Sabiedrības attieksme pret eiro ieviešanu nav tik nokaitēta, lai vēlētāji pieprasītu 11. Saeimas atlaišanu. Tā biedrības Latvija par latu ieceri rīkot referendumu par parlamenta pārvēlēšanu raksturo Saeimas deputāti.
Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai līderis Nils Ušakovs norāda, ka galvenie veicamie darbi nākamajos četros gados būšot saistīti ar rindu mazināšanu bērnudārzos, ielu un iekšpagalmu remonts, kā arī sociālā joma.
Vēlēšanu provizoriskie rezultāti ļauj aplēst, ka vislielāko pārstāvniecību Rīgas domē ir ieguvuši ideoloģiskie pretinieki - Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai un Nacionā apvienība. Publiskajās diskusijās abi sāncenši, kas iepriekš nolieguši vēlmi sadarboties, ir apmainījušies ar savstarpējiem apsveikumiem un laipnībām, taču Saskaņas centra līderis Nils Ušakovs jau skaidri definējis, ka ietekmīgus amatus Rīgas domē opozīcijai neredzēt kā savas ausis.
Šā brīža Rīgas domes vadītājs Nils Ušakovs uzskata, ka par SC/GKL nodoto balsu daudzums ļauj secināt – vismaz divas trešdaļas vēlētāju, kuri atbalstījuši SC/GKL ir latviešu tautības balsotāji.
Rīgas domes vēlēšanās uzvarējusi apvienība „Saskaņas centrs”/„Gods kalpot Rīgai” (SC/GKR), par kuru nobalsojuši 58% rīdzinieku. Ar šādu sadalījumu SC/GKR varētu iegūt 39 vietas, kas praktiski ir identiska pozīcija šā brīža spēka sadalījumam.
Definējot smēķēšanu bērnu klātbūtnē kā vardarbību, parlaments pagaidām nav atrisinājis plašas diskusijas raisošu jautājumu par sodiem, kas tiktu piemēroti par šādām darbībām.
Gatavojoties vēlēšanu cīņai, praktiski visas partijas ikvienā pašvaldībā kā galvenos darbības virzienus min izglītību, sociālo jomu, kā arī sabiedriskā transporta sistēmas un ceļu sakārtošanu.
Saeima jau otro reizi noraidījusi Nacionālās apvienības vēlmi sākt diskusiju par nepieciešamību valsts un pašvaldību finansētajos bērnudārzos ieviest apmācību tikai latviešu valodā. Pagājušajā nedēļā parlaments nenobalsoja par sagatavotā likumprojekta iekļaušanu plenārsēdes darba kārtībā, savukārt šorīt deputāti noraidīja nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) pašu iesniegto likumprojektu.
Saeimas šodien noraidīja Zaļo un zemnieku savienības sagatavotos grozījumus likumā "Par valsts pensijām", kas paredzēja jau šogad veikt pensiju indeksāciju.
Jau parīt vēlētāji visā Latvijā ar savām balsīm izlems, kuras partijas nākamos četrus gadus saimniekos reģionos. Tradicionāli – vissīvākā cīņa gaidāma par galvaspilsētas atslēgām, uz kurām pretendē 612 kandidātu.
Nedēļas nogalē gaidāmās pašvaldību vēlēšanas iezīmējušas spilgtu tendenci Latvijas politikas virtuvē – līdztekus pašslavinošām kampaņām, kam partijas tērē ne vienu vien tūkstoti, publiskajā telpā izskan arī oponentiem veltītas antireklāmas, kuru tonis variē no nevainīga humora līdz dzēlīgam sarkasmam.
Jau nedēļas nogalē vēlētājiem būs jāizlemj, kurām partijām uzticēt savu pašvaldību pārvaldi turpmākos četrus gadus, tomēr 27% balsstiesīgo joprojām savu izvēli nav izdarījuši, liecina pētījumu aģentūras TNS veiktais pētījums.
Attīstības departaments, Dzīvojamo māju privatizācijas komisija, Labklājības departaments, Dzīvokļu pārvalde, Satiksmes departaments – neraugoties uz politiskās varas maiņu, Rīgas domes struktūrvienības regulāri tiek ierautas korupcijas skandālos.
Partijas cīņā par vēlētāju uzmanību dažubrīd vairs nejūt mēru. Melnā maģija, sauklis «krievi nāk!» un pat solījumi apmeklēt boksa treniņus – daudzas politiķu aktivitātes balasē uz gaumes robežas.
Lai gan vilciens, ko sauc eiro no 2014. gada, vairs neesot apturams, tomēr savāktie 10 tūkstoši parakstu par lata saglabāšanu neesot zaudējuši jēgu, jo neļaus politiķiem ignorēt tautas skepsi un vēlmi pašai izlemt sev būtiskus jautājumus.
Biedrība Par latu, pret eiro ir gatava triecientempā savākt 30 tūkstošus notariāli apstiprinātu parakstu, lai raidītu Eiropas Padomei signālu, ka Latvijā ir aizsākusies tautas kustība pret eiro ieviešanu.
Koalīcijas padomes sēdē Saeimas neatkarīgo deputātu grupa šodien plāno rosināt jautājumu par interneta balsošanas ieviešanu jau nākamā gada Saeimas vēlēšanās.
Kamēr Latvijas valdība vēl tikai gaida vērtējumu par mūsu valsts iespējām iekļauties eirozonā, tikmēr Eiropas Savienības kuluāros valdošās noskaņas apliecinot, ka šāds uzaicinājums tikšot saņemts.