Nav iemesla politiķiem brīnīties par sabiedrības atsvešinātību no valsts, zemo interesi par politiskajiem procesiem, mazo partijās esošo pilsoņu īpatsvaru, valdības un Saeimas zemo reitingu.
Ja varas partijas turpinās demonstrēt tādu visatļautību un kurlumu kā līdz šim, jo īpaši pēc aizsēdēšanās valdībā, uzskatīt sabiedrību par pamuļķiem, ar kuriem tikai priekšvēlēšanu periodā jāsarunājas un arī tad – lozungu valodā, nekas nemainīsies. Tikai jautājums, vai kāds grib, lai kas mainās.
Par muļķiem, kas nesapratīs jaunās valūtas un tās savienības piedāvātos ieguvumus, vara uzskatīja sabiedrības absolūto vairākumu, kas nevēlējās eiro ieviešanu, un arī, zinot, ka valdība savu pozīciju nemainīs, tik un tā vēl izvērsa miljonu vērtu smadzeņu skalošanas kampaņu. Vairākums to sagremoja, klusi burkšķot, bet tādu cienījamu cilvēku kā bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Gunāru Kūtri tas pamudināja pievienoties Ingunas Sudrabas veidotajai kustībai. Līdzīgi veselības ministre Ingrīda Circene cenšas caursist savu izloloto veselības aprūpes finansēšanas modeli, pakalpojumu pieejamību par valsts cenu sasaistot ar IIN nomaksu, neraugoties uz veselības nozares un cilvēktiesību un konstitucionālo speciālistu brīdinājumiem par tā problemātiskumu un pārāk mazu pienesumu sistēmas kvalitātei. Sabiedrība gan nav viennozīmīgi pret piedāvāto kārtību, jo godīgie nodokļu maksātāji tajā saredz galvenokārt taisnu sodu
negodīgajiem, bet Veselības ministrija nedrīkst ignorēt brīdinājumus par cilvēktiesību un dažādu Latvijas ratificēto dokumentu pārkāpumiem.
Par cērpamām aitām sabiedrību uzskatīja toreizējā premjera Valda Dombrovska akceptētā tā dēvētā Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās izmeklēšanas komisija, uzskrūvējot zelta tāmi un komisijas sastāvu izvēlot dīvainā kārtībā. Par šo sabiedrības sāpju slieksnis, vismaz tajā brīdī, bija pietiekami zems, lai šādu rīcību izsvilptu.
Līdzīgi kā varas partijas, izkalkulējot savu izdevīgumu, aizliedza priekšvēlēšanu reklāmas televīzijā, uzskatot tautu par muļķiem, kas neatšķir graudus no pelavām, paskatās smukas ainas ar zirgiem un pīrādziņiem un balso nost, tā atsevišķi politiķi rosina aizklapēt Krievijas TV kanālus, reaģējot uz Ukrainas notikumu pasniegšanu Kremļa interpretācijās. Nav šaubu, Kremļa ietekmē esošie Krievijas TV kanāli izvērš masīvu propagandu, informāciju pat falsificējot, kā jau daudzkārt pieminētajā sižetā par to, kā simti tūkstošu Ukrainas iedzīvotāju bēg uz Krieviju, rādot kadrus no Ukrainas–Polijas robežas. Grūti iedomāties, ka daudzmaz izglītoti cilvēki Latvijā, kur pieejama virkne alternatīvu informācijas avotu, šo propagandu uztvers kā vienīgo patiesību. Lai muļķi tic uz vārda, bet vai to dēļ vērts laupīt pārējiem iespēju analizēt šo kā Krievijas politikas instrumentu? Informācijas daudzveidība liek domāt, tādēļ drīzāk apsveicams ir Lattelecom gājiens, beidzot pamatpakā iekļaujot ziņu kanālus BBC World un CNN International – cerams, to testa režīms nebeigsies līdz ar runu pieklušanu par tik skatīto Krievijas retranslēto kanālu izņemšanas nepieciešamību no tās.
Sava veida opijs tautai ir arī solījumi atlikt elektrības tirgus liberalizāciju no 1. aprīļa līdz nākamā gada 1. janvārim un parūpēties, lai Latvenergo līdz šim datumam strauji nepaaugstina tarifu. Šī ir tāda saskaitāmo grozīšana, summai nemainoties. Ja necels tarifu, Latvenergo turpinās subsidēt mājsaimniecības, būs mazākas Latvenergo iemaksas valsts budžetā, mazāka valdības rocība, tostarp sociāliem mērķiem, tai pašai nevienlīdzības mazināšanai. Kāpēc valdībai, jo īpaši Vienotībai, kas pati iepriekš nobalsoja par tirgus liberalizāciju no 1. aprīļa, pēkšņi tik svarīga elektrības cenas necelšana tieši līdz gada beigām? Ja gada nogalē nebūtu vēlēšanas, vai lēmums būtu tāds pats? Pēc tām – kaut vai ūdens plūdi, jo elektrības tirgus atvēršana no 1. janvāra ir tikai īslaicīgs plāksteris, jo starpsavienojums starp Lietuvu un Zviedriju, kas ļautu cerēt uz lētāku elektrību Latvijā, plānojas tikai 2016. gadā.
Pēc būtības tā ir tikai uzmanības iemidzināšana no sērijas Ar labu nakti, mazo draudziņ!