Lasītāju viedokļi

Pārtikas cenu kāpums skar katru no mums, un laikā, kad pārtikas cenas augušas straujāk nekā ienākumi, spriedze sabiedrībā diemžēl ir likumsakarīgas sekas. Taču, lai kā arī kāds vēlētos atrast vieglas receptes sarežģītu jautājumu risināšanai, pārtikas cenu kāpumā vainot tikai tirgotājus ir ne vien nekorekti, bet arī neproduktīvi. Valdībai ir jāatzīst kļūdas, nespējot apturēt energoresursu cenu kāpuma izraisīto inflācijas lavīnu, kas vēl joprojām iespaido pārtikas cenas un iedzīvotāju rocību. Ir jāmobilizē spēki, lai nepieļautu šo kļūdu atkārtošanos, vienlaikus sākot risināt arī būtiskus Latvijas konkurētspējas jautājumus – darbaspēka un energoresursu izmaksas, ražojošo uzņēmumu izaugsmes veicināšanu un visā Eiropas Savienībā praktizētos nodokļu risinājumus uzņēmumu un iedzīvotāju atbalstam.

Savā laikā Mārtins Luters Kings (baptistu mācītājs) cīņā par rasu vienlīdzību sāka savu slaveno uzrunu Vašingtonā ar vārdiem “Man ir sapnis ...” (I have a dream ...). Laikā, kad Dziesmu svētki nesen beigušies un pirmais emociju vilnis noplacis, varbūt ir vērts nedaudz pasapņot, lai kaut ko labu novēlētu nākamo svētku dalībniekiem un organizatoriem. Iztēlosimies, kā vajadzētu notikt Dziesmu svētkiem, ņemot vērā savu un citu dalībnieku pieredzi, idejas un pamanītās nepilnības!

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs!

Par patēriņa cenu izmaiņām 2023. gada jūlijā

Pats sevi nekad necitēju, bet šoreiz piedien.

Pēdējā gada laikā pastāvīgi dzirdam par jaunu saules un vēja parku izveides iecerēm, ko veicina pozitīvas izmaiņas politiskajos uzstādījumos, kā arī gatavība iet vienā solī ar Baltijas kaimiņiem un Eiropu ceļā uz aktīvāku atjaunīgās enerģijas apgūšanu.

Pēdējo gadu laikā, pienākot pavasara un vasaras sezonai, pastiprinātu uzmanību ceļu satiksmē pievēršam elektroskrejriteņu lietošanai pilsētvidē. Aizvien vairāk apkārt dzirdami stāsti par elektroskrejriteņu vadītāju pārgalvību un dažādiem negadījumiem, kuros iesaistīti šie transportlīdzekļi. Elektroskrejriteņi ir savairojušies kā sēnes pēc lietus un ir uz palikšanu kopējā ceļu satiksmē, tāpēc jau tagad ir jādomā - kā sadzīvot visiem draudzīgi.

Pēdējo gadu laikā, pienākot pavasara un vasaras sezonai, pastiprinātu uzmanību ceļu satiksmē pievēršam elektroskrejriteņu lietošanai pilsētvidē. Aizvien vairāk apkārt dzirdami stāsti par elektroskrejriteņu vadītāju pārgalvību un dažādiem negadījumiem, kuros iesaistīti šie transportlīdzekļi. Elektroskrejriteņi ir savairojušies kā sēnes pēc lietus un ir uz palikšanu kopējā ceļu satiksmē, tāpēc jau tagad ir jādomā - kā sadzīvot visiem draudzīgi

Pirms Viļņā aizvadītā Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) līderu samita liela uzmanība bija pievērsta jautājumam par Zviedrijas un Ukrainas iespējamo pievienošanos organizācijai. Tieši pirms samita sākuma kļuva zināms, ka Zviedrijas ceļā uz NATO lielākie šķēršļi, šķiet, ir noņemti. Jautājums par Ukrainas dalību aliansē tomēr paliek atklāts, lai gan samita laikā tā tika apsolīta, turklāt ar atvieglotiem iestāšanās nosacījumiem.

Atsaucoties uz Jūsu portālā 19.07.2023. publicēto viedokļu rakstu “Ukraiņu olas žņaudz nost vietējos ražotājus” (https://neatkariga.nra.lv/komentari/maris-krautmanis-3/421825-ukrainu-olas-znaudz-nost-vietejos-razotajus), kā arī ņemot vērā saņemto informāciju, ka arī NRA krievu valodas redakcija pēta jautājumu par Ukrainas olām Latvijā, uzņēmums SIA “Ovostar Europe”, kā galvenais Ukrainas izcelsmes olu importētājs Latvijā, vēlas sniegt atsevišķus komentārus saitībā ar minētajā rakstā atspoguļotajiem faktiem.

Zemeslodes ziemeļu puslodi ir pārņēmis ne tikai karstums, bet arī tā nelāgākā blakne – ugunsgrēki. Globalforestwatch, kas ikdienā seko mežu stāvoklim pasaulē, parāda nesaudzīgo lietus mežu izciršanu, mežu pārvēršanu lauksaimniecības zemēs, šobrīd trauksmi ceļ galvenokārt par ugunsgrēkiem.

