Saeimā vakar valdīja možs un pacilāts noskaņojums. Gluži kā skolā pirmajā septembrī. Lielam deputātu skaitam tā arī bija tikpat kā pirmā skolas diena. Jācer, ka, ņemot vērā smago situāciju Latvijas ekonomikā un gaidāmos smagos darbus, šie pirmklasnieki apzinās atbildību, kas uz viņiem gulstas.
Kopumā gaisotne bija draudzīga un pat kādreizējie niknie politiskie pretinieki apmainījās rokasspiedieniem, laipnībām un jokiem.
Pie kāpnēm, kas ved uz Saeimas plenārsēžu zāli otrajā stāvā, stāvēja armijas goda sardze, bet viesu ložā plaši bija pārstāvēts diplomātiskais korpuss. Jaunievēlētie deputāti nesteidzīgi ieņēma jau iepriekš noteiktās vietas, un pat tie, kas ievēlēti pirmo reizi, neizrādīja nekādas apmulsuma pazīmes, kas liecināja, ka visi gatavi darbam jau no pirmās dienas. Andris Šķēle Saeimas plenārsēžu zālē ienāca gluži kā veterāns, kurš šajā zālē vai pusmūža pavadījis, lai gan pēdējos divus sasaukumus nebija deputāta statusā un arī pirms tam vairāk pa valdības māju saimniekoja nekā deldēja bikses Jēkaba ielā. Ejot gar deputātu krēslu rindām, viņš sarokojās pilnīgi ar visiem, kas patrāpījās ceļā vai sēdēja tuvumā un, pirms ieņēma savu vietu, ilgāku brīdi pakoķetēja ar Inu Druvieti, kura bija acīmredzami apmierināta ar viņai izrādīto uzmanību. Sarmīte Ēlerte, kurai vieta bija ierādītā blakus Druvietei, pacietīgi pagaidīja, līdz Šķēle aiziet, un tikai tad nosēdās kolēģei blakus. Atšķirībā no Šķēles bijušais Valsts prezidents Guntis Ulmanis Saeimas zālē ienāca bikli un nedroši. Taču pār viņu šefību uzņēmies pieredzējušais Māris Kučinskis. Valsts prezidents Valdis Zatlers savā uzrunā Saeimai neieturēja nekādas pauzes un premjera amatam nevilcinoties nominēja Valdi Dombrovski, kuru, visticamāk, apstiprinās jau šonedēļ. Tas nozīmē, ka Zatlers vēlas uzdot pavisam citu darba tempu. Lēnais Dombrovska valdības veidošanās process viņu acīmredzami neapmierina un viņš mudina politiķus rosīties veicīgāk. Vai tas būs 10. Saeimai pa spēkam?
Iepriekšējā, 9., Saeima ieies vēsturē kā sabiedrībā visai nemīlēta tautas pārstāvniecība, kuras laikā aktualizējās jautājums par šīs institūcijas atlaišanu. Nav pat svarīgi, vai šai nepatikai bija objektīvs vai mākslīgi uzkurināts iemesls. Fakts paliek fakts. Sabiedrības uzticība augstākajam likumdevējam bija nokritusies līdz līmenim, kurā zemāk vairs nav, kur krist. Jaunajai Saeimai šī uzticība būs jāatjauno. Tai sabiedrības daļai, kas savulaik pie parlamenta kliedza – atlaist Saeimu, šis sasaukums vieš lielas cerības. Turpmākos četrus gadus toni Jēkaba ielā noteiks šo kliedzēju favorīti – kristāltīrie un godīgie Vienotības deputāti.
Diemžēl tiem, kam rūp Latvijas valsts un latviešu tautas nākotne, bet kuri dažādu iemeslu dēļ par Vienotību nefano, jaunais Saeimas sasaukums neļauj ieraudzīt cerīgas pārmaiņas vai jaunās politikas aizmetņus. Katrā ziņā valdības veidošanas process neuzrādīja nekādas jaunās politiskās kultūras vēsmas. Pat vēl vairāk – tas tika veidots haotiski, neprofesionāli un necaurspīdīgi. Tieši pēdējais apstāklis ir sevišķi nepatīkams, jo Vienotības oficiālais uzstādījums vienmēr bijis – godīga un caurspīdīga politika. Diemžēl lēmumu pieņemšanas mehānisms plašākai sabiedrībai palika tikpat nesaprotams kā citkārt. Ja agrāk runāja par kādiem oligarhiem, kurus pat sauca vārdos, tad tagad īsti nav skaidrs, kurš vai kuri ir galvenie lēmumu pieņēmēji Vienotībā. Pārliecības, ka Dombrovskis stingri tur savās rokās Latvijas valsts kuģa stūri, nav.
Saeima vēl nebija sanākusi uz savu pirmo sēdi, kad jau vismaz virs trim Vienotības deputātiem uzkārās aizdomu ēnas Dāmokla zobens. Silva Bendrāte, Lolita Čigāne un Guntars Galvanovskis godīguma un kristāltīrās šķīstības plīvuru jau ir apskādējuši un sniegbaltu to nedabūs vairs nekad. Nav runa par šo deputātu patiesajiem nodarījumiem vai saistību ar nelikumībām. Bendrātes un Čigānes gadījumā tas ir vairāk sirdsapziņas jautājums, bet par Galvanovski lems tiesībsargājošās institūcijas. Runa ir par tēlu, kuru simbolizē Vienotība. Jauno politisko kultūru. Skandināvijas modeli, kurā politiķis atkāpjas no amata, tiklīdz viņu skar visniecīgākā aizdomu ēna par izdarītajiem pārkāpumiem.
Var jau būt, ka Vienotības rindās patiesi ir sapulcējušies īpaši godīgi un kristāltīri politiķi, taču man drīzāk šķiet, ka tādi ir visās partijās, tāpat kā visās ir tādi, kurus no politikas labāk turēt pa gabalu. Galvenais, lai politiķi vairāk domātu par valsti. Turklāt strādātu pie reālām, taustāmām lietām, nevis cīnītos ar iedomātiem pretiniekiem sakonstruētu tēlu līmenī. Dzintris Kolāts reiz ar sev raksturīgo melno humoru ironizēja, ka gūst baudu, vērojot, kā gluži jauki cilvēki, nonākot politikā, pamazām maitājas. Jaunajai Saeimai varam tikai novēlēt, lai Kolātam, skatoties uz jaunajiem deputātiem, būtu mazāk par ko priecāties.