Balsi pret pensijas piemaksu
Ak, šis pensionāru balsu vilinājums pirms vēlēšanām, kas vilka balsi pārvērš mīlīgā kazlēnu māmiņas balstiņā! Un kā gan ne – kazlēnu, atvainojiet, pensionāru tik daudz, ēst visiem gribas! Solījumu penionāriem priekšvēlēšanu programmās nav trūcis, ko nevar teikt par to izpildi.
It kā nupat tikai politiķi būtu uzzinājuši par daudzu pensionāru zemajām pensijām un grūto iztikšanu, un viņu sirdis atmaigst. Saeimā, valdībā notiek aktīva rosīšanās ap pensiju palielināšanu, mantošanu. Vai tas, ka vienlaikus sakrituši vairāki faktori, arī dos taustāmāku rezultātu?
Vājš reaģents ir iedzīvotāju savāktie un Saeimā iesniegtie vairāk nekā 10 000 parakstu par 2. pensiju līmeņa uzkrājuma mantošanu, ja iemaksu veicējs miris pirms pensijas vecuma. Nopietnāk politiķi reaģē uz vēlēšanu tuvošanos un starptautisko spiedienu, kas šoreiz nācis no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), kas nesen pabeidza pētījumu par Latvijas pensiju sistēmu.
OECD ieteikusi ievērojami palielināt minimālo pensiju. Vidēji OECD valstīs pamata pensija sasniedz 20% no vidējā atalgojuma valstī, Latvijā - tikai 8%. Pa pilienam tiek pilināts, bet tas nav tas, ko gan OECD, gan liela daļa pensionāru vēlas redzēt. Pagājušā gada laikā vidējā vecuma pensija pieaugusi par 18,53 eiro, taču joprojām lielākā daļa pensiju ir līdz 300 eiro. 200-300 eiro apmērā tās saņem 48,2% senioru, 100-200 eiro - 6,6%, bet 5,1% senioru pensijas ir pat zem 100 eiro! Šogad nelielu pieaugumu mazo pensiju saņēmējiem, bet diemžēl ne visiem, nodrošina neapliekamā minimuma paaugstināšana. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija vienojusies no šā gada jūlija pensionāru aplaimot ar piemaksu par vienu stāža gadu ar 1,5 eiro. Savukārt Labklājības ministrija (LM) jau valdībā rosinājusi minimālo vecuma pensiju palielināt no 65 līdz 96 eiro. Ierosme gan valdībā iestrēgusi. Labklājības ministrs Jānis Reirs domā, ka līdzekļi mazo pensiju palielināšanai jāņem no valsts budžeta, nevis sociālā budžeta uzkrājuma. Nevēlēšanās pagrābties sociālajā uzkrājumā līdz šim bija arī iemesls visu līdzšinējo iniciatīvu atraidīšanai, kurās bija runa par to vai citu mehānismu atraitņu pensijām.
Kad Saeima pērn 2. novembrī konceptuāli atbalstīja No sirds Latvijai priekšlikumu par 2. līmeņa mantošanu, ja iemaksu veicējs ir miris pirms pensijas vecuma, J. Reirs intervijā Neatkarīgajai pauda, ka «tas nav iespējams, neizpostot sociālo budžetu». Tā kā pensijas nemaksā no valsts budžeta, bet uzkrājumu veido katrs no savām sociālajām iemaksām, tad arī ilgdzīvotājiem pēc apmēram 20 pensijā pavadītiem gadiem vairāk pensija nepienāktos, jo vairāk viņš nebūtu uzkrājis. Tādā sistēmā, ja pensionārs nomirtu agrāk, dzīvesbiedrs varētu mantot aizgājēja neizmantoto uzkrājumu. Jautāts, vai «mantot pensijas nav iespējams, pat uz terminētu laiku, kamēr pēc otras puses zaudēšanas pārkārto dzīvi», ministrs atbildēja: «Ja valsts garantē vai apmaksā to, tad var, ja ne, tad nauda tiks paņemta no visiem pārējiem. Ir ļoti viegli pieņemt kaut ko populistisku pirms vēlēšanām.»
Tagad J. Reirs runā par vientuļo pensionāru nabadzības risku un rosina piešķirt pabalstu laulātajam 50% apmērā no mūžībā aizgājušā dzīvesbiedra pensijas. LM un Saeimas darba grupa gatavo likuma grozījumus, lai pārejas posmā «mīkstinātu materiālo problēmu, kas rodas, ja viens no laulātajiem nomirst». Vēl gan nav zināms, no kurienes nauda - nav vēl pat veikti aprēķini, cik daudz tam līdzekļi būtu nepieciešami. Netipiski šādu budžetu ilgtermiņā ietekmējošu jauninājumu gadījumā, bet tipiski vēlēšanu gadā. Līdzīgu priekšlikumu sniegusi arī Latvijas Reģionu apvienība, ar interesantu niansi - pensijas kapitālu laulātais var mantot, ja laulība ilgusi vismaz piecus gadus. Lai nesadomā večuki uz nāves gultas vēl mantiskos nolūkos salaulāties!
Atšķirībā no 2. pensiju līmeņa mantošanas šis risinājums būtībā ir īstermiņa sociālais pabalsts, nevis sistēmas maiņa. 2. pensiju līmeņa uzkrājuma mantošana gan arī nenozīmētu visu atraitņu problēmu atrisināšanu. 2. pensiju līmenī nonāk tikai 6% no strādājošā sociālajām iemaksām, turklāt, kā kritizējusi OECD, Latvijā to ieguldījumi ir maz ienesīgi, bet komisijas maksa administrēšanai - augsta. Valsts nevēlas atteikties no uzkrājuma, ko speciālajā budžetā veido mirušo pensionāru uzkrājumi, kas gadā ir teju septiņi miljoni eiro, tāpat nav vēlme pārskatīt OECD kritizēto izdienas pensiju sistēmu, kad teju 40% šo pensiju saņēmēju ir vecumā līdz 50 gadiem un vairākums no viņiem reizē saņem gan pensiju, gan strādā. Katra ministrija te aizstāv savējos, katrai sava mazā republika. Iekšlietu ministrs Rihardrs Kozlovskis pat piesaucis valsts drošības apdraudējumus, ja kāds aiztiks iekšlietu struktūrās strādājošo izdienas pensijas.
Politiķi atzīst, ka terminētās atraitņu puspensijas nerisina pensionāru problēmas, bet tas esot pirmais solis situācijas uzlabošanā. Vai pēc vēlēšanām sekos arī otrais solis?