Kritizēt Dziesmusvētkus nozīmētu to pašu, ko Ziemassvētkos vai Lieldienās izteikt piezīmes dievkalpojumam katedrālē. Ja tas neskan ķecerīgi, tad es atļaujos Dziesmusvētkus salīdzināt ar Dievkalpojumu latviešu tautai un droši zinu, ka arī daļa citu tautību Latvijas iedzīvotāju bija klāt Mežaparkā, un viņiem vismaz patika.

Pēc kovida dīkstāves kori atkal atplaukuši  Dziesmu svētkos. Un tas ir brīnums! Turklāt entuziasms ir milzīgs, un arī jaunu dziedoņu – daudz! Lieliska akustika jaunuzbūvētajā Mežaparka estrādē. Jauks repertuārs, īpaši kormūzikas lielkoncertā “Tīrums. Dziesmas ceļš”. Tas liek ticēt, ka Latvija var kļūt par koru lielvalsti!

Vajag vienos Dziesmu svētkos aizliegt jeb arī izslēgt no repertuāra, lai nākamajos atļautu. Izslēgšanas notika 1973. gadā un 2013. gadā. Savukārt bez līdzīgas padomju rīcības atdarināšanas neiztika arī mūsu tautieši brīvajās ārvalstīs.

Lauksaimniecība vēsturiski ir bijusi un ir viena no Latvijas spēcīgākajām nozarēm, taču mūsdienu pasaulē tā neeksistē atsevišķi no citām nozarēm. Turklāt jebkuras nozares kontekstā mūsdienās ir jārunā par inovācijām. Pārtikas ķēdē jeb ceļā no lauka līdz galdam ir iesaistīti daudzi dalībnieki. Šobrīd Latvijā visi saskaras ar to, ka augstākajā politiskajā līmenī trūkst koordinētas rīcības. Tāpēc būtu nepieciešams kritiski izvērtēt pārtikas atbalsta sistēmu, lai tā atbilst mūsdienu situācijai. Latvija varētu sasniegt daudz vairāk, ja rīcība būtu koordinēta - gan ministriju, gan citu pārtikas inovāciju ekosistēmas dalībnieku vidū.

Veselības aprūpes sistēmā akūta problēma ir zobārstu trūkums. Bērniem līdz 18 gadu vecumam jau ilgstoši nav pieejami tiem pienākošies valsts apmaksātie zobārstniecības pakalpojumi, kas ir sevišķi svarīgi akūtās situācijās. Bažās par to līdz Saeimai ir nonācis iedzīvotāju kolektīvais iesniegums par valsts apmaksātu zobārstniecību bērniem akūtās situācijās.

Ko Dziesmu svētkos varam mācīties no hokeja?  Vai abas parādības var salīdzināt?  Ko tās nozīmē mūsu tautai? Kā tās saistītas ar politiku?

Īsi pirms vasaras saulgriežiem, savas dzīves un radošā ceļa augstākajā punktā – Roberts Diners 45 gadu vecumā devies mūžībā. Dzimis ziemas saulgriežu laikā, viņš visspožāko, vēl neizzināto Saules gaismas mazu daļiņu nu paņēmis sev līdz... Tikpat spožs, neparasts un „ārpus visiem rāmjiem“ bija arī jaunā mākslas zinātnieka pirmais ienāciens mākslas pasaulē, kad viņš vēl kā teorētiķu nodaļas students pieteica sevi gluži citā lauciņā – tēlniecībā, eksponējot 1998. gadā 2. Vispārējā latviešu mākslas izstādē “Uzmanīgi. Plīstošs” 120 miniatūru vaska figūru kolekciju.

Biedrības "4. maija Deklarācijas klubs" prezidente Velta Čebotarenoka nosūtījusi atklātu vēstuli Latvijas Republikas Valsts prezidentam Levita kungam un Tieslietu padomes priekšsēdētājam Aigaram Strupiša kungam.

Covid–19 pandēmijas rezultātus, sasniegumus un kļūdas arvien vairāk analizē pasaules medicīnas speciālisti; arvien vairāk materiālu parādās tieši kļūdu analīzē. Gaidīt kaut kādu analīzi Latvijā būtu neiespējamā misija, jo kļūdu bija vairāk nekā saprašanas, bet valdība, kas dāsnu roku deva miljonus pētījumiem par sakņu salātiem, naudu kļūdu analīzei nedos. Tādēļ paļausimies uz pētījumiem, kas veikti Eiropā. 

Neapšaubāmi, ka maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavība piesaistīja un turpina piesaistīt plašu sabiedrības uzmanību. Taču izskanējušie publiskie apgalvojumi par to, ka līdz sīkām detaļām jau esot izdevies noskaidrot, kā slepkavība plānota un izpildīta, tiesiskā valstī izsauktu nopietnu neizpratni – un ne tikai tāpēc vien, ka tos izteikušas augstas policijas un prokuratūras amatpersonas.

Biļetes nepietiek visiem koristiem pat uz vienu no diviem koru lielkoncertiem. Koris ar labiem rezultātiem skatē netiek pielaists “koru karos”. Bezatbildīga prasība mainīt Latvijas Nacionālās kultūras centra (LNKC) vadību mēnesi pirms Dziesmu svētkiem. Aizdomas par neobjektīvu vērtējumu gan deju kolektīvu, gan koru skatēs. Konflikti par deju svētku koncepcijām. Tās ir tikai dažas no problēmām, kas šogad skārušas XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku un XVII Deju svētku sagatavošanas procesu.