Juris Paiders / Viedokļi

Tiekoties ar vidusskolēniem, kas domā, par ko mācīties tālāk, man visai bieži tiek uzdots jautājums, cik bieži žurnālistam iznāk saskare ar specdienestiem. Mana atbilde ir – lielākajai daļa nekad.

Publiskā telpā plaši kā sensācijas izskanēja paziņojumi, ka Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija gadiem ilgi ir nelikumīgi piešķīrusi zinātņu doktora grādus. 9. septembra Latvijas Avīzes galvenā ziņa bija paziņojums, ka arī Latvijas Universitāte, iespējams, pretlikumīgi piešķīrusi doktora grādus.

Šonedēļ pēc biedrības Latvija Tibetai ielūguma Latvijā viesojās Viņa Svētība Dalailama Četrpadsmitais. 9. septembrī Arēnā Rīga notika Dalailamas publiskā lekcija Līdzcietības kultūra.

Katrā valstī ir savs Vladimirs Žirinovskis, kurš iegūst popularitāti, nediplomātiskā formā izsakot ķecerīgas domas.

Šis gads ir nozīmīgs Latvijas vēsturē ar to, ka valdība pirmo reizi ir izveidojusi un uztur jaunu ideoloģisku kampaņu.

25. augustā Latvijas Republikas aizsardzības ministrs Artis Pabriks retvītoja Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Aizsardzības zinātniskās pētniecības centra pētnieces Noras Vanagas rakstu Humanitārās intervences nepieciešamība Sīrijā (delfi.lv).

Bija laiks, kad Ministru prezidenta Ivara Godmaņa modrā vadība Latvijas valsti rullēja uz pilnīgu defoltu.

Tikai šovasar līdz manam grāmatu plauktam nonāca Anpiņas Dzjinas grāmata Īstais Konfūcijs. Domātāja un politiķa dzīve. Konfūcija paustās atziņas ļoti cieši sasaucas ar Latvijā vērojamiem procesiem.

Kā būtu jāuztver Finanšu ministrijas ierosinājums, lai nākotnē valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas jeb sociālais nodoklis būtu jāmaksā arī par saņemto autoratlīdzību?

Vienā brīdī, kad reformistiem bija izdevies pār-liecināt daļu sabiedrības, ka bijušais izglītības ministrs Roberts Ķīlis ir izglītības nozares ģēnijs, viedais Roberts iekāpa televīzijas ekrānā un sāka kaunināt Latvijas augstskolas par to, ka tās atpaliekot no pasaules līmeņa.

5. augustā Koalīcijas padome nolēma uz nedēļu atlikt elektroenerģijas tirgus liberalizāciju jautājuma skatīšanu valdībā. Ministru kabinetā tika iesniegts Ekonomikas ministrijas informatīvais ziņojums, kurā apgalvots, ka elektroenerģijas kopējā cenā neatspoguļojas faktiskā elektroenerģijas cena.

Pārfrāzējot Eduarda Veidenbauma dzejoli, Finanšu ministrijas šī brīža stratēģiju varētu raksturot ar vārdiem «tik pacieties, nākotnē labāki būs».

Pirms šā gada pašvaldību vēlēšanām liela daļa latvisko politiķu sarīkoja īstu histēriju – Latvijas krieviski runājošie pilsoņi ievēlēs pašvaldībās visādus lindermanus, osipovus, visādus pardzimtovalodiešus, ždanokiešus un tamlīdzīgus radikālā politiskā spārna pārstāvjus.

Neatkarīgajā 16. jūlijā tika publicēts Arņa Kluiņa raksts, kurā autors pamatoti aizrādīja, ka Latvijas Bankas un Centrālās statistikas pārvaldes sajūsmai par to, ka vidējā alga 2012. gadā latu izteiksmē pārsniedza pirmskrīzes līmeni, nav pamata. Tas, ka cenas pa šo laiku ir cēlušās par 10 procentpunktiem straujāk nekā algas, un latu izteiksmē algu skaitliskā novienādošanās vienkārši liecina par to, ka reālā alga par kādiem 10% atpaliek no pirmskrīzes līmeņa. Proti, pat tad, ja vidējā alga par dažiem latiem ir lielāka nekā 2008. gadā, mēs dzīvojam vidēji par 10% nabadzīgāk nekā pirms krīzes.

2012. gada 16. jūlijā Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzina par pamatotu bijušās LTV pārraides De facto žurnālistes, tagadējās Ventspils naftas sabiedrisko attiecību vadītājas Ilzes Naglas sūdzību par viņas dzīvesvietā veikto kratīšanu un lēma, ka Latvijas valstīji ir jāizmaksā 20 000 eiro liela kompensācija.

9. jūlijā tika panākts vēl viens Latvijas valstij izvirzīts mērķis – tika pieņemts galīgais un izšķirošais lēmums, lai Latviju uzņemtu eirozonā. Pēdēja barjera Latvijas pārejai uz eiro bija ES finanšu ministru sapulces (EKOFIN) lēmums.

Izdevniecība Jumava ar Lattelecom atbalstu ir laidusi klajā Daniela Kānemana grāmatu Domā ātri: domā lēni.

Paradoksālā kārtā globālajos medijos, publiskojot ziņas par Edvarda Snoudena epopeju, galvenā vērība tiek pievērsta detektīvu seriāla cienīgiem stāstiem par bijušā CIP aģenta noslēpumaino pazušanu Šeremetjevas lidostas starptautiskajā jeb tranzīta zonā.

9. jūnijā Latvijas sabiedriskās televīzijas (LTV) pārraide De facto iepazīstināja skatītājus ar sensacionālu ziņu: Latvijā ir ieradies investors, kurš sola investēt gāzes sektorā un palīdzēt mūsu enerģētikai «nokāpt no Gazprom adatas».

Viens no ekonomikas ministra Daniela Pavļuta spožākajiem sniegumiem ir viņa un Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS Eiropas politikas pētnieces Daces Akules vadībā izstrādātais Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns 2013.–2016. gadam, kurš tagad ir pieejams 30.05.2013. 30. maija redakcijā.

Pāreja uz eiro jau arvien tuvāk un tuvāk. Līdz galīgam lēmumam palikušas vien pāris nedēļas. Tagad var pārtraukt blefot un mānīties. Tagad ir publikai jāskaidro, ka, lai iežēlinātu eirokomisārus un Eiropas centrālo banku (un pa starpām slāpētu arī vietējo iedzīvotāju protestus), Latvijā ilgstoši tika uzturēts mājsaimniecību elektroenerģijas tarifs, kurš «nesedz ražošanas izmaksas».

Otrdien valdība vienojās, ka no 2014. gada minimālā alga no pašreiz esošā līmeņa (200 latiem) tiks paaugstināta līdz 225 latiem.