Latvijas valsts 2009. un 2010. gada budžets balansē uz robežas, aiz kuras draud aizdevēju soda sankcijas un esošā budžeta sabrukums.
Latvijas kreditori cenšas nodrošināt savu aizdevumu atgūšanu arī tā, ka ir ieviesuši Latvijas parādu aprēķināšanai paši savu metodiku. Tādējādi viņi cenšas novērst valsts kopējo – valdības, pašvaldību un varbūt vēl kādu valsts piesegu izmantojošu saimnieciskās darbības subjektu – saistību pieaugumu, ko neatspoguļo Latvijas valsts budžets attiecīgajā gadā. Visuzskatāmākais šādu finanšu triku piemērs ir Dienvidu tilts Rīgā.
Latvijas budžeta 2009. gada rezultātu pārrēķināšana vilksies līdz 2010. gada pavasarim. Latvija varēs uzskatīt pagājušo gadu par pagājušu finanšu nozīmē tikai tad, kad aizdevēji būs pārliecinājušies, ka valsts budžeta deficīts nav pārsniedzis viņu atļautos 10% no Latvijas iekšzemes kopprodukta, kura aprēķināšana arī vilksies līdz pavasarim. Kolīdz aprēķinu rezultāti signalizēs par šī kritērija neizpildi, aizdevējiem pienāktos apturēt sava solītā aizdevuma nākamo porciju izsniegšanu Latvijai. Šā gada 1. ceturksnī Latvija gaida 500 miljonus eiro no Eiropas Savienības un 300 miljonus eiro no Starptautiskā valūtas fonda.
Jau decembrī Latvija gandrīz pietuvojās 2009. gadam atļautā deficīta maksimumam. Valsts pamatbudžets vienā mēnesī pārtērēja 267 miljonus latu, bet speciālais (sociālais) budžets – 29 miljonus latu. Tādējādi valdība viena mēneša laikā pamanījās izveidot trešo daļu no gada kopējā deficīta. Šajā gadā to varbūt pat nevar saukt par iepriekšējo gadu beigām patiešām raksturīgu izšķērdību, bet par vēl vienu triku attiecībās ar kreditoriem. Proti, 2009. gada pavasarī valdība pasludināja par atceltiem arī nepieciešamus izdevumus un uz to rēķina sasniedza kreditoru prasīto valsts budžeta deficīta samazinājumu, kas ļāva saņemt nākamās aizdevumu porcijas, bet pēc to saņemšanas izdarīja minimāli nepieciešamos maksājumus.
Lēmums samazināt pensijas un tā atcelšana ir tikai variācija vienā un tajā pašā shēmā. Pensionāriem apsolītā naudas atdošana tiek sadalīta tā, lai abu – 2009. un 2010. gada – budžetu deficīti mats matā sakristu ar attiecīgajiem gadiem atļautajiem 10% un 8,5% deficīta. Proti, uz pagājušā gada budžeta deficīta palielināšanas rēķina tiks norakstīti 64 miljoni latu, bet uz šā gada deficīta palielināšanas rēķina – 120 miljoni latu. Līdz ar to valdība neatstāj sev nekādas rezerves diviem gadījumiem. Pirmais, ja atklāsies, ka pašvaldību reforma ir iedvesmojusi likvidējamās pašvaldības uz projektiem, kas finansiālā seguma ziņā līdzinās jau minētajam Dienvidu tiltam. Otrais, ja 2010. gada janvāra ieņēmumi jūtami atpaliks no ieņēmumu plāna.
Lai uzturētu attiecības ar kreditoriem, finanšu ministrs Einars Repše vakar sarunās ar Saeimas deputātiem brīdināja par nepieciešamību samazināt valsts izdevumus turpmāko divu gadu laikā kopā par 700–800 miljoniem latu. Latvijas valdība paļaujas uz to, ka ES tās finanšu sabiedrotajiem nāktos būt saudzīgākiem pret ES dalībvalsti nekā pret, piemēram, Ukrainu, kurai pagājušā gada beigās SVF atteica 1,8 miljardiem latu atbilstošas naudas summu.