Šķēle: "Man nav pie dirsas. Nekad nav bijis."

Pēdējos desmit gadus esi bijis viens no populārākajiem basketbolistiem Latvijā. Esi juties drīzāk mīlēts vai nemīlēts? Tā popularitāte bijusi drīzāk pozitīva, vai drīzāk negatīva?

(Pasmaida un aizdomājas.) Laikam jau tomēr negatīvā ir vairāk. Cilvēki parasti labāk atceras slikto un pat, ja izdari kaut ko labu - viņi tāpat tajā pamanīsies ietīt to slikto. Bet, nu - kādam tādam bija jābūt. Kādam, kas visu paņem uz savas ādas. Acīmredzot šajā posmā tas biju es. Pirms manis bija kāds cits, pēc manis - vietā nāks vēl kāds cits...

Latvijas publika šajā ziņā ir specifiska - daudziem joprojām lielāku baudu sagādā nevis tas, ka pašam iet labi, bet tas, ka otram iet slikti.

Varbūt. Maza tauta, tā skaudība jau kaut kur iekšā sēž. Bet es nedomāju, ka citur pasaulē ir baigi savādāk. Vienkārši mēs sevi vislabāk pazīstam, redzam un varam izdarīt secinājumus. Gan jau arī lielajās līgāsun tautās ir sava virtuve, ar ko neviens uz āru nelepojas.

“Man pie dirsas, ko ar mani runā...” Tagad paraksties zem šīs reklāmas?

(Sirsnīgi smiekli.) Nu, redz - un tieši man to vajadzēja pateikt! Es jau to neizdomāju un man nav pie dirsas, bet - bija apkārt cilvēki, kas to šādi izveidoja, visa Latvija tieši tā to arī redzēja, un tagad man ar to jādzīvo! Nav variantu!

Tātad pie dirsas nav? Ko par tevi domā, ko par tevi runā.

Nav, loģiski, ka nav! Nekad nav arī bijis.

Kā tu šodien sadzīvo ar savu sliktā zēna tēlu? Tagad, kad tev jau ir 32, ne vairs 20 vai 25.

Tagad ir vieglāk. Tas mani vairs tik ļoti neskar. Kādreiz, kad tikko parādījās interneta komentāri, un kāds kaut ko sarakstīja tad, protams, bija - nu, kas tur, kas tur. Tagad jau tā, ar vēsu prātu. Saprotu, ka nav jau viņiem vairs ko pateikt.

“Sliktie zēni nav labi, bet labie zēni ir garlaicīgi.” Tas no tava instagram profila, kurā var atrast dažus zīmīgus vēstījumus, kurus kaut kādā brīdī esi tur ielicis.

Instagramu es uztveru kā tādu humora vietu, kur var kaut ko pamuļķoties. Protams, ir arī nopietnas bildes, ar ģimeni, taču pārsvarā viss, kas tur fočēts vai rakstīts - tas ir tā, paākstīties.

Bet šis taču bija par sevi, vai ne?

Nu, gan jau, gan jau. (Smejas.)

Bārda, tetovējumi - apzināts imidžs? Vai vienkārši slinkums skūties?

Teotvējumi iepatikās un tagad jau tā iegājies. Bet bārda - tas gan ir slinkums. Lai gan vispār pēc sava rakstura es galīgi neesmu slinks, bārda man nešķiet pietiekams iemesls uztraukties. Manā dzīvē tas neko nemainīs - nodzīšu to pēc nedēļas, divām vai mēneša.

Bet patīk, ka uz tevi atskatās un par tevi runā? Nav bijis posms, kad gribējies nolīst zem zemes, kur tevi neviens nepazīst un neko no tevis neprasa?

Bet tieši to jau pēdējos gados arī biju izdarījis! Labi, šonedēļ vajadzēja aiziet uz raidījumu, arī šai intervijai piekritu, bet - es taču biju pazudis, jau kādu laiku. Mani aicināja uz pasākumiem - ne tikai dzeršanas, protams, bet dažādiem. Es visiem atteicu! Teicu, ka neesmu Latvijā. Nevienam nedevu intervijas. Vienkārši mēģināju panākt, lai par mani nerunā, lai interese par manu personību atslābst. Jo visas tās slimības... Pats pie sevis padomāju - kas zina, varbūt spieda uz galvu arī tas viss, kas ar mani notika apkārt. Sapratu, ka ir pēdējais laiks paiet malā. Paskatīties no malas, kā tas izskatās, un nekur vairs neskriet pa galvu, pa kaklu.

Un kā izskatās no malas?

Sapratu, ka tāpat jau visu laiku būs kāds, kas kaut ko atgādinās - uzrakstīs kādu muļķīgu rakstu, no interneta komentāriem paņemot un man pašam pat nepajautājot, vai ko tamlīdzīgu. Tagad ir citādāk nekā kādreiz, taču tāpat ir un būs vienmēr.

Pie tā pieder arī komentāri par to, ka Šķēle ir narkomāns un parādā naudu pusei Rīgas.

Esmu jau pieradis, ka tā folklora ir bagātīga. Būs kontingents, kas vienmēr zinās labāk - tur neko neizmainīsi.

Nav arī dūmu, bez uguns. Dzirdēju baumu, ka atgriezies Rīgā un pie Ivo Zonnes, jo viņš varēja palīdzēt ar juristiem šajos finanšu jautājumos.

Nē, tā nav. Ja tā būtu taisnība, es droši vien joprojām būtu Baronā, ne?

Basketbols tev šobrīd ļauj nodrošināt sev iztiku?

Ir zināmi apstākļi, kuru dēļ es šobrīd negribētu apspriest šos jautājumus (vēlāk medijos parādījās ziņas par maksātnespējas lietu, kuru tiesa ierosinājusi pēc Armanda iesnieguma - aut.). Taču ar mani viss būs kārtībā!

Cik bija lielākā alga, ko treknajos gados pelnīji sezonā?

30 tūkstoši eiro mēnesī. Tas bija Baronā.

F64