VESELĪBA: kādēļ ir svarīgi uztvert multiplās sklerozes agrīno "brīdinājumu"

Kā Neatkarīgā jau ziņoja, 29. maijā Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā norisināsies Multiplās sklerozes dienai veltīti pasākumi. Uzreiz jāuzsver: multiplā skleroze nav anekdotēs apsmaidītā kaite, kas pasliktina vecvecmāmiņas atmiņu, bet gan galvenais netraumatiskas invaliditātes cēlonis jauniem cilvēkiem – hroniska neiroloģiska slimība, kas ietekmē centrālo nervu sistēmu, traucējot galvas un muguras smadzeņu darbību.

Šī slimība tipiski skar cilvēkus vecumā no 20 līdz 40 gadiem, biežāk - sievietes. Medicīna pašlaik vēl nespēj to izārstēt pilnīgi, tomēr var darīt samērā daudz, lai attālinātu slimības progresēšanu un lai pacients varētu saglabāt dzīves kvalitāti maksimāli ilgi, un šim nolūkam īpaši svarīga ir savlaicīga slimības atklāšana.

«Multiplā skleroze ir viena no visplašāk pētītajām slimībām neiroloģijā,» stāsta neiroloģe Daina Pastare, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas neiroloģijas nodaļas vadītāja. «Ir ļoti skaidri izpētīts, kā slimības rezultātā notiek izmaiņas smadzenēs. Atrasti daudzi cēloņi, kāpēc šī slimība attīstās, to vidū ir gan ģenētiski, gan vides faktori, gan dažādi organisma stāvokļi, kas savstarpēji mijiedarbojas. Taču nav viena konkrēta faktora, uz kuru iedarbojoties mēs varētu slimību novērst.»

Brīdinošie simptomi

Par multiplās sklerozes sākumu var liecināt ļoti dažādi simptomi: redzes traucējumi, miglaina redze, redzes dubultošanās, tirpšana rokās, kājās, vājums rokā vai kājā, «elektriska» sajūta mugurā, urinācijas vai defekācijas traucējumi, galvas reibonis. Ja šie traucējumi pieturas ilgāk par diennakti, tas ir signāls, ka jāveic magnētiskās rezonanses izmeklējums galvai.

«Diezgan bieži ir tā, ka mēs izjautājam pacientu un konstatējam, ka jau iepriekš ir bijuši traucējumi, bet viņš nav vērsies pie ārsta. Raksturīgi, ka šie traucējumi rodas un pēc dažām dienām vai kādreiz pēc mēneša pazūd, un tad var likties, ka viss ir pārgājis, tāpēc cilvēks atsaka ārsta konsultāciju,» saka neiroloģe. «Taču pēc kāda laika simptomi atkārtojas, viņš aiziet uz izmeklējumu, un mēs konstatējam, ka tur ir jau vairāki slimības perēkļi - nervu šūnu mielīna apvalka bojājumi, kas var būt gan galvas smadzenēs, gan muguras smadzenēs.»

Diagnostika

Mielīns ir nervu šķiedru aizsargslānis, kura galvenā funkcija ir nodrošināt ātru impulsu pārvadi pa nervu šķiedrām. «Magnētiskajā rezonansē redzama demielinizācija - apvalks ir noārdīts.

Pastāv noteikti kritēriji, cik perēkļiem ir jābūt un kur tiem jāatrodas. Tiklīdz izmeklējums ir veikts, var jau saprast, vai ir runa par multiplo sklerozi vai nē. Pieredzējuši radiologi ļoti precīzi diagnosticē multiplo sklerozi, īpaši tie, kuri ir specializējušies neiroradioloģijā. Mēs ņemam daudzas analīzes, lai atšķirtu, vai tās izmaiņas, ko parāda magnētiskā rezonanse, ir no multiplās sklerozes vai no kādas citas slimības, kas var izskatīties līdzīgi, tāpēc pacientu izmeklējam plašāk,» skaidro ārste. «Visiem pacientiem piedāvājam arī veikt lumbālpunkciju, lai konstatētu noteiktas antivielas, kas ir ļoti raksturīgas šai slimībai - tā sauktās oligoklonālās antivielas. Tādas tiek atrastas 95% multiplās sklerozes pacientu.»

