Ilze Veģe / Autori

Lai gan valdība šogad no iedzīvotājiem jau saņēmusi vairāk nekā 1600 vēstuļu, kurās izteikti komentāri par demogrāfiskās situācijas uzlabojumiem un nepilnībām izglītības jomā, parlaments, kura spēkos būtu rosināt attiecīgas izmaiņas likumdošanā, par cilvēku novērojumiem netiek informēts.

Nosvērts, apdomīgs melnā darba darītājs, taču bez līdera dotībām, – tā Jāni Bordānu, kuru Saeima rīt apstiprinās tieslietu ministra amatā, raksturo līdzgaitnieki, kuri ar šo politiķi strādājuši jau kopš viņa karjeras pirmsākumiem.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts paziņojis, ka tiesas atzinums par nekorekto elektroenerģijas tarifu aprēķināšanas kārtību pēc būtības nozīmējot, ka «tiesa ir pateikusi, ka zemais tarifs ir par zemu».

Šokējošus datus uzrādījis kāds socioloģiskais pētījums: lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ar sentimentu atceras padomju gadus Latvijā, uzsverot, ka Eiropas Savienības sastāvā viņi jūtas kā otrās šķiras pilsoņi.

Neraugoties uz tieslietu ministra Gaida Bērziņa atkāpšanos no amata, koalīcijā valda trausls pamiers. Ebreju kopienas pārstāvji jau tuvākajā laika gan plānojuši tikties ar visām Saeimas frakcijām, lai izzinātu arī pārējo partiju viedokli par nekustamo īpašumu atgūšanas jautājumu.

Parlaments sācis darbu pie diviem ilgi apspriestiem jautājumiem. Izskatīšanai komisijās nodotas iniciatīvas par izmaiņām Satversmē: samazināt Saeimas deputātu imunitāti un ieviest atklāto balsojumu Valsts prezidenta un Satversmes tiesas tiesnešu vēlēšanās.

Tieslietu ministra Gaida Bērziņa atkāpšanās no amata Saeimas un valdības gaiteņos radījusi apjukumu. Gan kuluāru sarunās, gan arī oficiālos komentāros politiķi neslēpj: argumenti par nevēlēšanos piekāpties ebreju organizācijām ir maz ticami, un demisijas patiesais iemesls saistīts ar daudz smalkākām politiskajām spēlēm.

Kamēr Lietuva jautājumu par Visaginas atomelektrostacijas būvniecību lemj Seima līmenī, radot īpašu likumu, Latvija, lai arī dalība šajā projektā mums varētu izmaksāt tuvu miljardam eiro, gatava atbildīgo lēmumu pielīdzināt ierindas komercprojektam, izšķiršanos uzticot uzņēmumam Latvenergo.

Šī gada laikā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir gatava veikt virkni iepirkumu, lai sagatavotu konkrētus risinājumus jaunā Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveidei. Šim mērķim valdība vakar piešķīra 80 tūkstošus latu.

Arvien dīvaināka izvēršas Valsts prezidenta ekonomikas, uzņēmējdarbības un nodarbinātības padomnieces Elīnas Egles aiziešana no posteņa. Šā brīža kolīzijas lielā mērā raisās Valda Zatlera prezidentūras laikā mainītā Valsts prezidenta korpusa darba attiecību regulējuma dēļ.

Lai gan 76 Saeimas deputāti vakar atbalstīja politiķu rokādi Saeimas prezidijā, kuluāros šāds lēmums tomēr raisījis neizpratni. Proti, līdzšinējā Saeimas priekšsēdētājas biedre Inga Bite amatu zaudējusi bez attiecīga viņas iesnieguma, savu krēslu atdodot kolēģei no Reformu partijas (RP) Inesei Lībiņai-Egnerei.

Neglīta situācija izveidojusies starp Valsts prezidentu Andri Bērziņu un viņa padomnieci Elīnu Egli. Lai gan valsts vadītājs paziņojis, ka pārtrauc darba attiecības ar savu ekonomikas, uzņēmējdarbības un nodarbinātības padomnieci, pati Elīna Egle oponē – viņa pašlaik atrodoties uz slimības lapas un joprojām neesot uzteikusi darba tiesiskās attiecības.

