Bens Latkovskis / Viedokļi

Piektdien vēlā pēcpusdienā tapa zināms atjaunotās Latvenergo padomes sastāvs. Kādreiz televīzijas reportieri nejauši uz ielas satiktiem cilvēkiem uzdeva jautājumu – kas ir Lāčplēša diena? Ja agrāk daudzi nezināja, tad tagad vairums jau zina. Ja pirms gadiem divdesmit uz ielas pajautātu, kam domāta Latvenergo padome, tad daudzi mulstu un kaut ko murmulētu par mūsu enerģētikas flagmaņa attīstību vai ko tamlīdzīgu. Tagad cilvēki ir krietni zinošāki. Diez vai atrastos daudzi, kuri nespētu pateikt pareizo atbildi – kā, kāpēc? Pie siles tak kaut kā jātiek.

Laiku pa laikam izskan aicinājumi reformēt Latvijas nodokļu sistēmu. Finanšu ministrijas rīkotajā nodokļu maksātāju forumā OECD nodokļu eksperts Bērts Brīss ieteica Latvijas nodokļu sistēmu mainīt fundamentāli. Viņaprāt, Latvijas nodokļu sistēmā jāievieš progresivitāte, kā arī jāstiprina nodokļu politika, VID un jānodrošina analītiskā kapacitāte.

Protestējot pret dopinga lietošanas atbalstīšanu Krievijā valstiskā līmenī, Latvijas skeletonisti, tajā skaitā četrkārtējais pasaules čempions Martins Dukurs, atteikušies piedalīties 2017. gada pasaules čempionātā skeletonā, kas februāra vidū norisināsies Sočos. «Tikai ne Sočos, kur 2014. gadā tika nozagts olimpiskais gars,» teikts sportistu paziņojumā. Soču olimpiskajās spēlēs M. Dukurs ierindojās otrajā vietā, no mājinieka Aleksandra Tretjakova četru braucienu summā atpaliekot par 0,81 sekundi.

Jezga ap mikrouzņēmumu nodokļu likmēm un sociālās apdrošināšanas iemaksām ir valstī radījusi politisko krīzi uz līdzenas vietas.

1945. gada 24. maijā Kremļa lielajā Jura zālē svinīgajā banketā par godu uzvarai pār hitlerisko Vāciju ģeneralisimuss Josifs Staļins uzsauca tostu par «dižās krievu tautas veselību», kur cita starpā izteica dziļu pateicību «neizmērojamai krievu tautas pacietībai».

Šogad Latvijas Ministru prezidenta Māra Kučinska un Krievijas prezidenta Vladimira Putina uzrunas savas valsts parlamentiem sakrita vienā dienā.

Ziņa, ka Sabiedrība par atklātību «Delna» uzraudzīs Skanstes tramvaja līnijas izbūvi un par šo uzraudzību saņems aptuveni 300 000 eiro, izskanēja nākamajā dienā pēc valsts budžeta pieņemšanas nakts melnumā. Lai arī abi šie notikumi ir savstarpēji nesaistīti un attiecināmi uz it kā pilnīgi atšķirīgām sfērām, pēc būtības tie ir vienas un tās pašas ligas simptomi. Tie liecina par noteiktu sabiedrības slāņu mēra zaudēšanu. Viņiem šķiet, ka viņi var darīt, ko grib un kā grib – gan jau tauta apēdīs.

Vai var kaut kas labs beigās sanākt, ja sāc ar meliem? Partijas Vienotība Rīgas mēra amata kandidāts Vilnis Ķirsis acīmredzot domā, ka var. Žurnālists Sergejs Pavlovs portālā lsm.lv, rubrikā Melu detektors, pārbaudījis Ķirša publisko izteikumu atbilstību patiesībai.

Vispirms jāsaka liels paldies LTV par 18. novembra svētku koncertu – Manas tautas likteņdziesmas. Šajā koncertprogrammā iekļautās dziesmas uzskatāmi parādīja, kādas ir Latvijas nacionālās vērtības, un skaidri iezīmēja tos orientierus, pēc kuriem ikvienam no mums vadīties, par spīti nebeidzamajiem centieniem šos orientierus noslēpt blīvā viltus vērtību dūmu aizsegā.

Mūsu politiķiem bieži pārmet, ka viņi nespēj domāt ilgtermiņā un viņu interešu horizonts nav plašāks par vienu vēlēšanu ciklu vai pat vēl šaurāks. Taču līdzīga problēma vērojama arī citur pasaulē, un Izraēlā dzīvojošais vēstures publicists Juvāls Nojs Harari apgalvo, ka tā esot laikmeta iezīme.

Pirms astoņiem gadiem starptautiskie apskatnieki izteica viedokli, ka 21. gadsimts ir sācies 2008. gada 4. novembrī, kad par ASV prezidenta vēlēšanu uzvarētāju kļuva pirmais melnādainais pretendents uz šo augsto amatu – Baraks Huseins Obama.

