Jaunas garšvielas vecai zupai
Ministru kabinets vakar konceptuāli atbalstījis Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvāto pāreju uz mācībām valsts valodā mazākumtautību skolās.
Runājot zoles terminoloģijā, Saskaņa ar Nilu Ušakovu priekšgalā saņēmusi labu lapu ar trumpjiem un spēlē kā lielais. Līdz zolei drusku pietrūkst, jo arī izglītības ministrs Kārlis Šadurskis un Nacionālā apvienība (NA) nav gluži bešā - tās rokās ir vara, iespējas rakstīt likumus un noteikumus, kas pašvaldībām, tostarp Rīgai, jāpilda.
Kaislīgākā ņemšanās ap reformu Saeimā būs nākamgad - vēlēšanu gadā. Lai reformu neiemestu priekšvēlēšanu populismā, to vajadzēja bīdīt uzreiz pēc vēlēšanām. Protams, nav tā, ka Saeimas četrgades pēdējā gadā neko jaunu, jēdzīgu un būtisku politiķi nedrīkst iniciēt, nesaņemot pārmetumus par priekšvēlēšanu populismu. Bet latviešu - krievu tēmas kārtējā aktivizēšana vēlēšanu gadā ož pēc vecās zupas sildīšanas ar jaunām garšvielām.
Kāpēc Saskaņa no tās būs lielāka ieguvēja? Reforma pamatā uzbudina krievvalodīgos vēlētājus - atkal mūs sit, atkal ķeras klāt mūsu bērniem! Šadurskis un NA, kas sacenšas par šīs idejas paternitāti, iedevuši Ušakovam plato kopā ar kreiceni - latviešu vēlētāju intereses reforma tieši neskar, bet Saskaņa un Ušakovs varēs atkal parādīt, ka viņi vienīgie spēj aizstāvēt krievvalodīgos un ka etniskā dimensija joprojām ir ne mazāk svarīga kā ekonomiskā vai sociālā. Saskaņa un Ušakovs varētu reaģēt asāk un, līdzīgi kā bija 2004. gadā, līdzorganizēt plašus skolu protestus un nostāties kareivīgā pozā pret Melno Kārli. Varētu tā darīt, ja mērķis būtu tikai monopolizēt krievisko elektorātu, neatstājot vietu ždanok-girs-veidīgiem radikāļiem. Šoreiz ielu revolūcija netiek plānota un skolu direktori netiek musināti pretdarbībai. Jo Saskaņas, kā jebkuras partijas, mērķis ir vara. Ar nekonvencionālu pretdarbību Saskaņai to neredzēt kā savas ausis. Saskaņa spēlē uz divām frontēm - uz elektorātu un varu, izrādot gatavību pieņemt tās noteikumus, bet ar savu amortizācijas mehānismu, piedāvājot apmaksāt papildu stundas dzimtajā valodā, kur paskaidrotu latviešu valodā nesaprasto mācību priekšmetu. Par gatavošanos varai liecina arī nepagarinātais Saskaņas līgums ar Vladimira Putina partiju Vienotā Krievija.
Dialoga indikācijas atzinīgi novērtējis pat Šadurskis, kamēr viņš pats saņēmis kritiku no lielākās pedagogu arodbiedrības LIZDA par neveiksmīgi izvēlētu reformas ieviešanas laiku, sasteigtību un neadekvāti lieliem tēriņiem - vairāk nekā četriem miljoniem četros gados un 8000 pedagogu apmācības nepieciešamību.
Ušakovs izveicīgi rezervē naudu nevis pedagogu atbalstam latviešu valodas prasmju uzlabošanai vai kvalificētu pedagogu piesaistei, bet uztur krievisko līniju. Cittautiešu bērnu vecāki to augstu novērtēs, kaut vai kā žestu, pat ja bērni neies uz piedāvātajām papildstundām. Ne visiem gribēsies sēdēt vēl pēc stundām! Centīgākie, uz panākumiem, atzīmēm orientētie, droši vien tās apmeklēs, bet daļu uz fakultatīvām stundām ar koku neaizdzīs. Rezultātā arvien palielināsies skolēnu zināšanu līmeņa atšķirības, pedagogam būs arvien grūtāk strādāt, un zaudēs arī labākie skolēni. Bet vecāku bažas var saprast, jo to, kā būs, var tikai zīlēt. Vai skolēni bez problēmām vispirms vidusskolā, pēc tam arī citās klasēs spēs sekmīgi apgūt visus grūtos mācību priekšmetus, nokārtot eksāmenus latviešu valodā un saņemt augstas atzīmes, lai iestātos budžeta grupā Latvijas augstskolā vai maksātspējīgākie - prestižās ārvalstu augstskolās? Tas ir mīts, ka skolēni labi prot latviešu valodu, ko citastarp tiražē arī Ušakovs un pāratskaņo Šadurskis. Ikdienā saskaros ar padsmitniekiem, no kuriem daļa saprot un daudzmaz runā, dažkārt ņemot talkā krievu valodu, daļa saprot, par ko ir runa, bet paši nerunā, daļa pat īsti nesaprot sarunvalodu, kur nu vēl specifiskus tekstus! Iemesli var būt dažādi, katrā ziņā noteikti ne visi pašlaik ir gatavi mācīties tikai valsts valodā. Ušakova piedāvājums kalpo kā drošības spilvens.
Bet ko iegūs latvieši no tā, ka krievi labāk pratīs valsts valodu? Varbūt tikai izkonkurēs darba tirgū? Šadurskis, tiekoties ar Ušakovu, piekodinājis, lai domes tēriņi izglītībai būtu taisnīgi un vienlīdzīgi pret Rīgas skolēniem, neatkarīgi no tajā realizētās izglītības programmas. Bet - vai pašas IZM piedāvājums tāds ir? Arī valsts līmenī papildu nauda aizies krievu skolām - vairāk nekā četri miljoni no valsts četros gados un vēl divi miljoni gadā no Rīgas domes. Par ko maksās latviešu nodokļu maksātāji? Vai kaut kas papildus būs arī latviešu skolām? Piemēram, kādas apmaksātas stundas izcilnieku vai otrādi - švakāko skolēnu atbalstam, papildu stundas ķīniešu, zviedru vai pat tās pašas krievu valodas apmācībai? Līdzekļi pedagogu kvalitātes celšanai?