Imants Vīksne / Autori

The Financial Intelligence Unit has written a report to the auditors of international lenders FATF “National Money Laundering and Terrorism and Proliferation Financing Risk Assessment Report.” What is written there is not public, but Ilze Znotiņa's statement to the local community and the summary of the document attached to it conclude that, in principle, the system for combating financial crime in the country is in order, but some parts still need to be improved.

Varakļānu novada mājaslapā apzinīgi ievietoti Rēzeknes novada pašvaldības vēlēšanu komisijas paziņojumi par deputātu kandidātu sarakstu iesniegšanu un pieteikšanos darbam vēlēšanu iecirkņu komisijās. Taču Satversmes tiesas lēmums atdot Skulti atpakaļ Limbažiem stiprina varakļāniešu cerību, ka tiesa lems arī viņiem par labu. Ja arī 5. jūnijā vēlēšanas notiks Varakļāniem vēl esot Rēzeknes novada sastāvā, pēc tam sekos īstās – ārkārtas vēlēšanas jaunā Madonas novada sastāvā.

Satversmes tiesas lēmums neatļaut pievienot Skultes pagastu Saulkrastu novadam sarežģīs amerikāņu bīdītā Skultes sašķidrinātās gāzes projekta iesmērēšanu Latvijas iedzīvotājiem.

Sadarbībā ar ātro kredītu biznesu “labo darbu” darītāja – patversme “Ulubele” nonākusi līdzīgās nepatikšanās kā pērnvasar Bruknas Kalna svētību kopiena. No pazemīgas kalpošanas sabiedrības labā pēkšņs kritiens patvaļas, iedomības un vispārpieņemto normu pārkāpumu dūkstī.

Iekšējās drošības birojs cīņā ar Valsts robežsardzi svaigi piedzīvojis divas sakāves. Izbeigta skaļā lieta pret robežsardzes priekšnieku Gunti Pujātu saistībā ar valsts austrumu robežbūves izbūvi, un izbeigta mazāk skaļā, taču ne mazāk absurdā lieta pret bijušo robežsardzes juristi Irinu Kurganovu.

Kremļa vēstījumu tautiešiem, ka Sanktpēterburgā demontēt pieminekli latviešu strēlniekiem ir labi, bet Jēkabpilī demontēt padomju armijas lielgabalu ir slikti, sacerējis personāžs, kam atņemtas tiesības iebraukt Latvijas Republikā, jo viņš ir spiegs – Dmitrijs Jermolajevs.

Former Prime Minister Aigars Kalvītis, the representative of the interests of Russia's largest company Gazprom in Latvia, will soon have fulfilled the maximum program for the inflow of Russian natural gas into the Latvian transport system. By lobbying this goal in all government documents related to the climate and the fight against the Covid crisis, he has managed to use European Union taxpayers' money to increase Gazprom's wealth.

Krievijas lielākā uzņēmuma “Gazprom” interešu pārstāvis Latvijā ekspremjers Aigars Kalvītis drīz būs izpildījis maksimālo programmu Krievijas dabasgāzes ieplūdināšanai Latvijas transporta sistēmā. Ielobējot šo mērķi visādos ar klimatu un kovid krīzes apkarošanu saistītos valdības dokumentos, viņš panācis, ka Eiropas Savienības nodokļu maksātāji tiek izmantoti “Gazprom” bagātības vairošanai.

Politiskās partijas un Saeima pagājušo gadu noslēdza ar atbaidošu uzticamības rādītāju, un, iespējams, tieši saistībā ar zemo prestižu sabiedrībā Saeimu atļaujas pamācīt ikviens, kam rodas attiecīga vēlme. Likumdevēja vara nonākusi tādā kā pamuļķa lomā, par ko satraukums manāms juristu aprindās. Saeima šobrīd ir pilnībā pakļauta tiesu varas un izpildvaras diktātam. Nekāda varas līdzsvara.

Neatkarīgās publikācijas par Krievijā nograuto pieminekli latviešu strēlniekiem izpelnījušās Kremļa rupora “Sputnik” uzmanību, jo Sanktpēterburgas rīcība izskatās ne par matu labāk kā patvaļīgā okupācijas simbola demontāža Jēkabpilī. Šāda analoģija “atbrīvotājiem” no krievu pasaules (Russkij mir) ir pagalam neizdevīga, jo atklāj viņu memoriālu politikas divkosību.

Neatkarīgā's publications on the monument to Latvian riflemen demolished in Russia have earned the attention of the Kremlin's mouthpiece Sputnik because the actions of St. Petersburg do not look any better than the dismantling of the arbitrary symbol of occupation in Jēkabpils. Such an analogy is completely detrimental to the "liberators" of the Russian world (Russkiy mir), as it reveals the duplicity of their memorial policy.

