Pavisam drīz 40 mazo lauku skolu pedagogi, audzēkņi un to vecāki būs spiesti izjust pateicību pazīstamajam labdarim, cilvēkmīlim un vienlaikus finanšu spekulantam Džordžam Sorosam.
Runa ir par tām 40 lauku skolām, kuras saņems Sorosa fonda - Latvija pabalstu, lai tiktu pārveidotas par daudzfunkcionāliem kultūras un izglītības centriem. Kopējais pabalsta apjoms ir plānots miljons latu apmērā – 25 000 latu katrai skolai.
Ikvienam, kurš gribētu izteikt kādu kritisku piezīmi par slaveno labdari, tiek aši aizbāzta mute ar vārdiem – Soross dod miljonu Latvijas lauku skolām, bet ko esi devis tu? Atliek vien noplātīt rokas. Ne katram liktenis ir devis iespēju vinnēt finanšu tirgus spekulāciju loterijā. Tomēr pamēģināsim paskatīties uz Sorosa labdarību mazliet plašāk.
Soross ir viens no Latvijā pazīstamākajiem globālās finanšu oligarhijas pārstāvjiem. Viņš pat ir kļuvis par šīs oligarhijas simbolu. Līdzīgi kā Starptautiskais Valūtas fonds. Gan Soross, gan SVF Latvijā personificē globālo finanšu oligarhiju. Tāpat kā zviedru bankas. Visus šos spēkus vieno viena politekonomiskā bāze, kuras lozungs – kas labi bankām, tas labi pasaulei! No šā skatupunkta izvērtēsim Sorosa labdarību Latvijas skolām.
Latvijas izglītības sistēma ir iedzīta dziļā bedrē. Pedagogu atalgojums pielīdzināts nekvalificēta strādnieka algai, un visā valstī izvērsta plaša skolu likvidācijas kampaņa. Latvijā skolu esot par daudz. Ieklausieties šajos vārdos – skolu ir par daudz! Izrādās, pie mums ir par daudz skolu, par daudz teātru, par daudz bibliotēku. Tātad jālikvidē. Globālā finanšu oligarhija SVF personā jau pieprasījusi un turpina pieprasīt samazināt izdevumus. Kopā jau par miljardu. Un šajā brīdī skatuves priekšplānā no aizkulisēm iznirst Džordža Sorosa mefistofeliskais tēls un dāsni piesola miljonu. It kā nebūtu tās pašas komandas pārstāvis. Tieši kā pazīstamajā situācijā ar slikto un labo izmeklētāju. SVF spēlē slikto, kas atņem miljardu, bet Soross ar laipnu smaidu un dāsnu sirdi atvēl miljonu. Vienkārši eleganti.
323 lauku skolu vadītāji iesniedza pieteikumus atbalsta saņemšanai. Cienījami cilvēki, apstākļu spiesti, raksta lūgumus pēc palīdzības, solot pašu vadītajās skolās stingri ievērot atvērtās sabiedrības principus. Kā rakstīts konkursa nolikumā, iesniegto projekta pieteikumu izvērtēšana notiks saskaņā ar vispārējām Sorosa fonda - Latvija prasībām. 151 skolas pieteikums atbilda šīm prasībām, un tās tikušas otrajā kārtā. Ne mirkli negrasos vainot kādu no šo skolu vadītājiem, kas grūtā brīdī meklē jebkuru iespēju, kā izdzīvot. Laukos skola ir viens no galvenajiem intelektuālās gaismas avotiem. Ja valsts nevar nodrošināt šos avotus ar savu saturu, tad šo saturu nodrošina no ārpuses. Sorosa fonds šādos brīžos allaž ir klāt kā zīlnieki hipnotizētāji pie slimnīcu vārtiem.
Nu un, var iebilst. Kāda starpība, kas dod naudu? Galvenais, lai Latvijas laukos nekristos izglītības kvalitāte. Taču Sorosa fonda proponētās atvērtās sabiedrības principi sabiedrībā nebūt netiek viennozīmīgi uztverti. Svaigākais piemērs. 5. oktobrī LTV raidījumā Sarkanā līnija tiek aplūkots jautājums par darbaspēka ievešanas problemātiku. Raidījumu vada Kristaps Pētersons, kurš pamatoti lepojas, ka varētu būt jaunākais žurnālists pasaulē, kurš intervējis Džordžu Bušu un... Džordžu Sorosu. Diez vai intervijas noorganizēšana ar pēdējo ir bijusi nejauša. Raidījuma tematika var pat izbrīnīt. Rekordaugsta bezdarba laikā runāt par viesstrādnieku nepieciešamību šķiet vismaz neaktuāli. Raidījuma viešņa, viena no Sorosa fonda - Latvija politiskā spārna – nodibinājuma Providus – dibinātājām un algotā darbiniece Dace Akule uz tiešu jautājumu – kāda ir jūsu attieksme pret viesstrādnieku ienākšanu Latvijā – atbild tikpat tieši, īsi un konkrēti: "Pozitīva. Esmu par atvērtu sabiedrību!" Pārējie raidījuma viesi no tik tiešas un viennozīmīgas atbildes pat nedaudz samulst, sāk laipot, piesaukt dažādus nosacījumus, ar kādiem viesstrādnieku iebraukšana pieļaujama, taču D. Akule ar savu strikto atbildi ir kā diriģents ar toņatslēgu uzdevusi raidījumam noteiktu toņkārtu. Atbilstoši šai toņkārtai saprātīga imigrācijas politika, kas balstīta uz latviešu nacionālās identitātes apdraudējumu novēršanu hipotētiskā nākotnē, jau sāk izskatīties kā ksenofobija vai Rietumu vērtību noliegšana. Līdzīgi ekstrēmi uzstādījumi Sorosa fonda - Latvija izpildījumā ir arī par citiem sabiedriski politiskiem jautājumiem, un šā ekstrēmisma noliedzēji tiek apvainoti tumsonībā, atpakaļrāpulībā, aziātiskā domāšanā, Rietumu vērtību noliegšanā un citos grēkos. Sorosa fonds - Latvija proponē ekstrēmo sabiedrības atvērtību, kas tādai nelielai tautai kā latviešiem draud ar to pašu, kas tik precīzi definēts rokoperas Lāčplēsis dziedājumā – latvju zeme vaļā stāv. Dzirdot šo dziesmu, vienmēr būtu jāatceras, kas mūsdienās iemieso Kangara, Līkcepures, Dīteriha un citus šā daiļdarba tēlu prototipus.