Mazās lauku saimniecības Latvijā pamazām iznīkst. To apsaimniekoto zemi pārņem lielsaimniecības, kuru skaits 20 gadu laikā ir dubultojies.
Kopš 2001. gada, kad notika pirmā lauksaimniecības skaitīšana pēc neatkarības atgūšanas, lauku saimniecību kopskaits Latvijā samazinājies divas reizes. Tajā pašā laikā lauksaimniecībā izmantojamās zemes apjoms ir pat nedaudz pieaudzis, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2020. gada lauksaimniecības skaitīšanas provizoriskie rezultāti. 2020. gadā vidēji vienā lauku saimniecībā apsaimniekoja 28,5 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas ir par 16,1 ha jeb 2,3 reizes vairāk nekā 2001. gadā un par 7 ha vairāk nekā 2010. gadā.
2020. gadā 73,8% no kopējās lauksaimniecības zemes apsaimnieko saimniecībās, kuru izmantotā zemes platība vienā saimniecībā pārsniedz 50 ha. Šo saimniecību skaits ir pakāpeniski palielinājies no 4,3 tūkstošiem 2001. gadā līdz 6,5 tūkstošiem 2020. gadā. Vidēji vienā lielajā saimniecībā apsaimnieko 222 ha lauksaimniecības zemes, kas ir par 79,4 ha vairāk nekā 2001. gadā un par 40 ha vairāk nekā 2010. gadā. To skaitā ir 3,7 tūkstoši lauku saimniecību, kas apsaimnieko vairāk nekā 100 ha, un to vidējā izmantotās lauksaimniecības zemes platība ir 335,9 ha. Pirms 20 gadiem šīs grupas saimniecībās vidējā lauksaimniecības zemes platība bija 281,7 ha un 2010. gadā - 324,5 ha.
Mazo saimniecību (izmanto līdz 5 ha lauksaimniecības zemes) skaits un to apsaimniekotā lauksaimniecības zemes platība ar katru gadu samazinās. 2020. gadā 32,6 tūkstoši lauku saimniecību apsaimniekoja 70 tūkstošus jeb 3,6 % lauksaimniecības zemes. Vidējais saimniecības lielums šajā grupā ir 2,2 ha.
2020. gadā un 2021. gadā lauksaimnieki, kuri bija cietuši no Covid-19 pandēmijas izraisītām sekām, varēja pieteikties uz dažādu veidu atbalstu. Lai uz to pretendētu, tika ņemti vērā vairāki kritēriji, starp kuriem atsevišķos pasākumos bija arī saimniecību lieluma ierobežojums. Piemēram, lai saņemtu atbalstu par piena govīm, no 1. jūlija līdz 30. septembrim saimniecībā bija jābūt vismaz trim slaucamajām govīm un pienam bija jābūt pārdotam piena pārstrādātājam. Lai saņemtu Covid-19 atbalstu mājputnu nozarē, 2020. gada un 2021. gada 1. janvārī saimniecībā bija jābūt reģistrētiem vismaz 1000 mājputniem.
Saimniecības kļuvušas lielākas gan pēc izmantotās zemes platības, gan pēc lieluma. Vidēji vienas lauku saimniecības platība ir 41 ha, tajā apsaimnieko 28,5 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ), un saimniecībā nodarbināti 2,3 cilvēki.
Pēdējo 20 gadu laikā, samazinoties saimniecību skaitam, samazinājies arī kopējais lauksaimniecībā nodarbināto skaits. 2020. gadā lauksaimniecībā bija nodarbināti 185,5 tūkstoši cilvēku, no kuriem 156,5 tūkstoši bija pastāvīgi nodarbinātie. Salīdzinot ar pastāvīgi nodarbināto skaitu 2001. gadā, tas ir samazinājies par 109 tūkstošiem jeb par 41,1%.
Kopš 2010. gada pastāvīgi nodarbināto skaits samazinājies par 24,5 tūkstošiem jeb 13,5%. Lauku saimniecībās galvenokārt strādā īpašnieki un viņu ģimenes locekļi, tomēr kopš 2001. gada viņu īpatsvars samazinās. 2020. gadā 86,1% jeb 134,8 tūkstoši nodarbināto bija īpašnieki un viņu ģimenes locekļi, kas ir 1,8 reizes mazāk nekā 2001. gadā. 93% jeb 64,2 tūkstošos lauku saimniecību īpašnieks bija arī vadītājs, un 5,2% jeb 3,6 tūkstošos saimniecību vadīja īpašnieka ģimenes loceklis.
Lielajās lauku saimniecībās, kurās apsaimnieko vairāk nekā 100 ha lauksaimniecības zemes, 2020. gadā tika nodarbināti 18,5 tūkstoši cilvēku jeb 11,8% no visiem pastāvīgi nodarbinātajiem.
2020. gadā visvairāk lauku saimniecību (42,2 tūkstoši) specializējušās laukkopībā, apsaimniekojot 1,1 miljonu ha jeb 57% lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Galvenais specializācijas virziens bija laukkopība, un šo saimniecību īpatsvars pieaudzis no 38,4% 2001. gadā līdz 61,2% 2020. gadā.
Pārsvarā lauku saimniecības specializējušās kādā konkrētā jomā, tāpēc pēdējos 20 gados 3,5 reizes samazinājies jauktajā augkopībā un lopkopībā specializēto saimniecību īpatsvars. Pērn gan jauktajā augkopībā un lopkopībā, gan piena lopkopībā bija specializējušās 10,7% no saimniecību kopskaita. Pirms 10 gadiem piena lopkopība bija otrs svarīgākais specializācijas virziens (21,5% saimniecību).
7,2% saimniecību savukārt specializējušās ganāmo mājlopu audzēšanā, izņemot piena lopkopību, un to skaits palielinājies par 24,5%, salīdzinot ar 2001. gadu, bet samazinājies par 6,3%, salīdzinot ar 2010. gadu. Citās lauksaimniecības jomās specializējušās no 1,2% līdz 3% lauku saimniecību, tomēr šajās salīdzinoši mazajās nozarēs notikušas būtiskas pārmaiņas - pēdējos 20 gados ievērojami pieaudzis lauku saimniecību skaits, kas specializējušās dārzeņkopībā (7,4 reizes) un ilggadīgo kultūraugu audzēšanā (2 reizes).
