Šī Saeima izrādījusies daudz varošāka nekā citas, kas bez Saeimas kvotu sadalīšanas un dažu kosmētisku labojumu veikšanas vien novīzējušas valdības sagatavoto valsts budžetu.
Šī Saeima parādījusi, ka ir galvenā varas institūcija parlamentārā valsts iekārtā. Tā ieviesusi pat tādas izmaiņas budžetā, kas pārsteigušas premjeri nesagatavotu. Gluži vai kā 2004. gada rudenī toreizējais premjers Indulis Emsis tika gāzts, viņam Romā dzenot bārdu un neko nezinot par to, ka koalīcijā esošā Tautas partija nenobalsoja par budžetu, tā vēl pašreizējā premjere Laimdota Straujuma, būdama Ķīnā, neko nezināja par superdāsno premjeres, ministru, parlamentāro sekretāru un Saeimas frakciju un komisiju vadītāju algu pielikumu par 600–780 eiro. «Pirms es aizbraucu uz Ķīnu, bija vienošanās par citiem skaitļiem. Nebija pat vienošanās par algu pieaugumu,» nācās atzīt nabaga piemānītajai Straujumai. Valdība gan pret šo Saeimas dāsnumu neiebilst. Premjere pārliecināta, ka arī sabiedrības vairākums saprot, ka viņu algas ir jāpalielina – tas vien liecina par lielo plaisu starp varu un tautu, kas galīgi nesaprot, kā var pieņemt šādu lēmumu dienā, kad pedagogi streiko par valdības solījumu nepildīšanu attiecībā uz to algu paaugstināšanu, kad pirmsskolas pedagogu alga nesasniedz pat tos «nieka» 600–700 eiro, par ko amatpersonām tiek palielinātas algas, kad minimālā alga ir divtik mazāka par šo palielinājumu un apmēram desmit reizes zemāka par viņu algu. Turklāt šādu lēmumu pieņem Saeima, kas izcēlusies ar virkni skandālu, saistītu ar to deputātu neētisku vai prettiesisku rīcību, ka algas palielinātas ministriem un valdības vadītājai, kas strauji zaudē sabiedrības uzticību. Interesanti, kāda informācijas apmaiņa ir partijā Vienotība, ja Straujuma neko nezināja par šo partijas biedra Kārļa Šadurska vadītās Saeimas Budžeta komisijas izloloto lēmumu?
Drosmīgās Saeimas vēl drosmīgākais K. Šadurskis, Nacionālās apvienības iedvesmots, iepriekš atļāvās nepiekrist Finanšu ministrijai par to, ka vairāk jāceļ neapliekamais minimums nekā atvieglojums par apgādībā esošām personām, un solīja pēdējo paaugstināt par 25–30 eiro. Gala beigās no tā sanācis vien čiks par 10 eiro. Bet neapliekamais minimums, ko valdība piedāvāja celt par desmit eiro, paliks 75 eiro, kamēr, piemēram, Igaunijā tas ir 154 eiro un būs vēl lielāks. Kas gribēja paņirgāties par koalīciju un nosauca nākamā gada budžetu par nevienlīdzības mazināšanas budžetu?
Drosmīgā Saeima stāvēja arī stingrā frontē pret pedagogu streiku un ne par centu nepalielināja valdības iegrāmatoto budžetu pedagogu algu reformai. Izglītības un zinātnes ministrija bija sarēķinājusi, ka tai vajadzēs 10,5 miljonus, bet Finanšu ministrija un Saeima iedeva vien 9. Nu nav vairāk, kā mīl teikt politiķi, «naudas ir tik, cik tās ir», jo īpaši, ja prioritāte ir aizsardzība un drošība! Tikai nez no kādas burvju cepures tika izvilkti 700 000 eiro minēto amatpersonu algu palielināšanai, neskaitot iepriekš neiesaldēto Saeimas deputātu algu palielinājumu par 157 eiro? Vai te pazudis tas pedagogu pusotrs miljons? Nekas, galvenais, ka nākamgad jutīsimies vienlīdzīgi un droši!
Parlamentārieši tādējādi apžēlojušies par pašvaldībām, uz kurām gultos atvieglojumu palielinājuma izmaksas. Nez vai deputāti domājuši vairāk par pēc pusotra gada gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām vai tomēr par vecākiem ar mazuļiem, pēc saceltā skandāla tomēr piešķirot naudu privāto bērnudārzu un aukļu pakalpojuma līdzfinansēšanai. Ar 2,3 miljoniem eiro cer izvilkt līdz 31. maijam, it kā bēbīšiem un visiem pirmsskolniekiem maijā beigtos mācību gads un pēc tam viņi vairs nebūs jāpieskata. Saeimas drosmes nimba spožums gan nedaudz pablāv, atceroties, ka līdzfinansējuma apturēšana tika skaidrota ar to, ka tas jānodrošina pašvaldībām, kuras nespēj pildīt savu pienākumu – nodrošināt bērnus līdz pusotram gadam ar vietām bērnudārzā. Tādējādi valsts turpinās atbalstīt šīs pašvaldības, kuras iepriekš pati rāja. Vēlēšanas tuvojas, vismaz vecākiem no tā kāds labums atlec. Bet kas būs pēc 31. maija – nav skaidrs, jo nav pazīmju, ka līdz tam pašvaldības un likumdevējs vai valdība spēs vienoties par bērna izmaksu aprēķina metodiku pašvaldību bērnudārzos, ko nevar izdarīt jau ilgstoši. Vieglāk likumdevējam ir ar politiskiem priekšlikumiem noteikt, ka līdzfinansējumu saņems tikai tie bērni, kas apmeklē privāto bērnudārzu ar latviešu valodas programmu.