Helēna Demakova esot kulturāls cilvēks un ne jau galīgu tumsoņu liks par kultūras ministru, taču pēc vakardienas "kulturālās" Helēnas balsojumu pret naudas apcirpšanu sieviešu nacionālajai basketbola izlasei, manos sapņos arvien biežāk biezos un ļoti dārgos briļļu rāmjos TV ekrānos allaž smaidošā kultūriste rādās nolaidusi sevi līdz prastai kanālmalā gulošai pīlei.
Basketbolistes valdībai prasīja nieka nepilnus 250 tūkstošus latu, lai labāk sagatavotos startam olimpiskajās spēles, bet taupības režīmā dzīvojošā Demakova kopā ar premjeru Godmani pacēla damokla zobenu un no prasītās summas nocirta turpat 50 tūkstošus. Demakova un Godmanis nav visa valdība un visus balsotājus par naudas (ne)piešķiršanu izlasei sasēdināt Demakovgodmaņa laivā būtu aplami. Lai arī neesmu sajūsmā par finanšu ministra Slaktera spējām kontrolēt valsts maku, ne par pirmo policistu Segliņu, abiem tomēr pietika veselā saprāta un būt par pilnas prasītās summas piešķiršanu basketbolistēm.
Par to, vai kultūras ministrijā tik tiešām strādā kulturāli cilvēki, par to zinātniekiem būtu ko pastrīdēties. Sports arī esot kultūras sastāvdaļa, taču redzes atmiņa saka priekšā, ka neesmu redzējis "kulturālo" Helēnu sēžam basketbola zāles pirmajā rindā, vai kādā ložā hokeja spēles laikā. Itin bieži apmeklējot "kulturālās" Demakovas pieskatītos teātrus, bieži vien uzskrienu virsū kādam sportistam. Bieži vien savās retajās atpūtas dienās tās pašas basketbolistes, kuras "apcirpa" Demakova, apmeklē kādu no Rīgā esošajiem teātriem, to pašu darījušas citas sporta spēļu komandas... Labais tonis prasītu, lai tagad es pieminētu bibliotēku, kuras projektu jau vairākus gadus cauri sit tā pati Demakova. Visticamāk, ka Helēnai tik tiešām rūp tautas apgaismošana, taču nez kāpēc šajā kontekstā no rītiem klausoties panu Kleksi, pat ar atvērtām acīm sapņojas aizdomas par to, ka bibliotēka ir labs kases gabals gan pašai ministrei, gan viņu pa priekšu bīdošajiem. Kur tiek tērēti daudzi valsts kases miljoni, neviens gailis nedziedās līdzi kādai tāmē ierakstītai aizdomīgai tēriņu sadaļai. Ja es būtu apveltīts ar "Dienas" nekaunību, mestu kaunu pie malas un būtu gatavs ielaisties kādā viltus mīlas dēkā ar pašu kultūras ministri. Rezultāti būtu publiskošanas vērti un tad Demakovu varētu "uzmest" kā kultūras aprindās pieņemts. Un Demakova to būtu pelnījusi!