Šorīt svinīgo zvērestu nodeva jaunais Valsts prezidents Andris Bērziņš. Stājoties amatā, viņš Saeimā svinīgi solīja visu savu darbu veltīt Latvijas tautas labumam.
Šodien, 8. jūlijā, jaunievēlētais Valsts prezidents Andris Bērziņš Saeimā dod svinīgo zvērestu, iegūstot pilntiesīgu mandātu turpmākos četrus gadus būt par Latvijas augstāko amatpersonu.
Saeimas ārkārtas vēlēšanas Latvijas vēsturē būs pirmā šāda veida balsošana, kuru provocējusi sabiedrības neapmierinātība ar Latvijas politiskās vides morāli.
Apvienības Vienotība pārstāvji Klāvs Olšteins un Guntars Galvanovskis paziņojuši, ka izstājas no sava politiskā spēka. Politiķi norāda: "uzskatām, ka ir pienācis laiks politikā pārņemt vadību jaunai, uzņēmīgai un rīcībspējīgai paaudzei. Jaunā paaudze ir uzaugusi neatkarīgā Latvijā un šeit ieguvusi labu izglītību un darba pieredzi, kuru var likt par pamatu labākai valsts pārvaldīšanai. Šī paaudze nav piedalījusies valsts uzņēmumu privatizācijā un nav apguvusi padomju mantojuma skolu, ar blatu sistēmu kā pamatu visam."
Bēdīgi slavenais Jelgavas novada domes priekšsēdētās Ziedonis Caune, kuram gada sākumā tika pārmesta malumedniecība, agresīva un pat rupja izturēšanās pret novadniekiem un par kura atstādināšanu iestājās vairāk kā tūkstots vietējo iedzīvotāju, šodien nācis klajā ar emocionālu "uzrunu tautai", kurā aicina visus novadniekus nesavtīgi darboties dzimtās vietas labā.
Tautas partijas Jaunatnes organizācija (TPJO) 9. jūlijā gaidāmajā Tautas partijas ārkārtas kongresā rosinās partiju likvidēt. TPJO arī aicina tos deputātus, kurus gaidāmajā referendumā Latvijas pilsoņi visticamāk atlaidīs, ārkārtas Saeimas vēlēšanās nekandidēt.
Kamēr "Vienotība" gaida no Valsts prezidenta Valda Zatlera atbildi par viņa iesaistīšanos šīs organizācijas rindās, Zatlers ir sācis vispārīgas sarunas ar plašu cilvēku loku.
Politologs Filips Rajevskis sarunā ar Neatkarīgo atzīst, ka V. Zatleram šodien būtu jāuzrunā ne tik daudz parlaments, cik sabiedrība kopumā, lai apliecinātu savu vīziju par uzticības atjaunošanu politiskajai elitei.
Premjers Valdis Dombrovskis šodien žurnālistiem atzina, ka, lai arī iepriekš ar starptautiskajiem aizdevējiem tika panākt vienošanās par 2012. gada Latvijas valsts budžeta samazināšanu 150 - 180 miljonu latu apmērā, valsts ekonomiskās atlabšanas dēļ konsolidācija būs mazāka.
Lai arī Valsts prezidents Valdis Zatlers ir saņēmis oficiālu uzaicinājumu no politiskās apvienības "Vienotība" iekļauties tās rindās, viņš tomēr joprojām nesniedz atbildi, vai būtu gatavs šādam solim.
Vairākums ekspertu, kā arī lielākā daļa sabiedrības uzskata – ja rudenī Latvijā notiks Saeimas ārkārtas vēlēšanas, vislielākie ieguvēji no šā procesa būs abi nacionālo flangu spēki.
Lai gan daudzi Pilsoniskās savienības (PS) biedri atklāti atzinuši dziļās domstarpības, kas pastāv starp apvienību Vienotība veidojošajiem spēkiem, tomēr vairākums savienības biedru atbalstīja vienotas partijas izveidi ar Jauno laiku un Sabiedrību citai politikai.
Lai gan kampaņā par latviešu valodas pozīciju nostiprināšanu izglītības sistēmā tā arī neizdevās savākt nepieciešamo parakstu skaitu, tomēr šīs iniciatīvas rosinātāji sola meklēt jaunus veidus, kā panākt, lai mācības skolās notiktu tikai valsts valodā.
Ar 99 delegātu balsīm šodien tika ievēlēts Pilsoniskās Savienības valdes priekšsēdētājs, šo amatu joprojām uzticot apvienības līderim Ģirtam Valdim Kristovskim
Neslēpjot neapmierinātību ar savu kolēģu lēmumu atbalstīt partijas "Vienotība" izveidi un dalību tajā, vairāki Pilsoniskās sabiedrības biedri paziņoja par aiziešanu no PS, aicinot to darīt arī citus savs kolēģus.
Netiek izslēgts, ka Tautas partija, kuras līdera Andra Šķēles vārds daudzkārt piesaukts oligarhu sakarā, varētu saskarties ar tautas staigāšanu, kad biedri, pragmatiski apzinoties savas partijas sarežģīto situāciju, meklēs izdevīgākas pozīcijas startam pašvaldību vai Saeimas ārkārtas vēlēšanās.
Saeima šodien galīgajā lasījumā akceptēja izmaiņas Saeimas kārtības rullī, kas paredz jaunu kārtību, kādā pārbaudīs parlamentāriešu latviešu valodas prasmes.
Kā zināms, rudenī Latvijā, visticamāk, varētu notikt Saeimas ārkārtas vēlēšanas, tādēļ Saeimas kšodien sākusi darbu pie izmaiņām Politisko organizāciju finansēšanas likumā, kas noteiks divas reizes samazināt priekšvēlēšanu tēriņu griestus pirms Saeimas ārkārtas vēlēšanām.