Tuvāk Maskavai nekā Singapūrai

© F64

KNAB var apsveikt ar kārtējo lielo lomu. Aizvadītās nedēļas nogalē aizturēts Latvijas dzelzceļa ilggadējais vadītājs Uģis Magonis. Kā trāpīgi atzīmēja sociālajos tīklos transporta jautājumu eksperts Tālis Linkaits, nav veselīgi aizsēdēties augstā valsts amatā ilgāk par diviem termiņiem.

Tiesa, nosaukt Magoņa aizturēšanu par kārtējo lielo lomu ir nedaudz pārspīlēti attiecībā uz vārdu «kārtējo», jo iepriekšējais tāda mēroga ķēriens bija pirms pieciem gadiem, kad pāri plašajam laukumam iepretī Rīgas apgabaltiesas ēkai demonstratīvi tika vilkts toreizējais Latvenergo šefs Kārlis Miķelsons. Kopš tā laika līdzīga līmeņa darboņu aizturēšanas nav bijušas (īslaicīgi tika aizturēta arī bijusī VID vadītāja Nellija Jezdakova, bet pret viņu kriminālprocess ir izbeigts).

Šobrīd nav pamata domāt, ka Magoņa aizturēšana būtu notikusi bez nopietniem iemesliem, un tas liecina, ka, par spīti dažādām nesaskaņām KNAB iekšienē, cīņa pret korupciju notiek un augsts amats nedod indulgenci pretlikumīgām darbībām. Magoņa vainu noteiks izmeklēšana un tiesa, taču pats aizturēšanas process jau tagad rada dažas stilistiska rakstura iebildes. Diemžēl mūsu galvenā korupcijas apkarošanas iestāde nekādi nespēj izskaust aziātiski padomiskā gara, ko Krievijā dēvē par mentu stilu, izpausmes. Proti, demonstratīvu pārākuma izrādīšanu un nerēķināšanos ar sabiedrību. Patiesības labad jāatzīst zināms progress, un, atšķirībā no Miķelsona, Magoņa aizturēšana notika daudz civilizētāk, bez ierastajiem teatralizētajiem, cilvēku pazemojošajiem elementiem. Pieļauju, ka tas lielā mērā pateicoties tam, ka aizturēšanas operāciju vairs nevadīja Juta Strīķe. Ja viņa joprojām būtu pie teikšanas, tad nebūtu jābrīnās, ja Magonis tiktu aizturēts pieaicināto TV operatoru priekšā pašā dzelzceļnieku balles kulminācijas brīdī, kad tiek šauts salūts. Par laimi, šāds šovs šoreiz izpalika.

Tomēr – vai kāds no KNAB var jēdzīgi paskaidrot, kāpēc aizturēšanas ar plašu publisku rezonansi parasti notiek piektdienās un aizturēšanas iemesli, pat ne vispārīgos vilcienos, netiek paskaidroti? Tā vien izskatās, ka sabiedrībai tiek dota iespēja pa brīvdienām pafantazēt, apzelēt dažādas baumas par aizturētā iespējamiem nodarījumiem. Skaidrs, ka tiesībsargājošās iestādes darbojas tā, kā tās uzskata par sev izdevīgāku, taču nevērība pret sabiedrību nerada īpašu cieņu pret pašu tiesībsargājošo iestādi. Uzsvērts varas (valsts mašinērijas) pārākums pār atsevišķu indivīdu civilizētā sabiedrībā rada tikai atgrūdošu reakciju. Tādas valsts un indivīda attiecības raksturīgas totalitārās iekārtās, un sevišķi tās bija iecienījis Staļins. Diemžēl šīs attiecības vairāk vai mazāk pārmantotas bijušajā PSRS telpā. Arī pie mums.

KNAB pēc savas idejiskās būtības ir iestāde, kura cīnās pret varas ļaunprātīgu izmantošanu. Tās prioritārajā uzmanības lokā jābūt ESOŠAJAI varai, nevis vakarējai. Magonis neapšaubāmi pieder pie valsts augstāko amatpersonu vides, taču viņš nepieder pie to personu grupējuma, kuri šodienas Latvijā realizē valsts faktisko augstāko varu un kuri ir vairāk vai mazāk saistīti ar Vienotību. Magonis ir vecās elites pārstāvis, kurš ballītē «pie siles» aizkavējies un atjēdzies jau stipri pasvešā kompānijā. Tagad var tikai apbrīnot viņa paša neapķērību, neredzot šo savu neiederību un laikus no augstajiem amatiem neaizejot.

Līdz ar to Magoņa aizturēšana (lai arī, iespējams, pelnīta) ne par matu negaisina daļā sabiedrības valdošo pārliecību, ka KNAB savu galveno funkciju nepilda un ķer tikai tos, kuri vairs nepieder pie pašreizējās elites un kurus šodienas varenie atļauj ķert, proti, agrāko laiku varenos. Tikai tad, kad KNAB paņems ciet kādu augstu amatpersonu, kura nepārprotami saistīta ar partiju Vienotība, vismaz manās acīs šī iestāde pārtrauks izskatīties pēc politiskās policijas, kuras uzmanības lokā nonāk tikai tādas personas, kurām vairs nav šodienas krusttēvu politiskā jumta. Pagaidām, ķerot tikai «atļautās zivis», Latvijas tiesībsargājošās iestādes ar KNAB priekšgalā savā tiesiskuma izpratnē un attīstībā atrodas tuvāk Maskavai nekā Londonai, nemaz nerunājot par Singapūru. Līdz ar to arī valsts ekonomiskais stāvoklis ir tuvāks austrumu kaimiņam, nevis Rietumiem, jo šīs lietas atrodas ciešā korelācijā.



Svarīgākais