Latvijas teritoriālās reformas 2019. gada vasaras hronikā savu ierakstu ir izdarījis arī Alsungas novads ar domes deputātu kolektīvu iziešanu no telpas, kurā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce aģitēja par Alsungas un Skrundas novadu pievienošanu Kuldīgai.
Par stabilitāti ostā, jauniem projektiem brīvostas teritorijas rūpniecības zonā un dzīvi pilsētā saruna ar Ventspils brīvostas pārvaldnieku Imantu Sarmuli.
Augstskolas RISEBA noorganizētā diskusija par Rīgas attīstības virzieniem izprovocēja variantus, kā izmantot valsts organizēto kampaņu par pašvaldību reformu, lai apgādātu Latvijas galvaspilsētu ar vēl diviem pašvaldību līmeņiem un īpašu valsts ministriju piedevām.
Autotransporta direkcija izsludinājusi konkursu par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu no 2021. līdz 2030. gadam ar ļoti grūti izpildāmiem noteikumiem.
Latvijas amatpersonas izdomājušas uzlabot valsts tēlu iespējamo investoru acīs ar speciālas tiesas izveidošanu uzņēmēju strīdu un ekonomisko noziegumu izskatīšanai.
Valdība vakar uzklausīja aģitāciju par jauna cietuma nepieciešamību Latvijā un ieprotokolēja savu apņemšanos visu dzirdēto un arī redzēto «izskatīt likumprojekta Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam un likumprojekta Par valsts budžetu 2020. gadam sagatavošanas procesā».
Valsts ieņēmumu dienests (VID) palielinājis naudas ievākšanu no 4,65 miljardiem eiro 2018. gada pirmajā pusē līdz 4,77 miljardiem eiro šā gada pirmajā pusē.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns atradis sev labu sabiedroto un veidu, kā varbūt tomēr iekustināt Latvijas Republikas ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atlaišanu.
Kristīne Černaja-Mežmale vakar saņēma 52 Saeimas deputātu balsis, lai drīkstētu pārņemt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadīšanu uz nenoteiktu laiku līdz pilnīgai komisijas vadītāju sastāva nomaiņai.
Vides apsaimniekošanas uzņēmums Eco Baltia vide apņēmies aizvākt mājsaimniecībās uzkrāto stiklu, ja stiklu atdot gribošie cilvēki to noliks vācējiem pieejamā vietā un stikla vākšanu koordinēs attiecīgā pašvaldība.
Latvijas valstij vajadzēja divdesmit gadus, lai tikai sāktu saprast, ka tā sauktā atjaunojamās enerģijas ražošana īstenībā ir tradicionālās enerģijas zagšana un izšķērdēšana.
Maijā Latvijā dzimušo bērnu skaits izkliedē aprīļa datu radīto ilūziju, ka būtu vismaz apstājusies 2016. gadā vasarā sākusies jaundzimušo skaita samazināšanās mēnesi pēc mēneša un gadu no gada.
Aizejošais Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludinājis tādus grozījumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likumā, par kuriem valdošā koalīcija spēja savākt tikai 51 deputāta balsi.
1. jūlijā stāsies spēkā tādi grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas faktiski aizliedz juridiski legālā veidā aizdot un aizņemties mazāk par tūkstoti eiro.
Bez bērnu radīšanas propagandas tūlīt pat izputētu celtniecības nozare. Televīzija zaudētu pašiem dārgākajiem reklāmlaikiem rezervētos sižetus ar bērniem, bet valstij nebūtu sajēgas, kas ar tās budžetu notiks turpmākajos desmit gados. Ja tiešām bērni vairs nedzimtu piecus gadus pēc kārtas, mums zināmās valstis un kapitālisms jau atrastos bezdibeņa malā.