Ilze Veģe / Autori

Saeima pieņēmusi jauno Pirotehnisko izstrādājumu aprites likumu, kas paredz, ka turpmāk Latvijā vairs nedrīkstēs pārdot blīkšķenes, kas līdz šim iedzīvotājiem pamatīgā trokšņa dēļ radīja lielas galvassāpes.

Turpmāk ar tiesas spriedumu varēs anulēt pašvaldības deputāta mandātu tiem politiķiem, kuri nepratīs valsts valodu un sešu mēnešu laikā to nebūs apguvuši. To paredz vakar Saeimā akceptētās izmaiņas likumdošanā.

Ekspertu vērtējums par partiju aktivitātēm pirms 10. Saeimas vēlēšanām ir visnotaļ kritisks: reklāmas kampaņas raksturo prognozējamība, vāja argumentācija un klaji agresīvs tonis.

Šodien visā Latvijā darbu sāks 10. Saeimas vēlēšanu iecirkņi. Tas nozīmē, ka priekšvēlēšanu laiks iegājis finiša taisnē. Gatavojoties 2. oktobra gaidāmajām vēlēšanām, vienas politiskās organizācijas mēģina atmaskot provokācijas, bet citas – veido koordinācijas centrus, lai kopīgi sekotu godīgai balsošanas norisei.

Joprojām nerimst kaislības, kas saasina apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK attiecības ar medijiem. Vakar Saeimas Nacionālās drošības komisija turpināja vētīt tēvzemieša Emīla Jakrina mēģinājumus ietekmēt LTV Ziņu dienesta darbību, savukārt VL!-TB/LNNK Saeimas frakcija atgriezās pie konflikta ar krievvalodīgajai auditorijai raidošo TV5.

Ja Latvijas valdība tuvākajā laikā neizstrādās konkrētu Nacionālās attīstības plānu 2014.–2020. gadam, mūsu valsts neiegūs ievērojamus Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus. Lai gan vēl jūnijā Saeima uzdeva Ministru kabinetam trīs mēnešu laikā veikt šī plāna izstrādi, darbs pie stratēģiskā dokumenta joprojām tiek atlikts.

Lai gan administratīvi teritoriālā reforma formāli noslēgusies jau vairāk nekā pirms gada, kaislības ap novadu apvienošanu nenorimst.

Taupības režīma apstākļos valsts nevar uzņemties finansiālu slogu ārkārtas vēlēšanu rīkošanai Rojas novadā, tāpēc pašvaldībai pašai būs jāapmaksā visi vēlēšanu tēriņi.

Ministru kabinets šodien apstiprināja izmaiņas likumdošanā, piekrītot palielināt Eiropas Parlamenta deputātu skaitu no pašreiz 736 deputātiem līdz 754 deputātiem.

Paralēli tām pamatnostādnēm, kas atrodamas katras partijas programmās, politiskie spēki pirms vēlēšanām cenšas atrast arī kādu populistisku tematu, kura iztirzāšana tiem varētu piesaistīt pēc iespējas lielāku sabiedrības uzmanību.

Pretēji valdības ministru optimismam, oficiālā statistika uzrāda tendences, kas nekādi neapstiprina Latvijas ekonomikas uzlabošanos. Tādu eksperta viedokli paudis Ventspils augstskolas lektors Dmitrijs Smirnovs.

Sākoties rudens sesijai, 9. Saeimas deputāti vakar aizvadīja pirmo plenārsēdi. Tiesa, jau 2. novembrī šie parlamentārieši dos vietu jaunajam politiķu sasaukumam, kas saskaņā ar Satversmi ieņem savas vietas plenārsēžu zālē tieši mēnesi pēc vēlēšanām.

Gadījums ar satiksmes ministra, tēvzemieša Kaspara Gerharda nevēlēšanos televīzijas tiešraidē runāt krievu valodā tiek apzināti eskalēts. Tam par iemeslu ir gan gaidāmās vēlēšanas, gan TV5 vēlme celt savu reitingu.

Eksperti uzskata, ka Ventspils mēra Aivara Lemberga un pašreizējā valdības vadītāja Valda Dombrovska atrašanās premjera kandidātu reitinga priekšgalā apliecina to, ka vēlētāji arvien vairāk novērtē reālus darba darītājus, mazāku uzticības kredītu sniedzot daiļrunībai un aģitācijai.

Līdz ar savas atpazīstamākās personības eiroparlamentārietes Tatjanas Ždanokas nominēšanu premjera postenim partija Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā cer iegūt izšķirošās vēlētāju balsis, lai tomēr iekļūtu parlamentā. Tādējādi šobrīd zināmi visi potenciālo parlamenta partiju kandidāti Ministru prezidenta amatam.

Atziņa, ka māka novecot ar godu ir īpašs talants, jaunu skanējumu ieguvusi filmā „Neiznīcināmie”, kur uz ekrāna parādās „supervēso superdžeku superkomanda” Arnolda Švarcnegera, Silvestra Stalones, Dolfa Lungrena, Mikija Rurka, Brusa Vilisa un Džeta Lī sastāvā.

Vecāku apvienība "Māmiņu Klubs" un krievvalodīgo ģimeņu apvienība "Mamin Klub" augustā veica aptauju, kurā noskaidroja, kāda ir jauno ģimeņu ar bērniem nostāja brīdi pirms vēlēšanām. Aptaujā, kurā piedalījās ap 500 ģimeņu, atklājām, ka tikai 5% vecāku izvēlēsies, par kuru partiju balsot vēlēšanās, pēc iepazīšanās ar priekšvēlēšanu programmām, jo 56% krievvalodīgo ģimeņu un 64% latviešu šobrīd netic partiju solījumiem, tāpēc neiedziļinās to piedāvātajos priekšlikumos.

26. augusta vakarā Rīgā, Gleznotāju ielā 12/14 sāks starot Laimes laterna, kuru atklās Latvijas Nacionālās operas baleta zvaigzne Jūlija Gurviča.

Uzņēmums Latvijas gāze sāks pārrunas ar Gazprom par zemākām gāzes iepirkuma cenām Latvijai. Tiesa, Krievija varētu samazināt cenas tikai tad, ja Latvija no savas puses gāzei nepiemēros akcīzes nodokli. Tas, vai Latvijas politiķi būs gatavi šādam kompromisam, pagaidām ir ar jautājuma zīmi.

Socioloģiskie pētījumi apliecina, ka vairākums cilvēku pirms vēlēšanām izjūt nepatiku pret pārlieku uzmācīgu politisko reklāmu. Tāpēc brīdī, kad vēlētāju uztvere sāk notrulināties, partijām jāmeklē balsotājiem daudz tīkamāks, taču ne mazāk efektīvs veids, kā pastāstīt par "pareizo izvēli".

Smagās ekonomiskās situācijas apstākļos tieši konkrēti solījumi nodokļu politikas jomā ir viens no galvenajiem aspektiem, pēc kura tiek vērtēti 10. Saeimas vēlēšanām pieteiktie politiskie spēki.

Ja partijas un apvienības, kas ir socioloģisko aptauju līderes, apzinoties iespējamību iekļūt Saeimā, koncentrējas nevis uz partijas, bet gan premjera amata kandidātu popularizēšanu, tad politiskajiem spēkiem ar zemāku reitingu, cīnoties par vēlētāju uzmanības piesaistīšanu, nākas startēt ar daudz radikālākiem solījumiem.