Ilze Šteinfelde / Autori

Mazās lauku saimniecības Latvijā pamazām iznīkst. To apsaimniekoto zemi pārņem lielsaimniecības, kuru skaits 20 gadu laikā ir dubultojies.

Lai gan Latvijā ir ārkārtīgi augsts mirušo Covid-19 slimnieku īpatsvars, monoklonālo antivielu kokteili (zāles Covid-19 slimnieku ārstēšanai) saskaņā ar valdības lēmumu plānots izmantot vien 100 pacientu ārstēšanai, jo tieši tik daudz devu Latvija ir pasūtījusi un jau saņēmusi.

Lai gan šā gada septembrī oficiālā Covid-19 statistika bija daudz biedējošāka nekā pirms gada, Latvijas tūristu mītnēs šā gada septembrī apkalpoti par 35,8% vairāk ārvalstu un vietējo viesu nekā 2020. gada septembrī.

Although the official Covid-19 statistics in September this year were much more frightening than a year ago, 35.8% more foreign and local guests were served in Latvian tourist accommodation in September this year than in September 2020.

Kopš 7. oktobra Latvijā darbojas 15 “Lidl” veikali, pie kuriem joprojām stāv pircēju rindas. Tās veidojas daļēji epidemioloģiskās drošības prasību dēļ, kas šobrīd veikalos liek ierobežot pircēju skaitu, gan arī pircēju intereses dēļ, kāda ir parasti, atveroties jaunam veikalu tīklam. “Lidl Latvija” ir iecerējis atvērt vēl vairākus jaunus veikalus. Daži no tiem jau ir pilnībā gatavi, bet citu būvēšana vēl nav sākta.

Izglītības un zinātnes ministrija izsludinājusi vēl divas vakances augstskolu padomes locekļu amatiem - Liepājas universitātē un Daugavpils universitātē, algā solot attiecīgi 1056 eiro un 1401 eiro mēnesī.

Lai gan jau pirmdien pārtikas veikaliem būs jāstrādā pēc jaunās kārtības, lielākā daļa tirgotāju joprojām ir nesaprašanā, vai savos veikalos tie drīkstēs ielaist visus pircējus vai tikai tos, kuri var uzrādīt Covid-19 sertifikātu. Starp Neatkarīgās aptaujātajiem pārtikas tirgotājiem vakar vienīgi “Maxima” un “Citro” varēja izstāstīt par iespējām iepirkties viņu veikalos pēc 15. novembra. “Rimi”, “Lidl” un “Top!” veikalu vadība neziņā raustīja plecus.

Latvijas augstskolās drīzumā jāsāk strādāt jaunajai iekšējās pārvaldības institūcijai – augstskolas padomei. Atsevišķu augstskolu padomes locekļiem algā maksās no 2000 līdz 2500 eiro mēnesī, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas izsludinātās vakances šiem amatiem.

Gaidāmā ziema nāk ar krietni augstākām pārtikas, medikamentu, degvielas un enerģijas cenām nekā pirms gada. “Jo zemāk kritīs temperatūra, jo augstāk kāps enerģijas cenas, piemetot sparu tālākam inflācijas kāpumam,“ prognozē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Sievietēm Latvijā ir izredzes nodzīvot vidēji 79,5 gadus, savukārt vīriešiem vidējais paredzamais mūža ilgums Latvijā ir vien 70,4 gadi. Tas ir viens no viszemākajiem Eiropas Savienībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) izdotais statistikas krājums “Demogrāfija, 2021”. Taču arī Latvijā vidējais paredzamais dzīves ilgums atšķiras starp reģioniem.

Kopš oktobra beigām Daugavā peld jau dzeltēt sācis vides objekts – Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vēstījums sabiedrībai. Daļa sabiedrības, kurai, lūkojoties uz šo objektu, vajadzētu apjaust korupcijas negatīvās sekas, ironizē, nosaucot šo objektu par “peldošu butaforiju un absurda teātri”.

Latvijas pircējiem iemīļotie produkti ne vienmēr ir atrodami ikvienā veikalā. Katram mazumtirgotājam ir sava taktika preču sortimenta izvēlē, proti, kas ir noteicošais – cena, kvalitāte, ražotājvalsts, produkta popularitāte vai gluži otrādi – unikalitāte utt. Visi Neatkarīgās aptaujātie mazumtirgotāji uzsvēra, ka vietējās pārtikas sortiments veikalu plauktos ir svarīgs un pircējiem nozīmīgs. Tiesa, to apjoms veikalu plauktos krietni atšķiras.

