Ierasta lieta

Kārtējā Saeimas deputāta kārtējās izdarības, «iespējams», dzērumā – jau vairs nepārsteidz. Izplatītākā pirmā sabiedrības reakcija pēc LTV Panorāmas sižeta par Nacionālās apvienības (NA) deputāta Andra Vilka sarīkoto skandālu slimnīcā bija: «Mums ir tāds deputāts?» un «vai tiešām tas ir bijušais finanšu ministrs, kurš likās tik solīds?», «jau atkal...».

Ja kaut kas šajā lietā pārsteidza, tad Vilka paziņojums jau nākamajā dienā pēc sižeta parādīšanās, ka viņš noliek deputāta mandātu, «lai nemestu ēnu uz partiju», vēl pirms NA Saeimas frakcijas sanākšanas šā jautājuma izskatīšanai. Partijai par to dubultprieks – var kārtējo reizi sist sev uz pleca – cik mūsu deputāti ētiski un godīgi (lai gan ētiskāk būtu šādos incidentos neiekulties vispār), turklāt Vilka vietā Saeimā varētu nākt kvalitatīvāks papildinājums – vēsturnieks Ritvars Jansons, kurš, jāpiebilst, ir arī Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces dzīvesbiedrs.

NA frakcijas vadītāja vietnieka Jāņa Dombravas uzslavām par vīrišķīgu rīcību, kas var kalpot par piemēru citiem, gan nepievienošos, jo Vilka taisnošanās par nogāšanos zemē pēc kaimiņa sitiena pa galvu ar durvīm un versijām par alkohola nelietošanu, mirkli vēlāk «varbūt 50 gramu šņabja» līdz jau «varbūt 70 gramiem» dienu vēlāk daudziem raisa smīnu. Tas neizklausās diez cik vīrišķīgi, tāpat kā grēku nožēlošana tikai pēc publiskās informācijas izskanēšanas, nevis paša notikuma. Un tomēr – uz dzērājšofera Veiko Spolīša lietas fona šāds solis vērtējams atzinīgi, jo salīdzinoši Vilka grēks tomēr ir mazāks. Jā, skandalēja slimnīcā (pēc neoficiālām ziņām, jo – kā jautā pats Vilks: «Vai tad ir redzams, ka es biju agresīvs?» un slimnīca ziņas par pacientiem nesniedz), vienalga, vai durvju trieciena bojāto smadzeņu darbības dēļ vai 50, «varbūt 70» gramu šņabja iespaidā. Spolītis reibumā spolēja pie auto stūres, kas atšķirībā no Vilka kauna un negoda ir nopietns likuma pārkāpums. Arī bīstams paraugs, precedents laikā, kad valsts institūcijas izmisīgi cenšas cīnīties pret braukšanu reibumā un baiso ceļu negadījumu statistiku. Spolītis izvēlējās butaforisku atbildības uzņemšanos – izstāšanos no partijas Vienotība, bet ne sava mīkstā Saeimas mandāta nolikšanu. Vilks – otrādi – palikšanu partijā un deputāta mandāta nolikšanu, kurš viņam arī bija uz laiku, kamēr ministra amatus pilda Dace Melbārde un/vai Dzintars Rasnačs. Palikšana vai nepalikšana partijā ir partijas iekšējā lieta un izšķiršanās, vai šāds cilvēks partijai ar tā kvalitātēm un trūkumiem ir vajadzīgs, vai ne, bet deputāta mandāta saglabāšana jau ir vēlētāju un attieksmes pret viņiem lieta. Pēc Saeimas deputāta mandāta nolikšanas Vilkam ir tiesības atjaunot Rīgas domes deputāta mandātu, par ko viņš vēl nedēļu domāšot. Ja viņš to atjaunos, tad gan būs dīvaina loģika – Saeimā uz NA viņš mestu ēnu, Rīgas domē – ne?

Bet dziļākajā būtībā jautājums nav par partiju pārstāvju rīcības atšķirībām, zaļā pūķa uzlidojumu Saeimā, bet par vagoniem vēlēšanās, kurus ievelk pāris lokomotīves, par personību trūkumu politikā politikas nepievilcības dēļ. Tāpēc svarīgi, ja gribam šīs personības piesaistīt nākotnē, jāveido pievilcīga politiskā vide šodien. Ar godīgu, caurspīdīgu, ētisku rīcību, bez iekšpartijiskām, iekškoalīcijas un iekšsaeimas intrigām, ar profesionāļu izvēli patiesu konkursu ceļā labi apmaksātos amatos valsts kapitālsabiedrībās un institūcijās, kvalitatīvām diskusijām Saeimā un valdībā pēc būtības, nevis populismu, spodrinot partijas spalvas, taupīgas attieksmes demonstrēšanu pret valsts naudu, valsts un pašvaldību iepirkumu aizdomīgu neizmantošanu, solījumu īstenošanu utt. Pretējā gadījumā līdzīgi precedenti, kādi vajā jau vairākus šīs Saeimas deputātus, būs vēl ierastāka lieta. Vai politiķi spēj mainīt minētās lietas? Varbūt sākam jau tagad – ar Valsts prezidenta kandidātu laikus izvirzīšanu un viņu diskusijām? Ja nē, tad šī izvēle jāatdod tautai, ja redzam, ka tautas priekšstāvji nav tā labākā izlase, kurā cenšas iekļūt labākie?