Nacionālās apvienības politiķis Jānis Iesalnieks pēc plašu publicitāti guvušo izteikumu paušanas par Norvēģijas traģēdijas iemesliem nolēmis vēlēšanās nekandidēt un uz laiku apturēt darbību apvienības valdē.
Eksperti un politiķi ar bažām prognozē to, kāda varētu būt vēlētāju aktivitāte 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās. Iespējams, Latvijas sabiedrība, kas tradicionāli bijusi kūtra vēlēšanu tiesību izmantotāja, šoruden varētu mobilizēties, un tad pie vēlēšanu urnām var sagaidīt līdz pat 90% no balsstiesīgajiem. Tomēr tikpat reāls ir arī zemas aktivitātes scenārijs, kad uz vēlēšanām aizies ne vairāk kā puse vēlētāju.
Nedz politologus, nedz atlaistās Saeimas politiķus referenduma rezultāti nepārsteidz, tādēļ daudz aktīvāk par tautas nobalsošanas iznākumu šobrīd tiek apspriestas gaidāmās vēlēšanas un to viestās pārmaiņas politiskajā vidē.
Šodien plkst. 16:00, pie Austrijas vēstniecības Elizabetes ielā 15 notiks pikets. Tā mērķis – paust nosodījumu Austrijas Republikai par tās lēmumu atbrīvot starptautiskajā meklēšanā esošo Krievijas pilsoni Mihailu Golovatovu, kas apsūdzēts 1991. gada 13. janvārī Viļņā notikušā slaktiņa organizēšanā.
Katram vēlētājam pirms došanās uz sestdienas referendumu par 10. Saeimas atlaišanu būtu konstruktīvi jāizvērtē visi argumenti par un pret ārkārtas vēlēšanu nepieciešamību.
Saeima šodien pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas paredz atteikties no aizklātajiem balsojumiem par gandrīz visām amatpersonām.
71 Saeimas deputātam balsojot "par" un 6 - pret, Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās apvienības "Par labu Latviju" (PLL) ierosinātās izmaiņas Saeimas Kārtības rullī, paredzot Latvijas iedzīvotājiem tiesībām vērsties parlamentā ar likumdošanas iniciatīvu.
Saeima ar balsu vairākumu par 10. Saeimas priekšsēdētāja biedru ievēlējusi Jāni Vucānu, kurš šajā postenī nomainīs savu partijas biedru, Zaļo un zemnieku savienības pārstāvi Gundaru Daudzi.
Pēc sestdien notiekošā referenduma rudenī Latviju, visticamāk, sagaidīs ārkārtas Saeimas vēlēšanas, taču šā brīža parlamentārieši savas pilnvaras nezaudēs vismaz līdz oktobrim, pagūstot pieņemt vēl virkni būtisku likumdošanas izmaiņu. Lai gan politiķu darbu ietekmē gan 10. Saeimas atlaišanas draudi, gan priekšvēlēšanu populisms, deputāti beidzot ir sadūšojušies akceptēt radikālus lēmumus. Daži no tiem parlamentā bija iestrēguši vairākus gadus.
Nedēļas nogalē pirmo reizi Latvijas vēsturē vēlētājiem būs iespēja referendumā lemt par Saeimas atlaišanu. Vēlētājiem tautas nobalsošanā būs jāatbild uz jautājumu Vai Jūs esat par 10. Saeimas atlaišanu?, sniedzot vienu no diviem atbilžu variantiem: par vai pret. Tie, kas nevarēs ierasties iecirknī, jau šobrīd var pieteikties balsošanai atrašanās vietā.
Īsi pirms referenduma par 10. Saeimas atlaišanu lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ir izteikuši klaju neapmierinātību ar šābrīža parlamentāriešu darbu. Socioloģiskais pētījums liecina – 52% vēlētāju uzskata, ka 10. Saeima ir darbojusies sliktāk par iepriekšējiem deputātiem un šāds sabiedrības noskaņojums ļauj prognozēt referenduma iznākumu par labu parlamenta atlaišanai. Tiesa, politologi un paši politiķi, nenoliedzot kļūdas, ko pieļāvuši šābrīža deputāti, tomēr uzsver, ka ir daudz argumentu, arī lai balsotu pret ārkārtas vēlēšanām.
Viens no Zatlera reformu partijas aktīvistiem, uzņēmējs, Liepājas domes deputāts Jānis Vilnītis neslēpj, ka viņa vērtējums par bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera izpratni tautsaimniecības jautājumos nav pārāk augsts.
Latvijas skolēnu zināšanu līmenis centralizētajos eksāmenos šogad salīdzinājumā ar pērno gadu nav būtiski mainījies. Tā šodien medijiem atzina šādu Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntis Vasiļevskis.
Parlaments turpina sakārtot likumdošanu, gatavojoties nākamnedēļ plānotajam referendumam par 10. Saeimas atlaišanu un iespējamajām ārkārtas vēlēšanām, kas būs pirmais šāda veida precedents Latvijas vēsturē.
57 deputātiem balsojot "par", vienam - "pret", bet 28 politiķiem atturoties, Saeima lēmusi sākt darbu pie jautājuma par pensiju, kuras nepārsniedz 165 latus mēnesī, indeksāciju.
Saeima tikko vienbalsīgi, 89 deputātiem balsojot "par", pieņēma lēmumu "Par taisnīgu un godīgu Eiropas Savienības (ES) kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2013.gada", kurā prasīts īstenot četru soļu programmu.
Apvienība Vienotība sākusi asu polemiku ar topošo Zatlera Reformu partiju, jau tagad iezīmējot, ka vēlēšanu laikā tieši šie politiskie spēki būs sīvākie konkurenti cīņā par vienu un to pašu elektorātu.
Eksperti un politiķi uzskata, ka, iekļaujot kādreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera uzvārdu topošās Zatlera Reformu partijas nosaukumā, jaunveidotā organizācija pieļauj divas milzīgas kļūdas.
Eksperti norāda, ka Tautas partijas aiziešana no lielās politikas un nekonkrētais Zatlera Reformu partijas pieteikums Latvijas politisko vidi padarīs nacionāli radikālāku, iekams centriskās partijas būs spiestas būtiski pārgrupēties.
Rīgas mērs Nils Ušakovs, kurš atgriezies Latvijā pēc ilgstošas ārstēšanās kursa Berlīnē, šodien tiksies ar žurnālistiem. Tāpat šodien viņš atsāks pildīt savus darba pienākumus.
Šorīt pie Saeimas nama valdīja svinīga kņada - līdzās parlamentam rindojās daudzu vēstniecību, tostarp, Igaunijas, Baltkrievijas, Krievijas, Gruzijas u.c. mašīnas. Īsi pirms jaunā Valsts prezidenta Andra Bērziņa uzrunas Saeimas namā ieradās praktiski visas valsts augstākās amatpersonas, kā arī viesi.