VESELĪBA: izproti, kas liek tev stresot

Nemaz nevajag lielus likteņa triecienus, lai justu nemitīgu spriedzi. Pilnīgi pietiek ar sīkām ķibelēm, kas krājas cita pie citas.

Tā tas ir lielākajai daļai cilvēku, un nav vērts ne gausties, ne salīdzināt, kuram stress ir lielāks, jo arī šajā ziņā visi esam unikāli un spriedzi mums rada stipri atšķirīgi faktori. Bet viens gan ir skaidrs: ja tu jūti, ka stresa par daudz, centies to samazināt vismaz līdz tādam līmenim, ar kuru tu spēj sadzīvot, nenodarot pāri savai veselībai.

Jāatgādina, ka stress var būt akūts un hronisks. Akūts stress ir dabiska parādība - tūlītēja atbildes reakcija uz briesmām vai kādu citu spēju satricinājumu, kas vajadzīga, lai organisms varētu strauji mobilizēties un izkļūt no draudīgās situācijas, uzbrukt vai bēgt. Reakcija ir spēcīga, taču saskaņā ar dabas likumiem tā neturpinās ilgi. Tā kā sabiedrība dabas likumus īpaši nerespektē, tā mēdz cilvēkus ilgstoši pakļaut akūta stresa ietekmei, un tas pāraug hroniskā stresā, ar laiku nodarot daudz lielāku postu. Rodas dažādas problēmas: galvassāpes un pastāvīgs nogurums, koncentrēšanās grūtības, aizkaitināmība vai nomākts garastāvoklis, nemitīga aizvainojuma sajūta un vēlēšanās norobežoties no sabiedrības. Stress ir veicinošs faktors daudzām slimībām un negadījumiem.

Vēlams padomāt un pie sevis izanalizēt, kādi apstākļi tev rada stresu. Tie var būt gan šeit minētie, gan vēl daudzi citi. Tad varēsi jau mierīgāk pārdomāt, kuras lietas ir tavos spēkos novērst, kuras vari nedaudz mainīt un kuras nevari ietekmēt.

Biežākie stresa avoti:

* Lielas pārmaiņas dzīvē. Tās var būt gan pozitīvas (apprecēšanās, bērniņa piedzimšana, paaugstinājums amatā, pārcelšanās uz jaunām mājām), gan negatīvas (tuvinieku nāve, šķiršanās, materiāli zaudējumi).

* Apkārtējās vides faktori, piemēram, trokšņi, izplūdes gāzes, spilgti mirgojošas reklāmas tieši pretī jūsu logiem u.c.

* Neparedzēti notikumi, tādi kā komunālo maksājumu paaugstināšana, ienākumu mazināšanās vai nelūgtu viesu ierašanās.

* Ģimenes nesaskaņas: saspīlētas attiecības ar dzīvesbiedru vai bērniem, vīramātes vai sievasmātes centieni visur iejaukties u.c.

* Problēmas darbā, piemēram, pārslodze, draudoša štatu samazināšana, tirānisks priekšnieks.

* Lietas, kas saistītas ar iešanu sabiedrībā - pirmā tikšanās klātienē pēc iepazīšanās internetā, nepieciešamība sacīt runu sapulcē utt.

* Bailes, piemēram, no lidošanas ar lidmašīnu, no augstuma, apmaldīšanās svešā vietā vai mežā u.c.

* Nedrošība. Tā var pārņemt, gaidot medicīnisko izmeklējumu rezultātus, eksāmenu uzdevumus vai radikālus pārkārtojumus darbavietā.

* Paša cilvēka attieksme. Ja tu esi noraidoši noskaņots pret visu pasauli, visu redzi tikai melnā krāsā, nevienam neuzticies, tad tava dzīve ir stresa pilna un tādu tu to padari arī apkārtējiem.

* Nepamatotas gaidas attiecībā uz sevi un citiem, nereāli augstu prasību izvirzīšana un nespēja tām atbilst.

Vēlamie un nevēlamie stresa pārvarēšanas paņēmieni

Vēlamie:

* Mūzikas klausīšanās

* Rotaļāšanās ar mīluli - mājdzīvnieku

* Smiešanās un raudāšana

* Vanna vai duša

* Zīmēšana, literāru darbu rakstīšana un citas radošas izpausmes

* Lūgšanas, dievnama apmeklējums

* Vingrošana, pastaigas dabā

* Aprunāšanās ar dzīvesbiedru vai tuvu draugu

* Rūpes par māju un dārzu

* Dziļā elpošana, muskuļu relaksācija, meditācija

Nevēlamie:

* Sevis kritizēšana un šaustīšana

* Ātruma pārsniegšana, braucot ar mašīnu

* Nagu graušana

* Kaušanās vai trauku plēšana

* Negausīga pārēšanās vai atteikšanās ēst

* Smēķēšana

* Alkohola lietošana

* Negatīvo emociju izgāšana uz dzīvesbiedru, bērniem vai draugiem

* Nomierinošu medikamentu lietošana

* Izvairīšanās no jebkādiem sociāliem kontaktiem

Lai stresa situāciju būtu mazāk:

*Plāno savu laiku, un dzīve kļūs daudz vienkāršāka. Visu paredzēt nevar nekad, tomēr tas palīdz labāk sadalīt dienu un noteikt prioritātes: kuras lietas ir neatliekamas, kuras var pagaidīt, bez kurām vispār iespējams iztikt.

* Atrodi optimālo līdzsvaru starp savām personīgajām, darba un ģimenes interesēm. Atsakies no pasākumiem, kas tev nav vajadzīgi un nepamatoti atņem pārāk daudz laika un enerģijas.

* Izvirzi savus dzīves mērķus saistībā ar ģimeni, darbu, draugiem, vaļasprieku, labdarību u.c. Ir svarīgi just, ka dzīvei ir jēga.

* Centies ievērot veselīga dzīvesveida principus: pareizi ēst, vingrot, pavadīt laiku svaigā gaisā, nesmēķēt, nenodoties alkohola pārmērībām, pietiekami izgulēties. Tas nav nekas jauns, tomēr lieliski mazina stresu.

* Meklē un pieņem atbalstu (morālu, materiālu vai citādu) no ģimenes locekļiem, draugiem, darbabiedriem, domubiedriem, kaimiņiem, draudzes locekļiem utt. Tas nenozīmē, ka tu esi vājš.

* Mērķtiecīgi mācies domāt to labāko. Lai cik slikti un stresu izraisoši ir notikumi, nekoncentrējies tikai uz negatīvo un nešausti sevi, jo tā jutīsies tikai vēl nedrošāks un nervozāks. Izrunā savas problēmas ar cilvēkiem, kuriem tu uzticies, un meklē tām risinājumu.