Aptauja: Ātro ēstuvju ēdienus uzturā mēdz iekļaut vairāk nekā ¾ Latvijas iedzīvotāju

© Dmitrijs Suļžics/F64

Lai arī Covid-19 laikā liela daļa iedzīvotāju ir pārgājusi uz attālinātu darba režīmu, uzturā joprojām bieži parādās ātro ēstuvju piedāvātie ēdieni - burgeri, picas un citi. Kopumā 77% Latvijas iedzīvotāju uzturā iekļauj ātro ēstuvju ēdienus (vismaz reizi nedēļā - 13%, pāris reizes mēnesī - 26%, retāk - 38%), savukārt tikai 22% ātro ēstuvju piedāvātos ēdienus uzturā neiekļauj, kamēr 1% konkrētu atbildi sniegt nevarēja, secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar sabiedriskās domas un mārketinga pētījumu kompāniju SKDS.

Aktuālāk jauniešiem un augstu ienākumu grupā

Aptaujā secināts, ka izteikti biežāk ātro ēstuvju ēdienus uzturā iekļauj jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Šajā vecuma grupā reizi nedēļā vai biežāk burgerus, picas un citus ātro ēstuvju piedāvājumus uzturā iekļauj 35%, kamēr vecumā no 25 līdz 34 gadiem šis rādītājs ir 24%, vecuma grupā no 35 līdz 44 gadiem - 20%, vecumā no 45 līdz 54 gadiem - 7%, vecumā no 55 līdz 63 gadiem - 4%, bet vecuma grupā no 64 līdz 75 gadiem - tikai 2% aptaujāto.

Vēl viens faktors, kas ietekmē ātro ēstuvju piedāvājumu iekļaušanu uzturā, ir ienākumu līmenis. Dati parāda, ka "ātros ēdienus" biežāk patērē iedzīvotāji ar augstāku ienākumu līmeni. Zemu ienākumu kategorijā ātro ēstuvju ēdienus uzturā vismaz reizi nedēļā iekļauj 10% respondentu, starp iedzīvotājiem ar vidējiem ienākumiem - 18%, savukārt augstu ienākumu grupā - 21%.

Raugoties reģionālā griezumā, visvairāk ar ātro ēstuvju ēdieniem aizraujas rīdzinieki un zemgalieši - abos reģionos 18% aptaujāto ātro ēstuvju ēdienus uzturā iekļauj vismaz reizi nedēļā. Tiem seko Latgales iedzīvotāji ar 13%, kā arī Kurzemes un Vidzemes iedzīvotāji ar attiecīgi 10% un 9% respondentu, kuri vismaz reizi nedēļā ēd picas, burgerus un citus ātro ēstuvju piedāvājumus.

"Ātrie ēdieni" klikšķa attālumā

Sertificētā uztura speciāliste Liene Sondore skaidro, ka ātro ēstuvju pārtika nereti šķiet pievilcīga, jo tā ir viegli pieejama un plašā izvēlē. Turklāt nav pašiem jāgatavo un noteiktai daļai cilvēku sniedz īslaicīgu labsajūtu. Tāpat eksperte norāda uz maldīgo priekšstatu, ka mājās gatavošana ir ilga un sarežģīta. Vadoties pēc šī maldīgā uzskata, izvēle bieži tiek veikta par labu ātro ēstuvju pārtikai. Šobrīd, dzīvojot attālinātā režīmā, veidojas paradokss, kad lielai daļai laika ēdiena gatavošanai vairāk nepaliek, turklāt ātro uzkodu ēdiens ir tikai "klikšķa attālumā."

L. Sondore norāda, ka, retu reizi apēdot šādus ēdienus, veselībai tas par ļaunu, visticamāk, nenāks, tomēr nebūtu labi ar tiem aizrauties katru dienu. Pretējā gadījumā var pasliktināties pašsajūta, pastiprināties ēstgriba un kāre pēc saldumiem, kā arī regulāra ātro ēstuvju ēdienu iekļaušana uzturā var palielināt svaru, negatīvi ietekmēt ādas stāvokli un ilgtermiņā saasināt sirds un asinsvadu un kuņģa un zarnu trakta slimības.

Arī ātro ēstuvju ēdienus var gatavot mājās un padarīt veselīgākus, izvēloties labas kvalitātes gaļu, kas burgerā papildināta ar lielāku salātu un dārzeņu apjomu un mērci no bezpiedevu jogurta. Tāpat arī burgeru maizītes var izcept mājās, piemēram, no pilngraudu vai speltas miltiem. Savukārt burgeru var papildināt ar krāsnī ceptām saknēm un batātēm, nevis tikai fritētiem kartupeļiem. Speciāliste atgādina, ka galvenais ir pamēģināt un atrast sev tīkamāko produktu kombināciju!

Veselība

Kāds Latvijas uzņēmums jau ilgstoši izplata brošūras ar stāstiem par brīnumainu izārstēšanos, klātienes izbraukumos arī tirgojot reklamētos uztura bagātinātājus. Lai arī pirms gada Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir brīdinājis iedzīvotājus par šo maldinošo reklāmu, nekādu sodu uzņēmumam tā arī neuzlika un darbību neierobežoja, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.