Arno Jundze / Autori

Tomass L. Frīdmens. Pasaule ir plakana. Tulkojusi ieva Gundare. Jumava

Inese Zandere. Karalis ezis. Liels un mazs

Džeks Danns. Atmiņas katedrāle. Tulkojuši Sabīne Ozola un Didzis Meļķis. Jumava

Maikls Skots. Mags. Tulkojusi Ināra Eglīte, Jumava

Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) padome ceturtdien, izvērtējot 112 pieteiktās kandidatūras mūža stipendijas saņemšanai, varējusi piešķirt tikai astoņas mūža stipendijas izciliem kultūras un mākslas darbiniekiem.

Ziemassvētki šogad tuvojas ne jau ierastajās brīnuma gaidās, bet gan apjukumā, dusmās un slēptā vai mazāk slēptā aizvainojumā. Nupat runāju ar autostāvvietas sargu, krievu, kuru pazīstu jau gadiem. Kad viņš man burtiski nocitēja Baibas Strautmanes savulaik teikto par to, ka nemīl šo valsti, bet nebrauc projām uz Eiropu, jo mīl šo zemi, maķenīt apmulsu. Krievu valodā šādus apgalvojumus dzirdēju pirmoreiz. Tomēr, ja tā padomā, arī Rīgas sabiedriskā transporta pēdējā laika novitāte ir sabiedriskās debates, kurās vienotā dziesmā latvieši un krievi lamā valdību un saeimu, tad acīmredzami Ušakova un Šlesera elektorāts vairojas ae katru dienu.

Ziemassvētki šogad tuvojas ne jau ierastajās brīnuma gaidās, bet gan apjukumā, dusmās un slēptā vai mazāk slēptā aizvainojumā. Nupat runāju ar autostāvvietas sargu, krievu, kuru pazīstu jau gadiem. Kad viņš man burtiski nocitēja Baibas Strautmanes savulaik teikto par to, ka nemīl šo valsti, bet nebrauc projām uz Eiropu, jo mīl šo zemi, maķenīt apmulsu. Krievu valodā šādus apgalvojumus dzirdēju pirmoreiz. Tomēr, ja tā padomā, arī Rīgas sabiedriskā transporta pēdējā laika novitāte ir sabiedriskās debates, kurās vienotā dziesmā latvieši un krievi lamā valdību un saeimu, tad acīmredzami Ušakova un Šlesera elektorāts vairojas ae katru dienu.

Uz vispārējās krīzes kņadas un trokšņu fona Latvijā šoruden šķietami klusi, bet mērķtiecīgi nodibināta Latvijas Inovatoru apvienība. Lai gan, no malas skatoties, tā iespējams šķiet diezgan nesaprotama organizācija, apvienība izvirzījusi mērķus, kas vistiešākajā mērā varētu skart visus šīs valsts iedzīvotājus. Pazīstami zinātnieki, ražotāji un praktiķi tajā iesaistījušies, lai veidotu inovācijām labvēlīgu vidi valstī, kurā nacionālās zinātnes sasniegumi pēdējos gados nav bijuši īpašā cieņā, kaut gan tieši tie Latvijai varētu nest kārotos miljonus un cerēto labklājību. Uz apvienības pirmo diskusiju bija pulcējušies starptautiski pazīstamie zinātnieki – Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš, LU Cietvielu fizikas institūta direktors Andris Šternbergs. Latvijas Tehnoloģiskā centra direktors Jānis Stabulnieks. Viņiem pievienojās Banku augstskolas biznesa un finanšu pētniecības centra valdes priekšsēdētājs Andris Nātriņš, un ar inovācijām saistīts uzņēmējs, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis.

Režisors - Juris Rijnieks, tulkotājs - Inguss Liniņš, scenogrāfs - Gints Gabrāns,kostīmu māksliniece - Agnese Spridzāne,horeogrāfs - Alberts Kivlenieks, gaismu mākslinieks - Egils Kupčs.

Pagājušonedēļ Maskava atvadījās no Krievijas kino ikonas – aktiera Vjačeslava Tihonova, kurš miljoniem skatītāju Austrumeiropā palicis neizdzēšamā atmiņā ar padomju izlūka štandartenfīrera Štirlica lomu daudzsēriju filmā Septiņpadsmit pavasara mirkļi. Ko nozīmē šis zaudējums, šķiet, visdaiļrunīgāk raksturo fakts, ka aizgājēja tuviniekiem līdzjūtību izteica triju valstu prezidenti un Krievijas slepeno dienestu vadītāji.

