Jaunkrievija vai Jaunķīna?
Kamēr mēs satraucamies par pāris tūkstošiem lielākoties naudīgu termiņuzturēšanās atļauju pieprasītāju, Krievija simtiem tūkstošu hektāru lielas teritorijas ilgtermiņā atdod Ķīnai, neierobežojot ķīniešu pieplūdumu tajās. Kas liek Krievijai spert šādu soli?
Krievijas Aizbaikāla apgabala valdība nesen uz 49 gadiem investoriem no Ķīnas iznomājusi vairāk nekā 115 tūkstošus hektāru lauksaimniecības zemes. Pēc trīs gadiem Krievijas Tālajos Austrumos ķīniešiem varētu tikt iznomātas vēl lielākas teritorijas. Šī nav vietvalžu avantūra, bet Kremļa stratēģisks plāns. Zemes nomas nauda aiziet nevis vietējai valdībai, bet kronim. Attiecīgu pasūtījumu centrālā vara sagatavoja, apstiprinot likumu Par teritoriju sociāli ekonomisko attīstību Krievijas Federācijā, kas varēšot attiekties pat uz teju 60% valsts teritorijas. Vietējie iedzīvotāji satraukušies par viņu izspiešanu no tradicionālajām saimniekošanas un medību teritorijām, mežu izciršanu un izvešanu, nevienlīdzīgu konkurenci, Ķīnas preču dempingu. Cik nu vispār Kremļa kontrolētajos medijos par to tiek runāts, darījums tiek pasniegts kā attīstības iespēja Krievijas trūcīgajiem reģioniem. Pirmajā posmā ķīnieši investēšot 426 miljonus eiro, tiks veidots abu valstu kopuzņēmums, kas nodarbosies ar lauksaimniecību.
Protams, Krievijai akūti vajadzīga nauda, rubļa nesenā revalvācija vien neglābs. Krievijas ekonomiku ievērojami apskādējis gan naftas cenas kritums pasaulē, gan Rietumu un ASV ekonomiskās sankcijas. 2015. gada pirmajā ceturksnī par 17% palielinājies iztikas minimums un augusi inflācija, Gazprom peļņa pērn sarukusi septiņkārt, Rietumu sankcijas grūtā situācijā nostādījušas ne vienu vien tautsaimniecības nozari, virkne ārvalstu uzņēmumu slēdz savas ražotnes un veikalus Krievijā, bez darba atstājot vietējos iedzīvotājus. Jāteic gan, ka oficiālie bezdarba rādītāji Krievijā (nepilni 6%) ir krietni labāki nekā Latvijā (8,6%)!
No otras puses, kopš 1992. gada, kad parakstīts Krievijas un Ķīnas līgums par bezvīzu ieceļošanu pierobežā, arvien pieaudzis Ķīnas iedzīvotāju skaits Austrumsibīrijā, no kurienes savukārt paši krievi sparīgi emigrē. Jau pērn Austrumu politikas speciālists Leons Taivāns paredzēja Krimas scenāriju pašā Krievijā, ko pēc 20 gadiem varētu realizēt ķīnieši, kas te arī runāšot par iedzīvotāju vairākumu. Ar Kremļa palīdzību izskatās, ka tas varētu notikt pat agrāk. Tādējādi Kremlis būtībā legalizējis esošo tendenci.
Bet Kremlim ne mazāk būtiski ir izveidot ciešāku saiti ar militāri un ekonomiski vareno Ķīnu laikā, kad Rietumi un Amerika nostājas pozā pret agresoru Krieviju. Ķīna nevēlas tieši atbalstīt Krieviju konfliktā ar Ukrainu, bet Krievija saprot, ka savienība, kas stiprināta ekonomiskajās saitēs, ir iedarbīgāka par diplomātiskajiem postulātiem. Ne velti arī ar Grieķiju lielās Eiropas valstis tā auklējas, jo tām jāglābj savu uzņēmumu un banku investīcijas Grieķijā.
Līdz ar sankcijām pret Krieviju augusi Ķīnas un Krievijas sadarbība: Putinam tiekoties ar Ķīnas vadoni Sji Dzjiņpinu, parakstīti vairāki līgumi ekonomikā, tostarp par vērienīgu gāzes eksportu no Krievijas, abas valstis rīkojušas kopīgas militārās mācības Vidusjūrā, Uzvaras svētkos 9. maijā Maskavā līdzās Krievijas armijai maršēja arī Ķīnas militārie spēki. Lai arī ASV joprojām ir līdere militāro izdevumu ziņā, tās budžeta finansējums šim mērķim kopš 2011. gada pastāvīgi sarūk, kamēr Krievijā un Ķīnā – palielinās.
Ķīna izrāda arvien lielākas ambīcijas kļūt par pasaules līderi. Tā jau ir pasaules lielākā ekonomika. Šogad Ķīnas juaņa varētu tikt iekļauta Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) rezerves valūtu grozā, kas apdraudētu ASV dolāra pozīcijas. Ķīna cītīgi uzkrāj zelta rezerves, kuru apjomu pagaidām neatklāj, kamēr dolāru uztur arvien jaunu dolāru drukāšana. Pazīstamais valūtas spekulants Džordžs Soross izteicies, ka trešo pasaules karu starp Ķīnu un ASV varot novērst juaņas iekļaušanu drošāko valūtu sarakstā – SVF rezerves valūtu grozā. Vai Ķīna ar savu sabiedroto Krieviju tad kļūtu par pasaules policistu? Dzjiņpins jau būtībā uz šo lomu pieteicies, sakot, ka «Ķīna ne tikai attīstīsies pati, bet arī nesīs atbildību par visas pasaules attīstību». Iespējams, šī jaunā pasaules policista labās rokas loma un vēlme vairs nepiedzīvot tādu pazemojumu kā G20 valstu samitā Brisbenā,, Krievijas vadoni uzbudina vairāk nekā biedē Jaunķīnas scenārijs Krievijā.