Ar brīvpusdienu likvidēšanu 1. līdz 4. klašu skolēniem aizņemtā Krišjāņa Kariņa valdība nupat kā saņēmusi 28. novembra Neatkarīgajā jau atzīmētu uzbrēcienu no Briseles – prasību pilnībā atteikties pat no tiem niecīgajiem ienākumiem, kādi Latvijai vēl atlikuši no termiņuzturēšanās atļauju (TUA) tirgošanas.
Pasažieru pārvadāšanas uzņēmumi turpina sūtīt autobusus valsts noteiktajos un daļēji apmaksātajos reisos ar cerību, ka valsts tuvākajā laikā veiks pēc līguma jau 10. novembrī vajadzīgo avansa maksājumu par pārvadājumiem šajā mēnesī.
Ar lēmumu līdz nākamā gada vidum izdomāt daudzus jaunus nodokļus vai augstākas esošo nodokļu likmes beigusies «spraiga diskusija» par koalīcijā ietilpstošā grupējuma Attīstībai/Par! (AP) aicinājumu aizņemties 60 miljonus eiro mediķu algu celšanai.
Oktobris kļuvis par jau trešo mēnesi šogad un tieši gada otrajā pusē, kas ar 1576 jaundzimušajiem pārspēj jaundzimušo skaitu tajā pašā mēnesī pirms gada.
Viena no statistiķu (Centrālās statistikas pārvaldes, CSP) dāvanām Latvijas valstij uz 101. jubileju ir apliecinājums par rekordzemu bezdarba līmeni šā gada 3. ceturksnī.
Vairākums no tiem, kuri Latvijā spējīgi rakstiski apcerēt ar demogrāfiju saistītus jautājumus, apvienojuši spēkus un grāmatā Tautas ataudze Latvijā vēlreiz paraustījuši sabiedrību aiz sāpīgā valsts iedzīvotāju skaita samazināšanās kupra.
Saeima šoreiz Budžeta un nodokļu (finanšu) komisijas priekšsēdētāja Mārtiņa Bondara vadībā apņēmusies panākt, lai par galveno alkohola pirkšanas vietu Latvijas iedzīvotājiem kļūtu Igaunijas galvaspilsētas Tallinas osta.
Budžeta likuma projekts atklāj dažas tādas lietas, ko valsts aparāts parasti patur tikai savai zināšanai. Jebkurš interesents tagad drīkst pētīt budžeta likuma taisīšanas rakstisko atspoguļojumu Saeimas mājaslapā.
Protesta gājieni uz Latvijas Republikas Saeimu pēc 2020. gada valsts budžetā ierakstītas naudas apliecina, ka Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam nav izdevies nomierināt budžeta iestāžu darbiniekus ar faktu par valsts kopējiem izdevumiem virs 10 miljardiem eiro pirmo reizi valsts pastāvēšanas vēsturē. Latvijas iedzīvotāji ir spiesti konstatēt to pašu, ko Neatkarīgā, toreiz zem nosaukuma Neatkarīgā Cīņa, pateica jau 1992. gada 4. novembrī, ka «valsts kase pildās, ar naudu trūcīgi».
Ziņa par laikraksta Dienas Bizness pēdējā numura iznākšanu pagājušajā piektdienā nav sēru ziņa, jo jau rīt Dienas Biznesam jāiznāk kā nedēļas žurnālam ar tādu nosaukumu.
Ekonomikas ministrija (EM) apvienojusi spēkus ar sabiedrisko organizāciju Latvijas Būvuzņēmēju partnerība, lai pārvērstu formāli jau ieviesto būvniecības procesa dalībnieku civiltiesisko atbildības apdrošināšanu par «efektīvu» un tādā gadījumā neizbēgami dārgu apdrošināšanu.
Latvijas valdībai jāspēj radīt ārzemēs tādu iespaidu, ka nākamajam gadam atļautos 10 miljardus eiro valdība iztērēs tā, lai nepieļautu tehniskas vai sociālas katastrofas, kas diskreditētu Eiropas Savienību un kavētu valstij maksāt procentus par saviem parādiem.
Rindās uz apkalpošanu lidostā Rīga stāvošajiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem un viesiem jābūt priecīgiem par to, ka lidmašīnas lidlaukā var grozīties ļoti veikli. Galvenais, ka «saīsināta gaisakuģu manevrēšanas distance, atmosfērā nonākošo siltumnīcefekta gāzu apjoms samazināts par 700 tonnām gadā».
Kā gan visvarenais, zinošais un žēlīgais Dievs varēja radīt tik aplamu pasauli, ka tajā pat ar zināšanām par nākotni nepietiek, lai astrologi vai burvji kļūtu par valdniekiem vai vismaz par bagātniekiem?
Latvijas valsts ir pamanījusies vienu un to pašu uzņēmuma Liepājas metalurgs (LM) mantu pēdējo 23 gadu laikā pārdot jau trīs reizes un šajos darījumos nevis saņemt, bet pazaudēt simtiem miljonu eiro.
Valdība tikusi skaidrībā, cik daudz naudas tai jāsavāc no Latvijas iedzīvotājiem, lai koalīcijas partijas varētu šiem pašiem iedzīvotājiem atskaitīties, ka vismaz daļēji tiekot pildīti pirms 13. Saeimas vēlēšanām izteiktie solījumi.