Multiplās sklerozes veidi

Visizplatītākā multiplās sklerozes forma, ko novēro aptuveni 80% gadījumu, ir recidivējoši remitējošā forma: paasinājums, kurš pēc tam pilnībā pāriet, tad seko nākamais paasinājums, un starp paasinājumiem cilvēks jūtas pilnīgi vesels, pat var būt tāda situācija, kad, atnākot pie neirologa, nekādus simptomus nekonstatē. Taču pēc kādiem 10-15 gadiem lielākajai daļai no pacientiem, kuriem sākotnēji bija recidivējoši remitējoša slimības norise, sākas sekundāri progresējoša norise - tas nozīmē, ka pēc paasinājuma visi simptomi nepāriet, tie saglabājas un turpina progresēt bez paasinājumiem. Trešais veids ir primāri progresējoša multiplā skleroze, kad slimība progresē jau no paša sākuma un paasinājumu vispār nav.

«Ja ir recidivējoši remitējošā forma, mūsu rīcībā ir ļoti plaša medikamentu izvēle. Tās var būt gan zāles, ko slimnieks injicē sev pats, gan tabletes, gan vēnā ievadāmi šķīdumi,» stāsta D. Pastare. «Ja ir sekundāri progresējošā forma, tad medikamentu izvēle ir daudz mazāka. Visagresīvākā forma, kas visgrūtāk padodas ārstēšanai, ir primāri progresējoša multiplā skleroze, kuras gadījumā jau pēc 8-10 gadiem cilvēkam ir nepieciešams atbalsts staigājot. Šai slimībai ir tikai viens medikaments ar pierādītu iedarbību, kas parādījies pagājušajā gadā, bet līdz tam mēs šiem pacientiem vispār nevarējām palīdzēt. Starptautiskajos kongresos tiek ziņots par daudziem medikamentiem, kurus turpina pētīt. Mēs ceram, ka būs vairāk medikamentu ar pierādītu labu efektu tieši sekundāri progresējošai slimības norisei, arī primāri progresējošai formai. Un vēl mēs ceram, ka šīs jaunās terapijas, kas parādījušās tikai nesen, spēs vēl vairāk attālināt sekundāri progresējošās norises sākumu un pacientu ar neatgriezenisku invaliditāti kļūs mazāk. Bet to parādīs tikai laiks.»

Slimība nepakļaujas prognozei

Uzzinot diagnozi, pacientam ir liels šoks un šķiet, ka dzīve beigusies, bet patiesībā mūža ilgumu multiplā skleroze būtiski nesaīsina. Attīstoties neatgriezeniskiem traucējumiem, pēc kāda laika ir grūtāk iet, vajadzīgs atbalsts staigājot un varbūt arī ratiņkrēsls. Diemžēl ārsts nekādi nevar prognozēt, cik ilgs laiks paies līdz ratiņkrēslam. Dažiem pacientiem tāds brīdis nepienāk, turpretī citiem pienāk salīdzinoši drīz. Slimības iespaidā var veidoties arī kognitīvi traucējumi - pavājināts domāšanas process, pavājināta atmiņa, bet tie reti ir tik nopietni, lai traucētu strādāt. Daudzi multiplās sklerozes pacienti strādā, pat ja pārvietojas ratiņkrēslos. Vērojama arī tendence uz depresiju vai bipolāriem traucējumiem, kad eiforisks noskaņojums mijas ar depresīvu. Ja atklājas šādas blakusdiagnozes, vajadzīga psihiatra palīdzība.

Ārstēšanās iespējas

«Valsts multiplās sklerozes pacientu labā dara daudz, apmaksājot kompensējamos medikamentus, kas ir ļoti dārgi, ap 1000 eiro mēnesī - atvēlēt šādu summu ilgstošai terapijai pašiem būtu neiespējami,» atzīst neiroloģe. «Mūsu ārstēšanas iespējas nav daudz sliktākas kā citur Eiropā, varam mainīt medikamentus, piemērot tos konkrēta pacienta vajadzībām, ir arī tādi pacienti, kuri saņem individuālo kompensāciju.

