Šobrīd, kad tūkstošiem skolotāju pamatalga noteikta 250 latu mēnesī pirms nodokļu nomaksas, vairs nešķiet nepieklājīgi ieskatīties citu budžetnieku algu sarakstos. Galu galā krīzes situācijā tieši sociāla solidaritāte ir lieta, kas visvairāk nepieciešama, lai kopīgi pārciestu krīzes radītās neērtības.
Taču ne mazāk svarīga ir atalgojuma atbilstība padarītā darba apjomam un nozīmībai. Ja skolotāju darbs novērtēts ar 250 latiem mēnesī uz papīra, tad būtu tikai loģiski, ka vairumam citu profesiju, kurām nepieciešama līdzīga kvalifikācija, tas ir, augstākā izglītība, algas būtu salīdzinoši līdzīgas. Tas gan ne tuvu nav tā. Ņemsim par piemēru prokuratūru.
Nav šaubu, ka prokuratūrā būtu jākoncentrē labākie valsts juristi un, lai tādus piesaistītu, tiem jāmaksā konkurētspējīgs atalgojums. Taču, no otras puses, jāseko, vai par salīdzinoši labu samaksu tiek saņemts atbilstošs rezultāts. Un šeit ir jāsāk nopietni bažīties par līdzekļu racionālu izlietojumu. Aplūkosim dažas sabiedrībā populārākās lietas.
Viena no pēdējo gadu skandalozākajām bija tā dēvētā grinbergu lieta, kurā Ventspils mērs Aivars Lembergs tika apsūdzēts dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, taču visās trijās tiesu instancēs tika pilnībā attaisnots. Šobrīd, kad krīzes laikā visās malās runā par nepieciešamību taupīt, ir pašsaprotami uzdot jautājumu, vai prokuroram, kurš vairāk nekā gadu nodarbojas ar bezjēdzīgas lietas uzturēšanu, ir vērts maksāt ne vien tūkstošus, bet desmitus tūkstošu latu? Grinbergu lieta tika ierosināta 2006. gada 26. maijā, un 5. decembrī to sāka skatīt Kuldīgas rajona tiesa. Tiesvedība šajā lietā tika izbeigta 2008. gada 4. februārī ar Augstākās tiesas senāta lēmumu, kurš atstāja spēkā pirmās instances attaisnojošo spriedumu. Tātad vairāk nekā pusotru gadu prokurors Māris Leja faktiski nodarbojies ar vairāk nekā divdesmit sējumu apjomīgās lietas sacerēšanu, kas beigās izrādījās pilnīgs čiks. Neskaitīsim, cik līdzekļu šajā laikā burtiski izniekots, cik nervu šūnu neatgriezeniski aizgājušas bojā. Taču prokurora Māra Lejas ienākumu deklarācijā gan ieskatīsimies. Sabiedrībai jāzina, cik par citu cilvēku laika un līdzekļu izniekošanu saņem šis nekompetentais prokuratūras darbinieks. 2007. gadā grinbergu lietas uzturēšana Mārim Lejam ienesa 22 528 latus jeb 1873 latus mēnesī. Māra Lejas pienesums sabiedrībai naudas izteiksmē ir novērtēts vairāk nekā septiņu skolotāju darbs tautas izglītošanā.
Gadiem jau ilgst un nez cik gadu vēl turpināsies cita, tā dēvētā Ventspils miljonāru lieta, kur dažu Ventspils miljonāru civiltiesiskais strīds nez kāpēc pārvērsts kriminālprocesā, un šajā lietā dažādos statusos piedalījušies vismaz 16 prokuroru. Izvērtēsim galveno personāžu ienākumus no šīs lietas. Ilga Paegle 2008. gadā saņēma 27 453 latus jeb 2287 latus mēnesī, Juris Juriss tikai no prokuratūras, neskaitot ienākumus no lekciju lasīšanas Policijas akadēmijā un Biznesa augstskolā Turība, 28 623 latus jeb 2385 latus mēnesī. Aivis Zalužinskis – 25 624 latus.
Nupat ir atsākusies kādreiz ar milzu pompu uzsāktā Digitālās televīzijas lieta. Kādreizējie šīs lietas informatīvie uzturētāji un žurnālistikas balvas ieguvēji tagad par šo lietu cenšas nerunāt. Viņiem tagad citi popularitātes gūšanas veidi. Taču prokuratūra, kura lētticīgi vai tomēr ne tik lēti uzķērās uz šīs sākotnēji politizētās lietas, joprojām tērē gan savus, gan citu cilvēku un iestāžu resursus, lai pierādītu, ka ir veikta mistiska afēra, kuras rezultātā neviens nav cietis, cietušā nav un valstij radītu zaudējumu arī nav. Ar skaļu troksni iesāktā lieta izčākst, un par to nevienam vairs intereses nav. Tas gan netraucē šīs lietas prokuroriem Edvīnam Pilikseram 2008. gadā saņemt 23 845 latus, Monvīdam Zelčam – 22 582 latus, bet Agnim Pormalim – 23 994 latus. Līdzīgas summas viņi jau saņēma iepriekšējos gados un saņem joprojām. Kas attiecas uz prokuroru M. Zelču, tad viņš ir liels skaidrās naudas uzkrājējs. 2003. gadā viņš deklarējis skaidrās naudas uzkrājumus 10 200 latu apmērā pie ienākumu līmeņa nedaudz virs 500 latiem mēnesī. 2007. gadā viņš jau uzkrājis 19 500 eiro. Varbūt ģenerālprokuroram Maizītim vajadzētu painteresēties, kāpēc viņa padotībā esošais prokurors šādas summas glabā zeķē?
Digitālā lieta turpinās jau ceturto gadu, un tai nav redzams gals. Par to, ka šī un visas pārējās politizētās lietas visticamāk beigsies ne ar ko citu kā vien ar daudzu cilvēku izniekotu laiku un līdzekļiem, liecina kaut vai tas, ka par šīm lietām ir zaudējuši interesi tie mediji, kas sākotnēji bija galvenie šo lietu uzjundītāji. Arī prokurori ir laimīgi, ka viņus tie vairs netirda. Pārāk baltiem diegiem šīs lietas ir šūtas. Tomēr prokuroriem maizīti ar krietnu sviesta kārtu un gardu desu šīs lietas nodrošina.