Kurš apseglos briedi?

Sociālpolitiskais nobrukums parasti notiek strauji un negaidīti. Vēl vakar viss bija klusi un mierīgi, politiskais dīķis, kā ierasti, rāms ar smakojošu, sastāvējušos ūdeni, bet šodien tajā kāds ir iemetis akmeni, un jau rīt viss vārās, mutuļo un pa ielām staigā aurojošu cilvēku pūļi. Vēsturiski, ar atpakaļejošu datumu visiem viss skaidrs – situācija brieda jau sen, vienā dienā vadzim bija jālūst, tā ka nekas pārsteidzošs, lai gan pašiem notikumu dalībniekiem līdz pat tai liktenīgajai dienai tā nelikās.

Skatoties uz Latvijas politisko ainavu, var padomāt - nu kas gan var notikt šajā sasmakušajā dīķī ar tik rāvainu ūdeni? Tajā tikpat kā nevienas dzīvas dvēseles. Tikai kaut kādi visiem apnikuši darboņi, kuri sīki rosās ap savu mazo labumiņu dažādu iepirkumu vai būvju projektos. Pat gaidāmās pašvaldību vēlēšanas ne tikai Rīgā, bet arī citur, nesola pārsteigumus. Viss iepriekš paredzams, un, ja arī kaut kur kāda figūra nomainīsies, tad gluži kā pīļu dīķī - varbūt pīles arī būs citas, bet atšķirt tās vienu no otras nevarēs pat speciālists.

ZZS par savu vienoto kandidātu uz Rīgas mēra amatu izvirzījusi Armandu Krauzi. Neko sliktu par šo cilvēku nevaru teikt. Pirms iesaistīšanās politikā viņš bija kārtīgs biškopis, un biškopji jau pēc dabas nedrīkst būt slikti cilvēki. Bites tādus nemīlot. Te gan vietā godmaniskais - bet!... Nu kāda gan starpība - Silenieks, Krauze, Tavars, Kļaviņš vai Laviņš? Kāda starpība? Starp viņiem tiešām nekāda, bet kopumā šis antiušakoviskais piedāvājums - Ķirsis, Krauze, Bordāns, Broka (?) - arvien vairāk liek sabiedrībai domāt (nav svarīgi, cik tas atbilst patiesībai), ka «tas viss tik teātris un viss jau sen sarunāts - Ušakovam Rīga, mums (latviskajām partijām) - Saeima un valdība». Atkārtoju vēlreiz - nav svarīgi, vai tas atbilst patiesībai vai ne. Nav nozīmes, ir kāds strādājis un saņēmis labu algu Rīgas brīvostā vai kur citur vai nav. Svarīgi ir tas, ka viss tas izskatās nenopietni, un tā rezultātā kopējā neuzticība politikai tikai vēl vairāk padziļinās.

Kāds tam sakars ar sākumā minēto nobrukumu? Citēšu fragmentu no intervijas ar sociologu, sabiedriskās domas pētījumu aģentūras SKDS direktoru Arni Kaktiņu (NRA, 12.01.2017.): «Ja viņi [politiskā elite] neko nepiedāvās, tad vēlētāji spļaudīsies, izvēlēsies no tā, kas ir, un finālā būs tas pats, kas parasti ir bijis, tikai ar vēl dziļāku vilšanos. Skaidrs, ka šī situācija nevar turpināties mūžīgi. Jo ilgāk tas iet, jo sāpīgāks un radikālāks būs nobruciens. Tas ir neizbēgami. Nevaru pateikt, kad un kādos apstākļos, bet jautājums nav - vai, jautājums ir - kad?» Atslēgas frāze šajā citātā ir «šī situācija nevar turpināties mūžīgi».

Problēma ir tā, ka «vīri pie stūres» to varbūt teorētiski pat nojauš, bet uz sevi neattiecina. Atceros, ka 2008. gada vasarā gatavoju rakstu par to, ka SVF Latvijai negaidīti samazināja 2009. gada ekonomiskās izaugsmes prognozi no 10% uz 0,5%. Ievērojiet, ka runa bija nevis par IKP kritumu par 23%, kā tas vēlāk notika realitātē, bet gan tikai par strauju pieauguma tempu samazinājumu, kas tobrīd likās neticami. Raksta gatavošanas laikā aptaujāju dažādus ekonomistus. Lai gan viņi atzina, ka tendences nav iepriecinošas un šis tas vieš bažas, kopumā redzējums bija optimistisks. Vispārējo viedokli izteica toreizējais SEB bankas analītiķis Andris Vilks: «Mums līdz šim ir veicies, un varbūt arī šoreiz kaut kā izbrauksim sveikā!»

Arī šodien ir kāds apstāklis, kas ļauj politiķiem cerēt, ka «varbūt arī šoreiz kaut kā izbrauksim sveikā!». Ja es būtu konspirologs, kurš tic 3A (trīs kanonizēto oligarhu) teorijai, pēc kuras Latvijā ne matiņš nenokrīt bez 3A ziņas, tad būtu 100% pārliecināts, ka «politiķa» Artusa Kaimiņa radīšana ir ģeniālākais 3A polittehnologu triks, jo šis aktieris kā grafīta stienis atomreaktorā sekmīgi absorbē un anihilē neapmierināto balsis, ļaujot politiskajam reaktoram darboties ierastajā ikdienas režīmā. Nav svarīgi, cik ļoti Kaimiņš ir iejuties tēlā un ko domā pats. Svarīgi ir tas, ka viņš veic šo funkciju. Taču arī Kaimiņa absorbcijas kapacitāte ir ierobežota. Nopietni, sevi cienoši cilvēki, kuri politiskā nobrukuma X stundā drudžaini meklēs - kurš tad tagad būs te galvenais, šo klaunu ne par tādu uzskatīs, ne pieņems. Tas nozīmē, ka vieta uz brieža vēl brīva.