Ja jau Ekonomikas ministrija (EM) pie obligātās iepirkuma komponentes (OIK) finansēšanas maiņas strādāja vairāk nekā gadu, tai bija jāizmodelē, kā jaunā kārtība ietekmēs dažādu grupu patērētājus. Uz kaut kā pamata taču ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (Vienotība) solīja elektroenerģijas cenas samazināšanos šogad ne tikai lielajiem ražotājiem, bet arī citiem uzņēmumiem un mājsaimniecībām! Tādēļ grūti saprast EM pārsteigumu par astronomisko rēķinu pieaugumu lauksaimniekiem un nespēju atbildēt uz virkni jautājumu. Jaunie rēķini pārsteiguši arī daudzus nelielos ražotājus, uzņēmējus, mājsaimniecības. Negribas taču domāt, ka EM šādu nopietnu, plašu auditoriju ietekmējošu reformu bīdītu, domājot tikai par pāris lielo lobistu interesēm! Vai tomēr EM pārsteigums par šokējošajiem janvāra elektrības rēķiniem ir tēlots un tā rīkojusies apzināti krāpnieciski?
EM kārtējo reizi reaģē tikai pēc sacelta skandāla. Kad pērn oktobrī žurnālisti atklāja brutālu krāpšanu, kad koģenerācijas stacijas ar ģeneratoru ražo elektrību un to pārdot par dubultu tarifu, ministrs sarosījās, solīja pārbaudes. Dažiem kaktu kantoriem, pēc EM valsts sekretāra vietnieka Jāņa Patmalnieka teiktā, «līdz 10», atļaujas anulētas, kas uz teju 400 atļaujām izskatās vairāk pēc šova publikas nomierināšanai. Sistēmiska, regulāra kontrole, praktiska ražotņu apsekošana nenotiek, ir pamatā vien papīru pārbaude līgumu slēgšanas brīdī. Nenotiek ne tikai reāla staciju pārbaude, bet arī tiek pievērtas acis uz virknes staciju darbības neatbilstību subsīdiju saņemšanas nosacījumiem. Lieta, kas jau «sakārtota» pirms Ašeradena, 2010. gadā (ministrs Artis Kampars) ar 262. noteikumiem - tika pieļauta neefektīva koģenerācija - saražotā siltuma izlaišana gaisā, lai tikai tā ražošanas blakusproduktu elektrību pārdotu par dubultu tarifu, turklāt vēl izniekojot CO2 izmešu kvotas! Tā drīzāk būtu sodāma, nevis īpaši atbalstāma rīcība. Ašeradens piektdien sasauktajā ārkārtas sanāksmē neesot spējis atbildēt, vai Latvenergo tiešām iepērk enerģiju tikai no tām ražotnēm, kas atbilst regulu prasībām, un vai tās arī tiek kontrolētas, kāpēc koģenerācijas stacijas saražoto elektroenerģiju pārdod par dubulto tarifu, bet pašas pašpatēriņam iepērk par parasto tarifu? Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) ar EM par to jau runājot piecus gadus, bet nekas nemainās.
Kā Neatkarīgajai stāsta LOSP valdes loceklis Jānis Dzenis, ministrs nav spējis atbildēt arī uz viņa jautājumu, cik lielu summu vajadzētu, lai kompensētu OIK radīto sadārdzinājumu rūpnieciskajiem ražotājiem. Galvenais mērķis OIK reformai un fiksētās maksas ieviešanai bija diferencēt samaksu dažādām maksātāju grupām, lai radītu konkurētspējīgus elektroenerģijas maksājumus rūpnieciskajai ražošanai un pārstrādei. Taču, ja EM nespēja atbildēt, cik daudz par OIK līdz šim maksāja šī mērķgrupa, tas liek šaubīties par reformas patieso mērķi. Klātesošie lēsa, ka tie varētu būt 25% no kopējā OIK, kas pērn būtu ap 45 miljoniem eiro. Dzenis kalkulē: ja pēc TEC2 saistību kapitalizēšanas par 75 miljoniem eiro OIK slogs samazinājās no 260 miljoniem eiro pērn līdz 185 miljoniem šogad, ar to vien jau pietiktu gan enerģijas izmaksu samazināšanai rūpnieciskajiem ražotājiem, gan pārējiem ražotājiem un mājsaimniecībām! «Kā pēc tā var pieaugt rēķini 10 000 zemnieku saimniecībām par 25-80%? EM nespēja atbildēt, kāpēc samazinājuma vietā tik milzīgs pieaugums, cik papildu naudas tiks iekasēts no patērētājiem pēc šīs reformas ieviešanas un kam šī nauda paredzēta,» neizpratnē ir lauksaimnieks. Tādējādi reformas jēga nav saprotama.
