Kādas ir veselīgas un neveselīgas attiecības ar naudu

Nauda ir ļoti izplatīts stresa avots pieaugušu cilvēku vidū. Aptauju dati liecina, ka rietumvalstīs tā pat pārspēj stresa cēloņus, kas saistīti ar sirdslietām vai problēmām darbā. Uztraukties par savu materiālo stāvokli ir dabiski un saprotami, bet daļai cilvēku attiecības ar naudu izvērtušās tik neveselīgas un pašdestruktīvas, ka nāk par sliktu veselībai.

Lai gan tā nav oficiāla diagnoze, amerikāņu psihologi runā par tādu parādību kā «naudas traucējumi» - tas ir tad, kad cilvēkam ir nevis vienkārši naudas grūtības, bet kad viņa rīkošanās ar naudu noved pie izteiktām problēmām veselības, attiecību, darba un citās jomās, tā, ka nākas meklēt profesionālu medicīnisku palīdzību.

Izplatītākie nepareizas finanšu uzvedības piemēri

* Atkarība no iepirkšanās. To sauc arī par kompulsīvu naudas izdošanu, kad cilvēks dodas iepirkties nevis tāpēc, ka viņam vajadzīgas kādas konkrētas lietas, bet tāpēc, ka iepirkšanās process izraisa endorfīnu - labsajūtas hormonu - pieplūdumu. Tam seko nožēla un nomāktība, bet pēc laika nekontrolētās iepirkšanās epizodes cikliski atkārtojas.

* Pārspīlēta krāšana. Cilvēkiem, kuriem piemīt šī noliece, ir grūtības atbrīvoties no nevajadzīgām lietām, kam citu acīs nav nekādas vērtības, viņu mājokļi un darba telpas ir pārblīvētas ar dažādiem krāmiem, kas traucē produktīvi darboties. Daļa no šiem cilvēkiem krāj tieši naudu, daļa ļaujas kompulsīvai naudas tērēšanai un krāj nejēdzīgi iegādātos pirkumus.

* Darbaholisms. Strādīgi, savu darbu mīloši cilvēki reizēm sauc sevi par darbaholiķiem vienkārši tāpat un piešķir šim vārdam pozitīvu nozīmi. Taču patiesais darbaholisms bieži vien ceļas no nemiera un nomāktības, kas saistīts ar materiālo stāvokli, ar bailēm, ka naudas nemūžam nepietiks. Tāds cilvēks ir pārņemts ar darbu, un viņam ir arī grūti uzticēt daļu funkciju kādam citam.

* Riskēšana ar naudu. Šāds cilvēks nespēj pretoties kārdinājumam iesaistīties riskantos finanšu darījumos, viņam endorfīnu pieplūdumu izraisa «spēle uz augstām likmēm».

* Sava finansiālā stāvokļa slēpšana no tuvajiem cilvēkiem vai viņu maldināšana par to. Tiek noklusēti patiesie ienākumi un izdevumi, kredīti, ietaupījumi u.c.

* Pieaugušu bērnu un citu radinieku nekontrolēta materiāla atbalstīšana. Tā rada draudus gan paša cilvēka materiālajai labklājībai, gan padara finansiāli atbalstītos cilvēkus atkarīgus, neļaujot viņiem iemācīties patstāvīgi plānot savas finanses un atbildīgi rīkoties ar naudu.

* Finansiāla atkarība no citiem. Cilvēks, kurš vienmēr ir atkarīgs no citu sniegtā materiālā atbalsta un nepelna līdzekļus ar savu darbu, ar laiku kļūst ar šo atkarību neapmierināts, viņš nejūtas noteicējs pār savu dzīvi, šķiet sev maznozīmīgs, trūkst radošuma un dzīvesprieka.

* Bērnu iejaukšana naudas problēmās. Piemēram, pieaugušais, kurš cenšas izvairīties no parādu piedzinējiem, liek bērnam savā vietā atbildēt uz viņu zvaniem vai arī visos sīkumos izklāsta bērnam finanšu ķildas, kas jārisina šķiršanās prāvā. Tas liek bērnam just pastāvīgu nedrošību un nevēlami ietekmē viņa turpmāko dzīvi.

* Finanšu noliegums. Tā kā naudas problēmas rada lielu stresu, cilvēks izliekas, ka tādas neeksistē, viņš neatver bankas sūtītās vēstules, ignorē kreditoru zvanus utt. Dažiem, jo īpaši cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, negatīva attieksme pret finanšu jautājumiem sakņojas pārliecībā, ka nauda ir «netīra», nav savienojama ar garīgumu.

* Vienkārši liels stress naudas dēļ. Ne vienmēr vērojama kāda no iepriekš minētajām specifiskajām pazīmēm. Ja cilvēkam finanšu jautājumi sagādā ļoti lielu satraukumu un nemieru, tas ar laiku var novest pie trauksmes vai depresijas.

Apstākļi signalizē par naudas problēmām

Ir virkne faktoru, kas var norādīt uz to, ka līdzcilvēkam radušās materiālas grūtības. Viens no biežāk sastopamajiem - izvairīšanās runāt par naudu, acīm redzama neērtības sajūta, ja par to sāk runāt kāds cits, cenšanās ātri mainīt sarunas tematu. Par saspringtām attiecībām ar naudu liecina arī pēkšņa tērēšanas paradumu maiņa - izdevumi tiek krasi ierobežoti vai, tieši otrādi, tēriņi kļūst daudz lielāki, tāpat arī pastāvīga kredīta ņemšana, lai atmaksātu iepriekšējo kredītu. Var būt novērojamas izmaiņas uzvedībā - trauksmainība, nomāktība - un arī fiziskas izpausmes, piemēram, svara zudums vai straujš svara pieaugums, izteikts nogurums, miega traucējumi.

Kā var palīdzēt

Cilvēki, kuriem ar naudu izveidojušās tik neveselīgas attiecības, ka tās jau apdraud garīgo un fizisko veselību, bieži vien labi apzinās savu situāciju un zina, kas būtu jādara, lai to mainītu, taču nekādi nespēj piespiesties to darīt vai arī baidās, ka mēģinājumi neizdosies. Nereti jānāk kādam sāpīgam notikumam, lai piespiestu viņus meklēt palīdzību. Līdzīgi, kā tas ir gadījumā ar alkohola, narkotiku vai citām atkarībām, vissliktākais, ko var darīt tuvinieki, ir izpestīt cilvēku no problēmas sekām, piemēram, samaksājot viņa parādus, censties visu noklusēt un nogludināt. Lai gan sirds sāp, jāļauj viņam pašam izjust savas rīcības sekas. Kamēr cilvēks pats nav gatavs meklēt palīdzību, citi viņa labā maz ko var darīt, bet, kad viņš ir tam nobriedis, var palīdzēt nokļūt pie kvalificēta psihoterapeita, kā arī atrast kompetentu padomdevēju finanšu jomā, ja atrisināt radušās problēmas pašam vairs nav pa spēkam. Ja cilvēks nejūtas gatavs meklēt profesionālu mediķu palīdzību, tad pirmais solis var būt situācijas izrunāšana ar labu draugu vai ģimenes locekli, kuram viņš spēj droši uzticēties un kurš neliedz savu atbalstu. Pēc tam, iespējams, vairs nebūs tik grūti stāstīt par savu problēmu arī speciālistam. Amerikāņu psihologi novērojuši, ka vislielākā barjera, kas attur no palīdzības meklēšanas, ir kauns. Šis ir tas gadījums, kad kauns jāmet pie malas.