Vai ZZS noturēsies politiskajā Olimpā?

Ar lēmumu ne tikai izstāties no Zaļās partijas, bet arī nolikt Saeimas deputāta mandātu bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs noņēmis smagu nastu no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pleciem. Vai ar to pietiks, lai neciestu pēdējos mēnešos arvien augušais ZZS reitings gan īstermiņā, gan ilgtermiņā?

Nez vai pēc mēģinājumiem izmeloties no pieķeršanas «kreisā pakalpojuma» saņemšanā un vēl citu vainošanas tajā viņu var saukt par godavīru, bet ar viena otra rīcību Saeimā viņa lēmums kontrastē. Ja Belēvičs pats neizstātos no ZZS frakcijas vai nenoliktu mandātu, viņa Saeimas kolēģi tiktu nostādīti neērtā situācijā. Cilvēciski nav viegli izdarīt pēdējo spērienu pa pakaļu cilvēkam, kurš jau zaudējis līdzsvaru un sliecas pāri laivas bortam, bet ne mazāk viegli sadzīvot ar skeletu, kurš izkritis no skapja. Saeimas frakcija nav tiesīga ne par kādiem grēka darbiem atņemt deputāta mandātu - no tā atteikties var tikai pats deputāts, ja vien viņš nav izdarījis kriminālu pārkāpumu. Daļa ZZS vadošo pārstāvju vēl pirms Belēviča atvieglojošā lēmuma pieņemšanas pauda nevēlēšanos turpināt ar viņu strādāt kopā frakcijā, viņu publiski aizstāvēja vien frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, norādot uz Belēviča nožēlu, sabiedrības neviennozīmīgo pārkāpuma vērtējumu un citu Saeimas deputātu atšķirīgu rīcību pēc ne mazāk nesmukām izdarībām. Belēvičs izskatās pārāk paštaisns un patmīlīgs, lai paliktu vienkārša deputāta statusā un paciestu kolēģu šķībos skatus uz viņu. Atšķirībā no Vienotības deputātiem - dzērumā vadot auto, pieķertā Veiko Spolīša, par vēlētāju balsu pirkšanu tiesātā Dzintara Zaķa, kas vēl agonē politikā pēdējo sasaukumu, cerot uz brīnumu, vai vienkārši deputāta statusu uztver kā terminētu algas darbu, - Belēvičs labi saprot, ka viņa politiskā karjera ir galā. Varētu jau novilkt vēl pusotru gadu līdz šīs Saeimas sasaukuma beigām deputāta statusā, bet darbs naudas dēļ miljonāram nav vajadzīgs. Turklāt vēl baltā zvirbuļa statusā Saeimā Belēviča neapšaubāmi augstās darbaspējas, kādas Latvijā līdzīgas ir varbūt vēl tikai viņa atmaskotājam žurnālistam Lato Lapsam, būtu izniekotas. Belēvičs nav tas, kurš klausīsies, kā Saeimas Ētikas komisija viņu kaunina, un viņš nemēģinās katram reņģēdājam pierādīt, cik viņš labs, gudrs un vajadzīgs politikai, - ja neredz viņa nimbu, paši vainīgi. Līdzīgi kā savulaik beidzās Neatkarīgās intervija ar ministru vēl nesākusies, - neies jau uzklausīt nepareizus jautājumus!

Belēvičs politikā, sabiedrībā un partijas iekšienē, līdzīgi kā Solvita Āboltiņa un savulaik Einars Repše, ir pretrunīgi vērtētas personības. Bet noteikti ne pelēkas, kādu politikā netrūkst. Bez Belēviča, jo īpaši pēc pēdējā precedenta, ZZS noteikti būs vieglāk. Vai arī labāk? Iespējams, ka ZZS reitings daudz necietīs, jo uz Spolīša, Zaķa (V), kā arī Artusa Kaimiņa (KPV), Sergeja Potapkina (Saskaņa) un Andra Vilka (NA) fona, kas nepratās laikus paši aiziet, Belēviča rīcību var pat augstu novērtēt. Šādi ZZS paglābta no iemešanas kopīgajā politiskā cinisma katlā. Belēviča vietā ZZS Saeimā iegūs pašreizējo Rīgas domes Vides pārvaldes priekšnieku Askoldu Kļaviņu, kas noteikti ir labāka un partiju apvienības publiskajam tēlam pateicīgāka maiņa nekā skandalozā uzņēmēja Valda Kalnozola ienākšana premjera Māra Kučinska vietā. Liela iespēja, ka ZZS no šī skandāla izies ar minimāliem zaudējumiem. Ilgtermiņā tos varētu pasvārstīt nākamā veselības ministra darbības rezultāti. Pat nebūtu tik svarīgi, vai amatam virzītā un piekritusī Bērnu slimnīcas valdes priekšsēdētāja, iepriekš Belēviča kā ministra padomiece Anda Čakša iestātos ZZS vai darbotos kā bezpartejiskā ministre, - tik un tā viņu asociētu ar ZZS, kurai būs par Čakšu jāuzņemas politiskā atbildība, līdzīgi kā tas bija ar Vienotību un izglītības ministri Mārīti Seili. Pēc mērķorientācijas Čakša varētu būt teju vai Belēvičs brunčos, tikai ar cilvēcīgāku dabu un bez tiešas saistības ar farmācijas nozari. Bet svarīgākais būs, vai viņa spēs ja ne sakārtot, tad vismaz novērst esošo haosu veselības aprūpes sistēmā. Un, pārfrāzējot Paulu Koelju, visai ZZS būs jāsadodas rokās, lai viņai palīdzētu, jo no tā lielā mērā būs atkarīga arī ZZS noturēšanās politiskajā Olimpā. Kā rādīja Ingrīdas Circenes piemērs veselības ministres amatā - ja aiz tevis nestāv partija, frakcija, neko nevar panākt, un beigās arī pati partija nonāk zaudētājos.