Vakardiena noslēdzās ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atvainošanos nodokļu maksātājiem, ka nav nosargājis Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ievietoto informāciju.
Aģentūra Standard&Poor"s piektdien mainīja nākotnes vērtējumu par Latvijas izredzēm atdot savus parādus. Valsts sagaidāmā maksātspēja tika pārsaukta no negatīvas par stabilu.
Juridiskajā cīņā uz robežas ar fiziska spēka lietošanu par tiesībām pārvaldīt Ventspils naftas tranzīta uzņēmumu Ventbunkers pagaidām veicas tiem, kuri cenšas tikt vaļā no Šveices advokāta Rudolfa Meroni pakalpojumiem jeb varas.
Valdība vakar apstiprināja cenrādi dienesta automašīnu izmantotājiem, pēc kura braukāšana starp darbavietu un mājām būs lētāka nekā sabiedriskā transporta izmantošana.
Valsts ieņēmumu dienests vakar sniedza Neatkarīgajai skaidrojumu, ka "maksa par auto izmantošanu privātām vajadzībām janvārī būs jāveic vienlaikus ar nodokļu maksājumiem par janvāra algu, tātad februāra mēnesī".
Satversmes tiesa (ST) sākusi izskatīt biodegvielas ražotāju prasību izmaksāt viņiem likumā un valdības noteikumos solītās dotācijas par degvielu, kas saražota kopš 2008. gada.
No Ventspils ostas uzņēmuma Ventbunkers pārvaldīšanas atstādinātie cilvēki izvairās apstrīdēt it kā Šveicē notikušu uzņēmuma akcionāru sapulci, kurā pats sevi par uzņēmuma padomes priekšsēdētāju iecēlis Rudolfs Meroni.
DnB NORD Latvijas barometrs parāda sabiedrisko domu kā niķīgu bērnu, par kuru lieki jautāt, kāpēc viņš brēkdams prasa konfekti un, vēl trakāk brēkdams, aizmet konfekti.
Cilvēkus vecumā starp 18 un 74 gadiem no niķīgajiem bērniem atšķir tikai tas, ka SKDS sociologi viņiem jautājuši nevis par konfektēm, bet par Latvijas valdību.
Līgums par 30 miljonu eiro ieguldīšanu riska kapitāla fondā aizsāk naudas plūsmu, kurai drīzumā būtu jāsasniedz 154,4 miljoni eiro jeb 108,8 miljoni latu.
Latvijas valdība vakar apspriedās aptuveni stundu īpaši labi apsargātā telpā un nolēma arī turpmāk izlietot nodokļu maksātāju naudu Parex bankas, finanšu grupas Nomura un varbūt vēl citu lūdzēju zaudējumu segšanai.
Kravu daudzuma samazināšanās Latvijas lielajās ostās pagājušajā gadā par nepilniem trijiem procentiem ir darba uzvara uz kopējā Latvijas tautsaimniecības fona.
Kravu daudzums Latvijas lielajās ostās sarucis no 62,4 miljoniem tonnu līdz 60,7 miljoniem tonnu.
Pagājušajā nedēļā kāds pievācis apmēram 25 miljonus eiro, kurus Valsts kase pārdevusi Latvijas Bankai, bet kuri LB valūtas rezervēs tomēr nav nonākuši.
Bēgšana no latiem un valūtas pievākšana ir dažādi apzīmējumi neticībai, ka Latvijas ekonomika šogad varētu sākt atkopšanos.
Centrālā statistiskas pārvalde (CSP) vakar nāca klajā ar vienu no nozīmīgākajiem un arī atraktīvākajiem makroekonomikas rādītājiem. Tam vajadzētu būt ārkārtīgi cieši saistītam ar visu Latvijas iedzīvotāju ikdienu, tomēr šī sasaiste īstenojas ar vairākām atrunām.
Lai arī rajona nozīmes ielu tīrīšana Rīgā sākta jau ceturtdien, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķiem joprojām ir grūtības nokļūt pie pacientiem piesnigušo ielu dēļ. Atbildīgie par ielu uzkopšanu norāda, ka tīrītas tiek tikai tās ielas, kas vairs nav izbraucamas un par kurām ir saņemti ziņojumi. Tomēr ātrā palīdzība nevar iepriekš prognozēt, pa kurām ielām tās brigādēm būs jāpārvietojas.
Latvijas aviokompānija airBaltic un starptautiskā lidosta Rīga apstiprina apkalpoto pasažieru skaita pieaugumu, par spīti ekonomiskajai krīzei Latvijā un pasaulē.