Aisma Orupe / Autori

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile apgalvo, ka esot gatava uzņemties pilnu atbildību par skolēnu dziesmu un deju svētkos notikušo. Taču pieņemt lēmumu par demisiju esot gatava, vien izrunājot to ar premjeri Laimdotu Straujumu. Valdības galva gan ir paudusi, ka šis lēmums jāpieņem pašai ministrei.

Izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles pieņemto lēmumu atcelt svētku gājienu daudzi vērtē kā pārsteidzīgu un nepārdomātu. Tostarp arī bijušās ministres Ina Druviete un Tatjana Koķe, kuru laikā notika iepriekšējie – IX un X – skolēnu dziesmu un deju svētki. Šis M. Seiles solis noteikti būtu jāizvērtē.

Šie Skolēnu dziesmu un deju svētki ieies vēsturē kā pirmie, kuros oficiāli tika atcelts gājiens. Svētku rīkotāji to pamatoja ar iepriekšējā vakara satraucošo situāciju noslēguma koncerta ģenerālmēģinājuma laikā, kad desmitiem skolēnu noģība. Par spīti tam – gājiens notika, tiesa, nekoordinēti un ar pamaz skatītājiem.

Skolēnu dziesmu un deju svētku viens no lielākajiem pasākumiem ir tautas deju lielkoncerts. Daugavas stadionā šogad sadancos ap 17 000 dažāda vecuma bērnu. Lai viss noritētu bez aizķeršanās, trīs dienas no rīta līdz vakaram notika mēģinājumi, kas ceturtdienas izskaņā noslēdzās ar ģenerālmēģinājumu. Par spīti garajām darba stundām, lietus gāzei un citām ķibelēm – dejotprieks bija pāri visam, par to pārliecinājās arī Neatkarīgā.

Skolēnu koru karos piedalījās kopumā 78 kolektīvi – zēnu, meiteņu un jauktie kori, gan tie, kas mūzikas izglītību apgūst padziļināti jeb A grupas, gan B grupas jeb vispārizglītojošo skolu kolektīvi. Diriģents Māris Sirmais, kas bija finālkonkursa žūrijā, bija spiests atzīt, ka diemžēl mūzikas novirziena skolu kori nebija ne tikai pārāki, bet pat dažos gadījumos vājāki par parasto skolu kolektīviem.

Šā gada centralizēto eksāmenu vidējie rezultāti svārstās ļoti plašā amplitūdā – sākot no 9,6% līdz pat 95,1% (no iespējamiem 100%), liecina Valsts izglītības satura centra apkopotie dati. Zemākās sekmes jau tradicionāli ir matemātikas pārbaudījumā, un diemžēl pēdējos gados zināšanas vājākas kļūst arī latviešu valodā.

Raizējoties par nepiedienīgas informācijas iekļūšanu skolas bērnu prātos, Izglītības likums no 2016. gada 1. septembra noteiks tikumības rāmjus skolotāju izmantotajos mācību līdzekļos un materiālos, paredzot arī lielāku vecāku lomu šajā jautājumā. Gan Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), gan pedagogu un vecāku organizācijas apšauba šādas rīcības jēgu, jo nav skaidrs, kas tad īsti slēpjas aiz vārda «tikumība». Turklāt – kā šīs normas kontrolēs?

Viena no kuplākajām ģimenēm, kas piedalīsies svētkos, ir Slišāni no Viļakas novada. Folkloras kopā darbojas ne tikai vecāki Andris un Ligita, bet arī viņu trīs lielākie bērni.

Dziesmu svētki nav iedomājami bez noslēguma koncerta, kad kopā pulcējas dziedātāju tūkstoši, kas izloka balsis pāri Mežaparka Lielās estrādes koku galiem. Šogad šā lielā notikuma mākslinieciskā vadītāja un arī virsdiriģenta lomā ir iejuties Edgars Vītols. Lai arī priecīgs un pacilāts par gaidāmo koncertu, viņš ir arī mazliet norūpējies par kora mūzikas nākotni.

Svētki nedēļas garumā piedāvā ļoti plašu programmu, un tajā katrs var atrast ko sev saistošu un tīkamu. Lai gan 13 pasākumu ir apmeklējami par maksu, taču vesela virkne ir baudāmi par velti – gan Vērmanes dārzā, gan Lido kompleksā, gan Kalnciema kvartālā, gan daudzviet citur. Spilgtākās lielā notikuma pieturzīmes Neatkarīgajai ieskicēja svētku izpilddirektore Agra Bērziņa.