Kamēr Kremlis turpina starptautiskas vaimanas par Jēkabpilī pazudušo padomju armijas lielgabalu, ziņas par Krievijā Sanktpēterburgā nograuto pieminekli Latviešu strēlniekiem tiek uztvertas kā kaut kas pašsaprotams. Pat Latvijas mediju vidē interese minimāla. Vienīgi Ārlietu ministrija pievērsusies šī jau mēnesi vecā notikuma izpētei un atzīst, ka notikušais ir necieņa pret Latviju.

While the Kremlin continues to whine internationally about the Soviet army cannon that disappeared in Jēkabpils, the news of the monument to Latvian riflemen destroyed in St. Petersburg, Russia, is taken as something obvious. Even in the Latvian media environment, interest is minimal. Only the Ministry of Foreign Affairs has turned its attention to the investigation of this month-old event and admits that what has happened is disrespectful to Latvia.

In St. Petersburg, there is Latvian Riflemen Street. In 2016, on a private initiative, a monument to Latvians who fought in the Tsarist Russian army was erected on this street - a granite stele. On January 22 of this year, the memorial site was leveled, and it happened a month before the Red Army cannon disappeared from the pedestal in Jēkabpils.

Sanktpēterburgā ir Latviešu strēlnieku iela. Šajā ielā pēc privātas iniciatīvas 2016. gadā tika uzstādīts piemineklis cariskās Krievijas armijas sastāvā karojušajiem latviešiem – granīta stēla. Šī gada 22. janvārī piemiņas vieta tika nošķūrēta, un tas notika vēl mēnesi pirms Jēkabpilī no postamenta pazuda sarkanās armijas lielgabals.

Koronakrīzes apstākļos sabiedrības dzīvei pārceļoties no fiziskās uz virtuālo vidi, tā kļuvusi daudzkārt nedrošāka. Gada laikā kibernoziegumu skaits pasaulē pieaudzis piecas reizes, un šī tendence atspoguļojas arī Latvijā. Cilvēki tiek apkrāpti, apzagti, piemānīti ik uz soļa. Digitalizācijas tempi apsteidz iedzīvotāju prasmes un drošības risinājumu ieviešanu.

During the Corona crisis, as society moved from the physical to the virtual environment, life became much less secure. During the year, the number of cybercrimes in the world has increased five times, and this trend is also reflected in Latvia. People are scammed, robbed, tricked at every turn. The speed of digitalisation is outpacing the skills of citizens and the implementation of security solutions.

Kamēr sabiedrības vairākums ir sašutis par valdības tūļāšanos vakcīnu sagādē, jo vairākums grib vakcinēties, mazāka sabiedrības daļa sūdzas par nenotiekošās vakcinācijas iespējamu obligātumu. Neparasti, ka nevakcinēšanās entuziastu vidū ir daudz karavīru, lai gan viņiem dažādu pavēļu izpilde ietilpst ikdienas pienākumos.

Būvējot universālu izpētes rīku ekonomiski aktīvo iedzīvotāju sašķirošanai labajos un sliktajos, netīrās naudas likuma autori ignorējuši faktu, ka arī izpētāmajam subjektam varētu būt kaut kādas tiesības. Piemēram, noskaidrot, kādu informāciju pakalpojumus liegusī banka par viņu savākusi, un, ja informācija ir kļūdaina, pieprasīt tās dzēšanu.

Sekojot citu valsts iestāžu piemēram, arī Finanšu izlūkošanas dienests tiešo pienākumu veikšanu aizstāj vai papildina ar sabiedrisko attiecību kampaņām. Viena tāda 20 000 eiro vērtībā turpinās pašlaik – Naudas dienas “Zini naudas li(ī)kumus”, bet jau nākamā kampaņa tiek plānota gada trešajā ceturksnī ar prognozējamo finansējumu līdz par 42 000 eiro apmērā.

Neticami, bet fakts. Latvijas valsts ir iesaistīta noziedzīgi iegūtas naudas legalizācijas shēmā, kas tiek īstenota caur Valsts kasi un Ieslodzījuma vietu pārvaldi. Narkodīleriem, zagļiem, bandītiem, «baltajām apkaklītēm» un visiem pārējiem kriminālās vides pārstāvjiem ir iespēja caur internetbanku vai “Latvijas pastu” pārskaitīt naudu cietumos ieslodzītajiem līdzdalībniekiem, ko viņi savukārt tērē vai pārskaita tālāk pēc saviem ieskatiem. Ienākošā nauda ir noziedzīgi iegūta, bet iznākošā nauda no cietumnieka konta Valsts kasē ir kļuvusi kristālskaidra.

Following the example of other state institutions, the Financial Intelligence Unit also replaces or complements the performance of direct duties with public relations campaigns. One of these, with a budget of 20,000 euros, is currently ongoing, Money Days “Zini naudas li(ī)kumus” (Know the Rules of Money), but the next campaign is planned for the third quarter of the year, with projected funding of up to 42,000 euros.