Fui, Jundze, cik jūs esat cinisks! Vismaz reizi nedēļā es uzklausu šādu viedokli no kāda, manuprāt, dīvaina cilvēciņa, kurš savā labticībā joprojām domā, ka mūsu deputāti un valdība rūpējas par Latvijas tautu. Katram savs viedoklis, un es par to neapvainojos. Tomēr kur nu man «savā cinismā» aizsniegties līdz tai megacūcībai, ko šonedēļ atļāvās Latvijas Republikas augstākais likumdevējs saeima – šo vārdu es turpmāk konsekventi rakstīšu ar mazo burtu. Lai tad nu valodas inspekcija nāk un mēģina mani par to sodīt.

Gidons Krēmers un Kremerata Baltica ieguvuši Japānas Mūzikas ierakstu (japāņu Grammy analogs) akadēmijas gadskārtējo godalgu par studijā Nonesuch ierakstīto kompakdisku Visi Mocarta vijoļkoncerti.

Šo piektdien, 11. decembrī, pulksten 18 Rīgas Latviešu biedrības Lielajā zālē notiks labdarības koncerts. Tajā iegūtie līdzekļi tiks novirzīti Jaunpiebalgas Sv. Toma baznīcas un tēlnieka Kārļa Zāles darinātā brīvības cīņu varoņu pieminekļa remontdarbiem.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) paredzējis slēgt 40 000 latus vērtu līgumu ar SIA "Lattelecom Technology" par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) informācijas apmaiņas sistēmas "VIES" pilnveidošanas, uzturēšanas un autoruzraudzības nodrošināšanu.

Šodien sākas tradicionālais festivāls Prozas lasījumi, kas savulaik, 1995. gadā, sācies kā neliels Andreja Upīša dzimšanas dienas svinību pasākums, bet šobrīd izvērties ikgadējā starptautiskā akcijā, kura norisināsies līdz svētdienai, 13. decembrim. Sešu dienu laikā astoņos pasākumus piedalīsies apmēram 50 rakstnieki.

Skarbas grāmatas par smagām tēmām

Palielināti esošie nodokļi un izdomāti jauni – tāds varētu būt kopsavilkums šīs nedēļas pabālajām budžeta kaislībām Saeimā. Līdz ar to varu apsveikt gan sevi, gan jūs visus, ka Parex bankas glābšana dāvās mums lielākus nodokļus, augstākas cenas un mazākas algas jau pēc mēneša. Viss kārtējo reizi ir izdarīts tā, lai neciestu naudas maisi, bet maksātu maksāt nespējīgā tauta – īpaši jau tie, kas cilvēciskus dzīves apstākļus vēlēdamies, treknajos gados ielīduši parādu jūrā, lai iegādātos sev dzīves telpu par spekulantu uzskrūvētajām cenām.

Lato Lapsa, Sandris Metuzāls, Kristīne. Jančevska. Mūsu vēsture 1985 – 2005 III. Atēna

Kurts Vonnegūts. Armagedons atskatoties. Tulkojusi Māra Poļakova. Tapals

Vai nav lieliska dzīve? Jaunnedēļ, kad pie debesīm atmirdzēs spožā pilnmēness ripa – iespējams pat tiksim pie nākamā gada budžeta. To cik reižu 2010. gadā šo budžetu nāksies «konsolidēt», arī zina tikai mēnestiņš. Bet labi jau nu nebūs nevienam – gan jau totālie bremzes latvieši aizdzīvos līdz 1. janvārim un tad pieredzēs, ko tautas kalpi atkal sastrādājuši. Nekas, būs jauna pieredze.

Vai nav lieliska dzīve? Jaunnedēļ, kad pie debesīm atmirdzēs spožā pilnmēness ripa, iespējams, pat tiksim pie nākamā gada budžeta.

Saruna ar kultūras ministru Intu Dālderi notika 17. novembrī – dienu pirms valsts lielākajiem svētkiem. Nevarētu apgalvot, ka rudens mēneši kultūrai šogad būtu auglīgas ražas laiks. Vispirms kultūru ielika kaktā eksperti un sociālie partneri, novērtējot to kā šai valstij ne īpaši lietderīgu padarīšanu, tad nāca teātru direktorgeita, bet pa vidu par savu eksistenci cits mazāk, cits vairāk dramatiski cīnījās dažādi Latvijas nozaru pārstāvji un grupējumi. Lai krīzes un budžeta samazinājuma laikos situācija arī kultūrā ir pietiekami smaga, ministrs apgalvo – lieta nav bezcerīga.