Deju svētku virsvadītāja Iluta Mistre jau ceturto reizi uz Rīgu vedīs bērnu un jauniešu deju kolektīvu Pūpolītis. Šogad Lielvārdes dejotājiem ir īpašs izaicinājums: piedalīties deju lielkoncerta Līdz varavīksnei tikt horeogrāfiskajās ainās, kurās kopā uzstājas gan mazāki, gan lielāki dancotāji. Darbs pie tām neesot bijis viegls, jo tajās bijuši arī sarežģīti akrobātiskie elementi, taču gandarījums esot lielāks par veltītajām pūlēm.

Vakar Bērnu slimnīcā Rīgā notika Vispārējo skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku ieskaņas koncerts.

Jaunais pedagogu algu modelis drīzumā ieraudzīs dienasgaismu: tuvākajās nedēļās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātie noteikumi nonāks valdības sēdē. Visticamāk, tie stāsies spēkā 2016. gada 1. septembrī, taču – vai un kāda summa to ieviešanai tiks paredzēta, joprojām nav zināms.

Vakar Valsts izglītības satura centrs (VISC) izsniedza 19 906 centralizēto eksāmenu sertifikātus tiem jauniešiem, kuri šogad ieguva vispārējo vidējo izglītību. Bez šā dokumenta palikuši 96 vidusskolas beidzēji, kas pārbaudījumu kopvērtējumā saņēma zem 5%.

Būvgružu izgāšana mežos, pļavās un citās nomaļās vietās ir kļuvusi par īstu stihiju, kura arvien pieņemas spēkā. Ik gadu daba tiek piemēslota ar simtiem tūkstošu tonnu šādu atkritumu. Ir jāuzlabo esošā sistēma, un vajadzīgi stingrāki likumi, kas ļautu arī izskaust nelegālos uzņēmējus, kas sola būvgružus izvest teju vai visu diennakti, ir pārliecināti vides aizstāvji un uzņēmēji.

Koncertzāles Rīga producents Juris Millers, paužot neapmierinātību ar Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) valdes liktajiem šķēršļiem, kas kavē kultūras objekta attīstību, lūdzis valdībai un atbildīgajām ministrijām ļaut viņam patstāvīgi apsaimniekot to LZA ēkas daļu, kur atrodas koncertzāle.

Par klimata pārmaiņām Baltijas jūrā, par svešām sugām un to ietekmi, par tehnoloģiju pārnesi, par zinātnieka lomu sabiedrībā – par šo un daudz ko citu Baltijas jūras 10. zinātnes kongresā, kas pirmo reizi notika Rīgā, sprieda ap 300 zinātnieku no visām Baltijas jūras valstīm.

Moto, auto un ūdensmoto sports ir paaugstinātas bīstamības sporta veidi, kur trašu drošības noteikumiem vajadzētu būt stingriem.

Fi­to­te­ra­pei­ta Ar­tū­ra Te­reš­ko vārds no­teik­ti dau­dziem ir pa­zīs­tams, jo te­ju vai katrs būs dzē­ris dak­te­ra Te­reš­ko ve­se­lī­gās tē­jas vai arī la­sī­jis vi­ņa sa­rak­stī­tās grā­ma­tas, pie­mē­ram, «Die­va dār­za ārst­nie­cī­bas augi». Tu­vo­jo­ties va­sa­ras saul­grie­žiem, dak­te­ris mu­di­na arī paš­iem ie­brist Die­va dār­zā – ne ti­kai lai sa­ga­ta­vo­tu za­ļo ap­tie­ci­ņu, bet bau­dī­tu da­bas snieg­to skais­tu­mu un mie­ru.

Filmas Dvēseļu putenis uzņemšanai vajadzīgi vairāk nekā divi miljoni eiro. Pusi no summas Saeima mēģinās atrast nākamā gada valsts budžetā, otru pusi meklēs paši filmas veidotāji. Viens no risinājumiem būtu Aleksandra Grīna fonda izveide, kur varētu piesaistīt ziedojumus.

Joprojām nerimstas jezga, ko sacēlusi Latvijas Radio (LR) programmas pieci.lv raidījuma Pilnīgs vakars rubrika Pieliec punktu, kur jaunieši brīvrunas sacensībās, savstarpējus apvainojumus mētājot, izplūda rupjībās. Viedokļi par dzirdēto ir atšķirīgi, atbildīgā Saeimas komisija raugās uz sabiedrisko mediju uzraugu, bet tas vēl tikai gatavo «savu redzējumu».

Uz Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) tiek virzīta Dace Ķezbere. Atbildīgā komisija vienbalsīgi bija par viņas kandidatūru, bet gala vārds jāsaka Saeimai, kas to darīs 18. jūlijā.