EM nu sola kopā ar Sadales tīklu (ST) un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju rast kompromisus «OIK reformas pilnveidošanai» attiecībā uz nozarēm, kuras ietekmē sezonalitāte - lauksaimniecība, ceļu būve, slēpošanas trases. ST bez maksas varot atslēgt liekās jaudas (saimniecībām jāmaksā dažkārt pat vairāk par tūkstoti eiro par jaudām, kuras izmanto, piemēram, tikai divus mēnešus gadā, kaltējot graudus) vai arī daļēji samazināt jaudu uz noteiktu laiku. Varot arī sadalīt pieslēgumu lielas jaudas un mazas jaudas pieslēgumos, atteikties no liekajām jaudām nevis uz laiku līdz sešiem, bet līdz deviņiem mēnešiem. Interesanti, ka lauksaimnieki tamlīdzīgus variantus ar EM apsprieda jau 2016. gadā, bet tad tie nebija pieņemami, un lauksaimnieki problēmas risināja uz sava rēķina. Arī šā gada sākumā zemnieki Zemkopības ministrijai sūdzējušies, ka jaudas maiņa esot maksas pakalpojums. Kamēr atsevišķi zemniekiem ST iepriekš esot atteicis samazināt jaudas, skaļākajiem brēcējiem tās samazinātas, individuāli vienojoties. Lai aizbāztu mutes. Tātad - sadārdzinājums iepriekš bija prognozēts! Vai šī tomēr ir rūpīgi plānota afēra, lai beigās iekasētu vairāk? Vai arī tagad EM tik naski nāk pretī ar jaudu maiņām un atslēgšanām, lai tikai zemnieki nepastāvētu uz OIK maksas atcelšanu tikai par pieslēguma jaudu? Kā citādi tikt klāt iedzīvotāju, uzņēmēju maciņiem, ja visi sāk taupīt? Ar jauno sistēmu faktiski tiek kultivēts lielāks elektroenerģijas patēriņš, nevis tās taupīšana, lai gan esam iesaistījušies dažādos energoefektivitātes projektos.
Jā, sistēma bija jāsakārto, jāmotivē atteikties no liekajām pieslēguma jaudām, lai gan veids, kā tas izdarīts, līdzinās 90. gadu reketam: nevis vienojoties ar īpašniekiem, bet piespiežot ar milzu rēķiniem. Jā, ir akceptējama kaut kādas maksas prasīšana par pieslēgumu, sistēmas uzturēšanu. Bet kā var iekasēt OIK, turklāt apšaubāmā veidā saražotu un uzskaitītu, ja elektrība vispār netiek patērēta? Paticoties atbrīvotajām jaudām, vairāk enerģijas varētu eksportēt, bet, ak vai!, tur taču nemaksā OIK, uz kura var nopelnīt daudz vairāk nekā par pašu elektroenerģiju!
Te ir jautājumi jautājumu galā, neloģiski nosacījumi, maksājumi, kuriem no malas grūti izsekot līdzi. Galvenais, lai ticam, ka jāmaksā par mūsu enerģētisko neatkarību (tostarp ražojot enerģiju ar Krievija gāzi) un zaļo enerģiju - vismaz tur varam būt līderi Eiropā. Kaut vai maucot ādu patērētājiem un iezāģējot lielai daļai uzņēmēju. Paši latvju bāleliņi ir tie, kas neļauj elpot, augt ekonomikai, iedzīvotājiem izbaudīt tirgus priekšrocības - lētu enerģiju. Elektrība mums ir viena no lētākajām reģionā, bet ar OIK un tīkla cenām atrodamies dārgajā galā. Zaļi un par kapeiku neatkarīgāki, bet nekonkurētspējīgi un vīlušies par valsti. Oligarhu sarunu varoņi šo shēmu autoriem, par ko elektrības lietotāji kopumā būs samaksājuši miljardus, varētu ūdeni pienest.