Lai gan praktiski visu parlamentāro partiju reitingi turpina kristies, socioloģiskās aptaujas liecina, ka kreisajam spārnam joprojām ir spēcīgas pozīcijas galvaspilsētā un, ja pašvaldību vēlēšanas notiktu šodien, apvienība Saskaņas centrs iegūtu vairāk nekā pus mandātu. Tiesa, eksperti uzsver: provizoriskās aplēses var būtiski atšķirties no nākamgad gaidāmo vēlēšanās reālā rezultāta, jo cīņā par Rīgas domi iesaistīsies jauni spēki.

Pretrunīga bijusi ne vien Valda Zatlera ienākšana lielajā politikā, bet arī veids, kādā viņš no tās attālinās. V. Zatlers negaidīti paziņojis, ka veselības problēmu dēļ uz nenoteiktu laiku pametīs partijas vadību, taču politiskajos kuluāros jau pirms nedēļas izskanēja baumas par gaidāmajām pārbīdēm Reformu partijā.

Politologi un eksperti brīdina: politiķu nepārliecinošie argumenti un neskaidrie mērķi, grasoties sarežģīt referendumu ierosināšanas kārtību, ne vien raisa bažas par demokrātiju, bet arī apdraud likumdošanas loģiku. Jo īpaši jūtīga ir ideja mainīt Saeimas atlaišanas kārtību, nosakot, ka to varēs rosināt tikai 150 000 vēlētāju.

Nedz Eiropas Savienībā kopumā, nedz arī Latvijas parlamentā joprojām nav vienprātības par to, kādi pasākumi nodrošinās turpmāko stabilitāti Eiropā un novērsīs atkārtotas ekonomiskās krīzes. Neraugoties uz diametrāli pretējiem vērtējumiem, Latvija kā piektā no dalībvalstīm vakar apstiprināja strīdīgo fiskālās disciplīnas līgumu.

Situācija ar akciju sabiedrības Pasažieru vilciens un spāņu kompānijas CAF noslēgto līgumu turpina saasināties. Neskaidrā rīcība ar 430 miljonus latu vērto pasūtījumu var novest pie tā, ka Latvijai ne vien netiks piešķirti 100 miljoni latu no Eiropas kohēzijas fondiem, bet arī apturēs citas Eiropas Savienības fondu izmaksas. Tikmēr politiskajos kuluāros baumo, ka šā skandāla patiesā cena ir Rīgas Vagonbūves rūpnīcas (RVR) tālākais liktenis.

Ilgu laiku novārtā atstātajam Latgales reģionam tuvākajos divos gados solītas milzīgas investīcijas uzņēmējdarbības veicināšanai, infrastruktūras sakārtošanai u.tml.

Likumprojekts, kas pašlaik sagatavots skatīšanai otrajā lasījumā, skars trīs galvenos jautājumu blokus, t.i., dubultpilsonības iegūšanu ārvalstīs dzīvojošajiem, pilsonības piešķiršanu Latvijā dzimušu nepilsoņu bērniem, kā arī pavalstniecības jautājumu tiem Latvijas pilsoņu bērniem, kuri dzimuši ārvalstīs.

Valsts prezidenta Valda Zatlera rīkojums nr. 2, kā rezultātā atlaista Saeima un rīkotas ārkārtas vēlēšanas, kalpo par brīdinājumu politiķiem, kas līdz šim, nokļūstot Saeimā, atļāvušies pilnībā ignorēt priekšvēlēšanu solījumus.

Ne par pussoli neatkāpjoties no valdības izstrādātā modeļa, Saeima ceturtdien akceptēja divu būtisku nodokļu samazināšanu.

Eiro tika ieviests 1999. gadā, kad to lietoja tikai elektroniski. Skaidrā naudā sāka izmantot 2002. gadā, kad šī valūta tika ieviesta pirmajās 12 ES dalībvalstīs – Austrijā, Beļģijā, Francijā, Īrijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Grieķijā, Itālijā, Portugālē, Somijā, Spānijā un Vācijā.