Brīdī, kad lasāt šīs rindas, visticamāk, jau ir zināms jaunais ASV prezidents, jo diez vai atkārtosies 2000. gada notikumi, kad prezidenta amata liktenis izšķīrās vienā štatā – Floridā, kur balsis starp republikāņu kandidātu Džordžu Bušu jaunāko un demokrātu Elu Goru bija sadalījušās tik līdzīgi, ka bija nepieciešamas vairākas balsu pārskaitīšanas. Tomēr neatkarīgi no tā, kurš (a) būs kļuvis (usi) par 45. ASV prezidentu, šī vēlēšanu kampaņa iezīmē dziļākas pārmaiņas ne tikai ASV, bet visas pasaules politiskajā izkārtojumā.

Portālā Delfi (1.11.2016.) publicēta plaša žurnālistes Danutes Tomsones intervija ar bijušo VID ģenerāldirektora vietnieku Kasparu Čerņecki. Intervijai dots intriģējošs virsraksts Gļēvā ministre, nomelnošana, bosings – Čerņeckis atklāti par VID notiekošo. Diemžēl par notiekošo VID no Čerņecka teiktā var izlobīt pavisam nedaudz, toties intervija lieliski raksturo viņu pašu.

Pirmdien Saeima pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja 2017. gada valsts budžeta projektu.

Jau vairākus gadu simtus dažādi gudri cilvēki lauza galvu, kāpēc vienas valstis (sabiedrības, kultūras) ir bagātākas, attīstītākas nekā citas? Padomju laikos un arī vēl tagad daži kreisie ideologi Rietumu labklājības avotu saskata koloniālisma sistēmā, kura it kā izsūca resursus no kolonijām un tādā veidā uzaudzēja muskuļus.

Šīs nedēļas pasaules svarīgākā ziņa bija Francijas varas iestāžu uzsāktā nelegālo imigrantu nometnes – Kalē «džungļi» likvidācija. Pirms runājam tālāk, jāpasaka, ka, migrantu krīzei sākoties, biju nosacītajā «velkamistu» pusē. Esmu daudzkārt bijis ārpus Eiropas un nekad neesmu savu bālģīmību uztvēris kā īpašu privilēģiju. To, ka esmu piedzimis ar baltāku ādas krāsu, nekāda ziņā neuzskatu par kādu savu nopelnu. Tāpēc uz cilvēkiem cenšos skatīties, nevēršot uzmanību uz viņu ādas krāsu. Atzīšos, ka ne vienmēr izdodas, bet šoreiz nav runa par to.

Kāreizējais Latvijas kosmētikas un parfimērijas flagmanis Dzintars ir uz bankrota sliekšņa. Rūpnīcas darbinieku un sabiedrībā populāru cilvēku aicinājums iegādāties Dzintara ražotās preces guvis lielu atsaucību, un veikali esot izpirkti tukši. Jācer, ka šī palīdzība būs pietiekama un uzņēmums atkopsies. Taču, pat ja tas izdosies šoreiz, lai līdzīgas situācijas neatkārtotos, rūpnīcā nepieciešamas būtiskas pārmaiņas.

Pēdējā laikā uzbangojušas kaislības par jauno Rīgas tramvaja līnijas projektu, kas jau ieguvis zīmīgu nosaukumu – kapu tramvajs, jo paredzēts, ka līnija ies gar Senču ielu caur Lielo kapu teritoriju. Vairāki Eiropas Parlamenta deputāti no Vienotības un Nacionālās apvienības nosūtījuši vēstuli Latvijas augstākajām amatpersonām, kurā aicina projektu apturēt, jo līnija ies cauri kapiem un, iespējams, skars dažus apbedījumus.

Nākamā gada pašvaldību vēlēšanu galvenais jautājums būs – vai Ušakovam izdosies noturēt varu Rīgā.

Nobela prēmija ekonomikā šogad piešķirta Oliveram Hārtam un Bengtam Holmstrēmam par līgumslēgšanas (kontraktu) teorijas izstrādāšanu.

Lai gan vārdos gandrīz visi ir par miera saglabāšanu pasaulē un nevēlas piedzīvot īstu, lielu karu, zempaziņas līmenī tas tā ne vienmēr ir. Mūsu tuvākajā apkārtnē karš nav bijis jau vairākas paaudzes, un, par spīti tam, ka ik dienu televīzijā rāda reportāžas no Ukrainas, Sīrijas un citām vietām, vairumam karš ir kā citā realitātē esošs kino, no kura nav personiskās pieredzes radītu baiļu. Bailes ir abstraktas, un tas šajā situācijā ir tas bīstamākais.

Jūrmalas mērs Gatis Truksnis pēc atbrīvošanas no KNAB īslaicīgās aizturēšanas izolatora apgalvoja, ka neko nelikumīgu neesot darījis un KNAB viņu aizturējis «nezin par ko». Truksni pārstāvošā Zaļā partija no sava partijas biedra nedomā norobežoties un viņu atbalsta. Tikmēr Jūrmalas domes deputāti vāc parakstus ierosinājumam izteikt neuzticību Truksnim kā Jūrmalas mēram un ievēlēt jaunu pilsētas galvu.