Prast izmantot
Apgriezienus uzņem Saeimas Analītiskais dienests (AD) – pēc viena pērn veikta pētījuma šogad ķersies klāt citām deputātus interesējošām tēmām. Ilgi lolotā dienesta pienesumā šaurākās vietas varētu būt parlamentāriešu izvēles, kas nereti ir šauri politiskas ar vizionāra skatījuma trūkumu, kā arī dienesta mazā kapacitāte.
Drīz AD pabeigs ziņojumu par Krievijas ietekmi Latvijas informatīvajā telpā, kuru pasūtījušas koalīcijas frakcijas. Jāpiekrīt Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Ivara Zariņa nomurminātajam, ka «tā ir ākstīšanās, specdienesti to zina daudz labāk». Protams, ir sadaļas, kuras var fiksēt ar neapbruņotu aci, apkopot, analizēt, bet pilnai ainai ar klasiskām pētnieku metodēm te maz kas būs līdzēts.
Pragmatiskāks pasūtījums ir par darbaspēka nodrošinājumu tautsaimniecībai, kam AD ķersies klāt februārī. No deputātu pieteiktajām tēmām Saeimas prezidijs un Frakciju padome apstiprinājusi vēl trīs: par bērnu pabalstu palielināšanas korelāciju ar dzimstību (nez kāpēc tieši trūcīgās un sociāli nelabvēlīgās ģimenēs - B.L), par izdienas pensijām un par atbalsta sistēmu reģionālā tūrisma attīstībai. Ja šogad tas ir viss (ar esošo dienesta kapacitāti daudz vairāk neiespēt), tad izskatās, ka iespēja ar šīs institūcijas palīdzību celt Saeimas likumprojektu kvalitāti, novērtēt pieņemto likumu efektivitāti utt. būs izniekota. Kur, piemēram, pasūtīti pētījumi par šā gada budžeta prioritāti veselības aprūpi? Tajā pietiek problēmu, neskaidrību, nezināmā! Vai valsts attīstības, izaugsmes grūdiena vai, atvainojiet par nolietoto teicienu - mūsu Nokia, perspektīvo nozaru, investīciju meklējumi, ar kuru palīdzību celt gan kopējo valsts labklājību, gan reģionu dzīvotspēju, tostarp Latgales un pierobežu? Kur analīze par pieteiktajām reformām izglītībā?
Te neko nevar pārmest dienestam, kura vadītāja Inese Grumolte-Lerhe var lepoties ar labu izglītību un pieredzi, līdzīgi kā četri darbā pieņemtie pētnieki. Mūziku - pētījumu saturu - pasūta likumdevējs, cik nu tam izdomas ir, tik ir. Arī budžetu piešķir Saeima, kas tīri pētījumiem - ārpakalpojumiem un maksai par datu iegūšanu - šogad piešķīrusi nieka 17,5 tūkstošus eiro no kopumā 22,04 miljonu Saeimas budžeta! Skaidrs, ka tikai četru pētnieku pieredze nepārklās visu politikas nozaru spektru. Budžets ārpakalpojumiem - ļoti plāns. Igaunijā un Lietuvā, kur tamlīdzīgi dienesti jau labu laiku pastāv (nemaz nerunājot par veco Eiropu), strādā padsmit pētnieki, mobilāk reaģējot uz parlamentā apspriežamajiem jautājumiem. Ja mūsējie dienestu izmantos tikai pāris iepriekšējā gadā apstiprinātu tēmu izpētei, tad jēga no tā būs maza.
To, ka AD ir spējīgs dot pienesumu, apliecina tā pirmais kucēns, kurš nemaz neprasās pēc slīcināšanas. Drīzāk otrādi - uzlicis visai augstu latiņu. Pēc Tautsaimniecības komisijas ierosinājuma pirmajā pilotprojektā vētīti lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) tirdzniecības ierobežojumi Eiropā un Latvijā. Pērn septembrī tas nodots lietošanā deputātiem un pieejams ikvienam interesentam. Bagātīgs izmantoto, tostarp ārvalstu informācijas avotu klāsts, daudz infografiku, loģiska struktūra un, kas neraksturīgi valsts institūciju konceptuālajiem ziņojumiem, pētījumiem un tamlīdzīgiem materiāliem - maz «ūdens». Tā vietā koncentrēts saturs, cieši turoties pie problemātikas. Virkne tēžu rosina uz pārdomām.
Jēdzīgāk, protams, būtu, ja Saeima spētu pētījumus pasūtīt tik savlaicīgi, lai tos varētu izmantot likumu izstrādē. Novēloti nācis arī pētījums par LIZ. Karstas diskusijas par likumu Par zemes privatizāciju lauku apvidos un nosacījumiem LIZ iegādei izvērtās pērn gada sākumā. Martā likumu pieņēma, Valsts prezidents to Saeimai atdeva otrreizējai caurlūkošanai, ko Saeima ar minimāliem grozījumiem maijā pieņēma atkārtoti. AD pētījums nāca klajā septembrī. Ko ar to iesāks? Var jau būt, ka tas kā var noderēt, ja, kā daudzi biedēja, Eiropas Komisija apstrīdēs prasītās valsts valodas prasmes zemes pircējiem. Nav vēl dzirdēts par EK pretenzijām, turklāt arī pētījumā šīs valodas prasības atzītas kā citviet neizmantots ierobežojums. Toties atklāta virkne citu instrumentu, ko izmanto citas ES valstis LIZ aizsargāšanai un panākšanai, lai uz tās notiktu ražošana, nevis ar to tiktu spekulēts. Latvijas likumdevējam būtu bijis plašs iedvesmas lauks. Pētījumā vairākkārt minēts tāds jēdziens kā «zemes sagrābšana» - ļoti trāpīgs apzīmējums, kas mūsu leksikā vēl nebija iegājies. Pētnieki secina, ka «zemes sagrābšana ir aktuāla problēma daudzviet pasaulē, bet Eiropas mērogā - īpaši Austrumeiropā» un pēdējos gados jaunajās dalībvalstīs intensificējusies, ko veicinājuši gan mazāks Eiropas atbalsts lauksaimniecībai jaunajām dalībvalstīm, gan zemākas zemes cenas. Novērojama sakarība starp normatīvā regulējuma stingrību, lauksaimnieciskās darbības īpatsvaru valsts ekonomikā un LIZ cenu - valstīs ar augstu LIZ cenu tirgus ierobežojumi ir maigāki. Deputāti varētu secināt - tā kā esam īpašā riska zonā zemes sagrābšanai, krasāki ierobežojumi būtu attaisnojami, turklā, pašreizējie ierobežojumi ārvalstu fiziskajām personām nav nemaz tik efektīvi. Vēl viena interesanta atziņa: «Zemes resursu nevienlīdzīga sadalījuma ziņā ES ierindojama līdzās valstīm, kurās zemes resursu izplatības modeļi klasiski atzīti par nerekomendējamiem (piemēram, noteikti reģioni Āfrikā, Āzijā, Latīņamerikā un kādreizējās Padomju Savienības teritorijās Eirāzijā).» Pētījumu vēl varētu citēt un citēt...
Jācer, ka deputāti ar šo materiālu iepazīsies rūpīgāk nekā ar virkni likumu, par kuriem vienkārši nospiež pogas. Vai liks lietā un izmantos likumdošanā, risinās problēmas, vai pieņems zināšanai un ieliks atvilktnē ar atrunu: nav Finanšu ministrijas, Eiropas Komisijas piekrišanas?