Kembridžas pliķis

© F64

Nupat publicēts Latvijas konkurētspējas ziņojums. Atziņas un rekomendācijas. Ziņojuma autori ir pētnieki no Latvijas universitātēm, biznesa skolām un pētniecības centriem. Ziņojumā piedāvāti risinājumi konkurētspējas paaugstināšanai. Vai varam cerēt, ka radies dokuments, kuram sekojot Latvija beidzot izies uz pasaules attīstības galvenās maģistrāles? Līdzšinējā prakse šādu optimismu nerada, un nav pamata domāt, ka šoreiz būs citādi.

Kārtējais ūdens par inovāciju nepieciešamību, investīciju piesaisti, cīņu ar ēnu ekonomiku un tamlīdzīgi. Šīs pareizās un vispārzināmās frāzes klejo no viena «ziņojuma» un «plāna» uz otru un kļuvušas jau par spilgtu, neona burtiem izgaismotu izkārtni tukšvārdībai. Gribas cerēt, ka šī frāžainā dokumenta mērķis tomēr ir vēlme kaut ko sakustināt šajā pat ne aizaugušajā pīļu dīķī, bet gan pamatīgākajā sūnu ciemā. Arī LTV Panorāma uzsākusi raidījumu ciklu par to, kā Latvijai kļūt turīgākai, kas liecina par zināmu sabiedrisko pieprasījumu.

Parasti pārmaiņas domāšanā notiek tikai pēc spēcīga impulsa no malas. Labi zināmu cilvēku teiktais visbiežāk ir kā pīlei ūdens – pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā. Citāda reakcija ir, ja uz trūkumiem norāda kāds svešais. Tas liek sarosīties un padomāt. Šoreiz šāds impulss varētu būt ziņa, ka prestižā Kembridžas universitāte neatzīst Latvijas vidusskolas atestātus. Šī ziņa bija pilnīgi negaidīta jau gadiem ilgi letarģiskajā darba miegā guļošajai Izglītības un zinātnes ministrijas vadībai. Ja kāds šajā brīdī grib piesaukt hiperaktīvo un vienlaikus haotisko kādreizējā ministra Roberta Ķīļa trakošanu ministrijā, tad jāatgādina, ka viņš tur gan skaļi rosījās un rībināja bungas, bet rezultātā tapa čiks. Tāds pats čiks kā viņa visos sociālajos tīklos pieteiktā grāmata par Latvijas politiskajām aizkulisēm. Šobrīd tai jau bija jābūt grāmatnīcu plauktos. Par tādiem mēdz teikt – tukša muca...

Jebkuras valsts (sabiedrības, tautas) konkurētspēju nosaka tās cilvēkresursi. Mums šī resursa skaitliskais apjoms ir neliels un nevaram kā ķīnieši spiest uz «masu». Mums jāspiež uz kvalitāti. Ne uz ko citu paļauties nevaram. Vienīgi izglītība un zinātne. To sen jau apjautuši somi, un viņiem tādas problēmas, kādas tagad ir mums, nav jārisina. Ko mēs redzam Latvijā?

Līdz šim Latvijas politikā izglītība bijusi prioritāte tikai vārdos – dažādās deklarācijās un attīstības plānos. Savukārt praksē pēdējā vietā, par ko liecina arī šobrīd ministra amata esošā «nepolitiskā» ministre. Tas nozīmē, ka politiskā uzstādījuma kaut ko mainīt nav, jo nopietnām pārmaiņām nepieciešami cilvēki ar stingru politisko krampi un aizmuguri. Bet jāmaina ir, par ko norāda Kembridža. Tur esam pilnīgi nekonkurētspējīgi. To var redzēt pat ar nepabruņotu aci, jo kā trīs bērnu tēvs varu teikt pilnīgi droši – vidusskolas beigšanas centralizētais matemātikas eksāmens ir nepieklājīgi viegls. To saka arī pieredzējuši skolotāji, kuri atzīst, ka prasību latiņa gadu no gada pazeminās. Daļēji tā ir pašu pedagogu vaina, taču pedagogi darbojas vienotā sabiedriskā sistēmā, kur pedagogu prestižs nebūt nav augsts.

Kas pēc vidusskolas beigšanas iet mācīties par skolotājiem? Ir daļa to, kuriem būt par skolotāju ir sirds aicinājums, taču tikpat liela daļa ir to, kuri šīs programmas izvēlas, jo citur nevar tikt budžeta grupā. Nav svarīgi, kura daļa ir lielāka. Galvenais, ka pedagogu atalgojums nav tāds, lai šo profesiju izvēlētos tie, kuru spējas dod plašas izvēles iespējas. Rezultātā iegūstam skolotājus, kuri paši skolā nav bijuši izcilnieku vidū, un viņi automātiski ir iecietīgāki pret tādiem pašiem viduvējiem skolēniem, jo paši skolā cieta no «pārmērīgām» prasībām. Tādā veidā šī zināšanu prasību latiņa nemanāmi, kā pulksteņa stundu rādītājs, krīt arvien zemāk un zemāk, līdz atskan trauksmes zvans no Kembridžas universitātes.

Izglītības ministrija jau esot aizsūtījusi pieprasījumu Kembridžai – kāpēc mūsu atestātus neatzīstat? Ja ministrijas vadība pati to nesaprot un gaida, lai citi, «gudrāki» viņiem paskaidro, ka «jūsu mācību programmu līmenis neatbilst mūsu prasībām», tad jāsecina, ka mūsu izglītības kvalitātes līmeņa kritums ir vēl zemāks, nekā likās pirms tam. Tieši ar to, kā paaugstināt šo kvalitāti, arī būtu jāsāk konkurences ziņojuma rekomendāciju daļa.



Svarīgākais