Pamata ārstējošais ārsts ir ģimenes ārsts, un otrais aiz viņa parasti ir multiplās sklerozes ārstēšanā specializējies neirologs, kurš tiekas ar pacientu vismaz vienu reizi trīs mēnešos. Viņam ļoti labi jāorientējas šajā slimībā un tās ļoti specifiskajā ārstēšanā, viņa kompetencē ir arī kompensējamo medikamentu izrakstīšana. Ar pacientiem strādā arī multiplās sklerozes apmācības māsa, kurai ir tiešais kontakts ar pacientu, viņai var zvanīt, uzdot jautājumus un stāstīt par problēmām. Māsa izprot medikamentu lietošanu, pārzina komplikācijas, spēj atšķirt, vai ir slimības paasinājums, un ieteikt, kā pacientam rīkoties. Kamēr cilvēks ir slimnīcā, pie viņa var atnākt acu ārsts, psihologs, psihiatrs, urologs, gastroenterologs un citi speciālisti, bet ārpus slimnīcas šie speciālisti jāmeklē pašam. Latvijā nav specializēta dienas centra kā citās valstīs, kur vienuviet pieejami visi šie speciālisti. Nav arī grupu nodarbību, kas būtu ļoti vēlamas tieši pacientiem ar kustību traucējumiem, ratiņkrēslos. Ļoti labi, ka darbojas Latvijas Multiplās sklerozes asociācija - pacientu organizācija, kas rīko kopējus pasākumus, tai ir 13 nodaļas Latvijas teritorijā, kur pacienti var nākt kopā un saņemt palīdzību palīglīdzekļu iegādei. Ik pēc diviem gadiem multiplās sklerozes pacients var saņemt valsts apmaksātu rehabilitācijas programmu, taču tas ir ļoti nepietiekami. Pacientiem rehabilitācija nepieciešama ik dienas, nevis šādu kursu veidā, turklāt īpaši nozīmīgi ir to uzsākt tūlīt pēc paasinājuma.»

Pilnvērtīgai dzīvei

Agrāk valdīja uzskats, ka multiplās sklerozes pacientei jāatmet sapnis par bērniņu. «Tagad mēs iesakām - labāk dzemdējiet, kamēr jūs esat jauna un slimība ir tikko sākusies, neatlieciet to, jo mēs nezinām, kā slimība attīstīsies,» komentē neiroloģe. «Daži medikamenti ir aizliegti, plānojot grūtniecību un tās laikā, un tad mēs attiecīgi piemērojam medikamentu, kurš būtu drošs. Smagākos gadījumos ir nepieciešama ārstēšana grūtniecības laikā, bet lielākoties sievietes, gaidot bērniņu, jūtas ļoti labi un slimība viņas netraucē, biežāk ir tā, ka slimība saasinās pēc dzemdībām un tad turpinām ārstēt.»

Lielākoties multiplās sklerozes pacientiem jāievēro vispārējie veselīga dzīvesveida principi. Īpaši nevēlama ir smēķēšana, kas ne tikai bojā asinsvadus, bet arī pasliktina multiplās sklerozes gaitu. Neiesaka karsēties karstā vannā vai pirtī, jo tas var pasliktināt stāvokli, arī siltajās zemēs nereti šie pacienti jūtas sliktāk nekā šeit. Jāēd veselīgs, sabalansēts uzturs. Ja rodas vēlme atbrīvoties no liekā svara, tas jādara piesardzīgi, vislabāk - diētas ārsta vadībā. Nevajadzētu badoties, jo tas ir stress organismam un jebkurš stress var radīt slimības paasinājumu, tāpat kā infekcija. Liekajam svaram nav tiešas saistības ar slimības gaitu, bet, ja cilvēkam ir kustību traucējumi, tas rada apgrūtinājumu. Visiem pacientiem papildus iesaka lietot D vitamīnu, jo ir stingri pierādījumi, ka tas ļoti labi palīdz atjaunoties mielīna apvalkam. Pēc iespējas vairāk jākustas, jo jebkuri traucējumi ar fizioterapijas palīdzību var mazināties.