Pandēmijas dēļ daļa uzņēmumu strauji ieviesa modernos informācijas tehnoloģijas rīkus. Speciālisti lēš, ka Baltija, tajā skaitā Latvija, gada laikā sasniegusi tādu e-komercijas līmeni, kādu bez Covid-19 apkarošanas radītajām neērtībām valstis būtu sasniegušas vien 2026. gadā.

Due to the pandemic, some companies rapidly introduced modern information technology tools. Experts estimate that the Baltics, including Latvia, have reached the level of e-commerce during the year, which would have been achieved only in 2026 if not for the inconveniences caused by the fight against Covid-19.

Stabiņi Rīgas ielās parādījās jau pērn, taču rīdzinieki tos tā pa īstam pamanīja, kad tos uzstādīja Rīgas centrā un sāka mazgāt. Nepilnu četru mēnešu laikā stabiņu apkopei jau ir iztērēti aptuveni 24 tūkstoši eiro.

Dienā, kad Latvijā tika ieviests “lokdauns”, veselības ministrs Daniels Pavļuts, televīzijas kameru pavadīts, devās līdzi vakcinācijas brigādei uz Vecmīlgrāvi un ciemojās pie pensionāriem, kuriem tika veikta vakcinācija. Tā kā tobrīd Latvijā jau bija stājušies spēkā grozījumi MK rīkojumā “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, kas aizliedz ciemošanos, radušās bažas, vai veselības ministrs nav pārkāpis šīs prasības.

Kopš pandēmijas sākuma 2020. gada martā visā pasaulē, tostarp Latvijā, dezinformācija ir kļuvusi par būtisku izaicinājumu cīņā ar Covid-19. Reaģējot uz maldinošas informācijas izplatīšanos, Kembridžas universitāte ir izstrādājusi tiešsaistes spēli "Go Viral!", kuras mērķis ir veicināt spēles spēlētāju un visas sabiedrības izturētspēju pret dezinformāciju un maldinošu informāciju. Spēle ir pieejama arī latviešu valodā.

Godinot Jāni Poruku 150 gadu jubilejā, radīts pirmais latviešu literatūrai veltītais virtuālais asistents. Kopā ar Cibiņu ikviens interneta lietotājs var ne tikai apgūt un pārbaudīt zināšanas par stāstu “Kauja pie Knipskas”, bet arī aprunāties un izteikt savu viedokli.

Digitālās prasmes vairs nav nepieciešamas tikai noteiktām nozarēm. Tās ir ienākušas ikdienas dzīvē kā obligāts priekšnosacījums, lai atrastu darbu, veidotu karjeru. Pētījumi liecina, ka arī pacienti priekšroku dod tādām medicīnas iestādēm, kuru rīcībā ir modernas iekārtas un speciālisti, kuri tās prot izmantot.

2021. gada 14. jūlijā Eiropas Centrālās bankas padomē pieņemts vēsturisks lēmums uzsākt digitālā eiro izpētes fāzi. Tas nozīmē, ka pārskatāmā nākotnē eiro zonā, arī Latvijā, parādīsies trešais naudas veids – digitālais eiro, 2021. gada septembra pētījumā “Maksājumu radars” skaidro Latvijas Bankas padomes locekle Zita Zariņa.

50 years ago in Latvia people got married more often, but they also got divorced more often. Between 1970 and 1990, an average of 10 marriages and five divorces per 1,000 inhabitants were made each year. With the restoration of independence, the tendencies of marriage and divorce changed. The was a rapid decrease in not only the number of marriages (on average per 1,000 inhabitants in the last 30 years - only five marriages per year) but also the number of divorces (on average, three divorces per 1,000 inhabitants), according to the Central Statistical Bureau (CSB) publication “Demography, 2021”, which collected data on demographic processes in Latvia.

Pirms 50 gadiem Latvijā biežāk laulājās, taču biežāk arī šķīrās. No 1970. gada līdz 1990. gadam vidēji gadā tika noslēgtas 10, bet šķirtas piecas laulības uz 1000 iedzīvotāju. Līdz ar neatkarības atgūšanu mainījās laulību un šķiršanās tendences. Strauji samazinājās ne tikai laulību skaits (vidēji uz 1000 iedzīvotāju pēdējo 30 gadu laikā noslēgtas vien piecas laulības gadā), bet arī šķirto laulību skaits (vidēji tiek šķirtas trīs laulības uz 1000 iedzīvotāju), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publikācijā “Demogrāfija, 2021” apkopotie dati par demogrāfijas procesiem Latvijā.