Valsts vēlas kontrolēt ne vien savu iedzīvotāju uzkrājumus, bet arī grasās arvien stingrāk uzmanīt ikvienu skaidras naudas darījumu. Līdztekus nesen ieviestajai nulles deklarācijai šobrīd Saeimā finiša taisnē nonākušas likumdošanas izmaiņas, kas noteiks, ka būs jādeklarē ikviens skaidras naudas darījums, kas lielāks par 1000 latiem.
Valsts prezidents Andris Bērziņš paudis pārliecību, ka valsts pārvaldē un uzņēmumu vadībā trūkst jaunu un spējīgu cilvēku, tādēļ pēc krīzes gadu taupības atkal būtu jāsāk domāt par algu palielināšanu valsts pārvaldē.
Latvijas ekonomikai atkopjoties no krīzes kritiena, šogad Ministru prezidenta Valda Dombrovska ikgadējā ziņojumā Saeimai tika minēti daudzi optimistiski fakti par izaugsmi.
Līdz mantiskā stāvokļa deklarāciju iesniegšanas termiņa beigām atlikušas tikai divas nedēļas, bet liela daļa iedzīvotāju joprojām pat nezina, vai uz viņiem šī prasība attiecas. Turklāt aprēķini liecina, ka valsti par savu materiālo stāvokli pagaidām ir informējusi tikai aptuveni trešdaļa to personu, no kurām to gaida.
Neraugoties uz darba devēju, arodbiedrību un reģionu iebildumiem, valdība vakar akceptēja pievienotās vērtības un iedzīvotāju ienākuma nodokļu samazināšanu.
Netiek izslēgts, ka līdz ar Francijas prezidenta maiņu varētu mainīties Eiropas Savienības smagsvaru attieksme pret ilgi apspriesto fiskālās disciplīnas politiku. Tikmēr Latvija, neraugoties uz mainīgajām noskaņām Eiropā, turpina iesākto un šodien Saeimā gatava konceptuāli atbalstīt taupības mehānisma principus.
Atlaižot gandrīz visus biroja darbiniekus, kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende šķietami iesaistījusies jaunā sīkskandālā, kas viņas neilgajā karjerā nebūt nav pirmais. Tikmēr kuluāros runā, ka šī situācija iezīmē daudz sarežģītākas politiskās intrigas.
Koalīcijai joprojām nav vienota viedokļa par pareizāko nodokļu samazināšanas mehānismu, taču vakar pēc premjera un finanšu ministra sarunām ar Saeimas frakcijām tiek minēts jauns kompromisa variants.
Neraugoties uz izslēgšanu no biedrības Demokrātiskie patrioti un aicinājumu nolikt Saeimas deputāta mandātu, Nacionālās apvienības frakcijā strādājošais Kārlis Krēsliņš negrasās pamest Saeimu.
Eksperti norāda: lai arī Valda Dombrovska valdība un Saeima bauda pēdējo gadu iedzīvotāju visaugstāko atbalstu, uzticības krīze nav pārvarēta un pozitīvāks vērtējums liecina vien par iedzīvotāju optimistiskāku noskaņojumu.
Pretēji citiem gadiem, kad Latvija centās ieturēt maksimālu neitralitāti Otrā pasaules kara norišu interpretācijas jautājumos, šogad valsts oficiālā vara demonstrē arvien stingrāku pozīciju, cenšoties veidot vienotu izpratni par tā laika notikumiem gan starptautiskajā sabiedrībā, gan mūsu valsts iedzīvotājos.
Valsts prezidents Andris Bērziņš aicinājis visus Otrā pasaules kara veterānus 8. maijā pulcēties vienotā piemiņas pasākumā, lai tādējādi mazinātu pagātnes pāridarījumu sajūtas.
Finanšu ministrija joprojām par labāko scenāriju uzskata ideju par procentu samazināt kopējo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi, taču Nacionālajai apvienībai ir izdevies sākt diskusiju par alternatīvu variantu, daudz būtiskāk samazinot nodokli atsevišķām pārtikas grupām.
Ja Saeima arī galīgajā lasījumā akceptēs ideju palielināt referenduma ierosināšanai savācamo parakstu skaitu, opozīcija draud iedarbināt citus mehānismus, kas iedzīvotājiem tomēr ļautu aizstāvēt savas intereses tautas nobalsošanas ceļā, Neatkarīgajai apliecina Zaļo un zemnieku savienības līderis Augusts Brigmanis, paužot neapmierinātību ar likumdošanas izmaiņām, kas jūtami sarežģītu referenduma ierosināšanas procedūru.
Pēc medijos izskanējušā skandāla par kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes darījumu ar nekustamā īpašuma pārdošanu, viņas pārstāvētā Nacionālā apvienība neslēpj apjukumu, taču norāda uz diametrāli pretējiem lietas apstākļiem.
Liela daļa sabiedrības uzskata, ka likumdevējiem būtu jāpārskata bijušajiem valsts prezidentiem piešķiramo labumu samērīgums, savukārt paši kādreizējie valsts vadītāji norāda – valsts garantētās privilēģijas viņiem ir nepieciešamas, lai turpinātu aktīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē.
Jau mēnesi Latvijas kinoteātros skatāma Aika Karapetjana filma Cilvēki tur, kas, lai arī būdama krievu valodā un ar Pēterburgas aktieriem galvenajās lomās, tomēr tiek dēvēta par pēdējo gadu vienu no labākajiem latviešu kino veikumiem un šim apgalvojumam grūti nepiekrist.
Lai gan konceptuāli Latvijas Radio un Latvijas Televīziju ir nolemts apvienot, reorganizāciju kopējās izmaksas pagaidām nav skaidras. Aptuvenās aplēsēs tiek minēti 53,5 miljoni latu, taču precīzi zināms vien tas, ka nepieciešami 240 000 latu, lai veiktu izpētes priekšdarbus.
Pēdējā laikā sevi piesaka arvien jaunas organizācijas, kas sola cīnīties par Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju interesēm. Ir sākta protesta kampaņa Aliens are coming!, kuras laikā nepilsoņi tiks aicināti adresēt vēstules Eiropas Savienības institūcijām, pieprasot vēlēšanu tiesības, savukārt parakstu vākšanas akcijā par pilsonības plašāku piešķiršanu jau savākti divi tūkstoši parakstu.
Lai gan vairākums parlamentāro spēku, tostarp koalīcijas partijas, teorētiski būtu gatavi diskutēt par tautas vēlētu prezidentu, gala vārds šajā jautājumā piederēja Vienotībai, kura, izmantojot dominējošo stāvokli koalīcijā, radikālo ieceri nobremzēja.
Saeima galīgajā lasījumā atbalstījusi likumprojektu, ar kuru Latvija ratificējusi tā dēvētā Lisabonas līguma 136. panta grozījumus, ļaujot izveidot jaunu mehānismu eirozonas finanšu stabilitātes nodrošināšanai.