienā neuzņem visas nepieciešamās uzturvielas, tas rada veselības riskus nākotnē - aptaukošanos, alerģijas, zobu slimības, gastroenteroloģiskās saslimšanas. Pārāk daudz sāls - var veicināt asinsspiediena paaugstināšanos, pārāk daudz piesātināto tauku - izraisīt sirds slimības, pārāk liels uzņemtā cukura daudzums - ietekmēt zobu veselību un palielināt aptaukošanās risku,” brīdina pediatre Anna Birka.

Uztura speciāliste uzsver, ka 1-3 gadus vecs bērns joprojām ir ļoti mazs: “Vecāki bieži vien nenovērtē nepareiza uztura riskus, kā arī to, cik ļoti pirmie dzīves gadi var ietekmēt bērna svaru, vielmaiņu un ēšanas paradumus nākotnē. Piemēram, viena saldināta dzēriena porcija var saturēt pusi no ieteicamā dienas kaloriju daudzuma, tajā pašā laikā tam nav nekādas uzturvērtības, tāpēc tas uzkrājas kā tauku rezerves. Tāpat, ja, labu gribot, mazais regulāri tiek pārbarots vai tieši otrādi - nesaņem nepieciešamās uzturvielas, pēc tam visu mūžu cilvēkam var būt problēmas ar lieko svaru un aptaukošanos. Tāpēc pret bērnu uzturu jāizturas ļoti atbildīgi.”

Vecāku aptaujas rezultāti tiks prezentēti 4. oktobrī ar diskusiju par mazu bērnu ēšanas paradumiem, kurā piedalīsies uztura speciāliste Guna Rijkure, pediatre Anna Birka, kampaņas un veselīga uztura vēstnese, divu dēlu mamma Laura Grēviņa, kā arī citas māmiņas.

Veselība

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) sākusi kolektīvā interešu strīda procedūru, iesniedzot Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadībai prasību atcelt plānotās dienesta darba organizācijas izmaiņas.