“Mums ir jāsaprot viena lietu – ja pirms 30 gadiem mēs lielākoties ārstējām cilvēkus līdz 60 gadu vecumam, tad tagad mēs ārstējam cilvēkus no 65 līdz 100 gadiem, pluss tos, kurus mēs ārstējām toreiz, “ par to, kā attīstījusies medicīna TV24 raidījumā “Nedēļa. Post scriptum” atklāj Latvijas Universitātes profesors un Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs Andrejs Ērglis.
“Vajadzības, iespējas un gaidas no medicīnas ir absolūti palielinājušās. Un tas ir tas, kādēļ mums ir jāsaprot, ka tā medicīna, pat sistēmiski, un tas resursu daudzums, kas mums bija vecajos laikos, galīgi mums nepietiek mūsdienām,” reformu nepieciešamību akcentē kardiologs.
Pētījumi liecina, ka trešdaļa Latvijas iedzīvotāju nav šogad apmeklējuši ārstu. A. Ērglis norāda, ka nepieciešams salīdzināt datus pa vecuma grupām un, iespējams, veselam cilvēkam var pietikt ar ārsta vizīti reizi gadā, taču šiem datiem dakteris arī negrib akli ticēt.
"Piemēram, mēs daudz par daudz taisām ehokardiogrāfijas, par daudz taisām citas attēlu diagnostikas, kurām nav nekāda nozīmē - mēs tās izmetam, uz tām neviens nav paskatījies. Tā ir totāla naudas un medicīnas resursu izšķērdēšana! Tādēļ, kāpēc mums ir tā reforma? Ne jau tamdēļ, ka mums ir slikti ģimenes ārsti vai vēl kaut kas. Mums nauda veselības aprūpei ir nepietiekama, tas ir skaidrs, bet tā nauda, kas mums ir, tā racionālāk jāizmanto. Arī pieejamība pie speciālistiem ir ierobežota, arī tas ir skaidrs, bet es baidos, vai tā dažreiz nenotiek tādēļ, ka viņi ir pārslogoti ar to, ar ko viņi varētu nebūt pārslogoti,” min profesors.