Imants Vīksne / Autori

Eiropas Savienības migrantu aprūpes programmā uz Latviju pārvietotās personas pēc starptautiskās aizsardzības statusa iegūšanas devušās tālāk uz bagāto Rietumeiropu, taču pabalstus viņiem turpina maksāt Latvija.

Valdības sēdē šodien tiek skatīts jautājums, ko pēc būtības vajadzētu izšķirt tikai un vienīgi Ragaciema vietējiem iedzīvotājiem – viņiem vajadzīga jauna kapsēta. Tāpēc nepieciešams grozīt Ķemeru nacionālā parka individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus.

Jaunajos Ugunsdrošības noteikumos iekļautā norma, kas aizliedz dabiskās ventilācijas kanālam pievienot mehāniskās ventilācijas iekārtas, izraisa krietnas domstarpības tās tulkošanā. Izrādās, paši ugunsdzēsēji nemaz nav vēlējušies panākt, ka vairākumā dzīvokļu un māju jāpārbūvē virtuves.

Šodien aprit gads, kopš pasaules mediju pirmās lappuses aplidoja fotogrāfija ar Vidusjūras krastā izskalotu beigtupuisēnu – Alanu Kurdi, un sākās globāla kampaņa bēgļu atbalstam, kas atbalsojās arī Latvijā. Tajā pašā dienā tobrīd vēl valdošā partija Vienotība aktrises Katrīnes Pasternakas balsī paziņoja: «Atbildība. Līdzcietība. Gods. Šobrīd šīs ir mūsu trīs zvaigznes.»

Trīs soļi. Siena. Galvas vēziens pa labi. Galvas vēziens pa kreisi. Trīs soļi atpakaļ. Pauze. Un atkal viss no sākuma, un tā gandrīz bez apstājas visas dienas garumā. Tikai vakarā, no voljēra atgriežoties savā istabā, lācis aprimst. Krātiņš, kurā Bargais pavadīja 21 gadu, ir iespiedies viņa smadzenēs.

«Personu pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var izraisīt ugunsgrēku, kā arī, atrodoties būvē, nekavējoties evakuēties, atskanot ugunsgrēka trauksmes signālam vai pamanot ugunsgrēku.» Šis ir svarīgākais punkts, kas šodien stājas spēkā jaunajos Ugunsdrošības noteikumos. Tāda situācija, ka ēkā atskan trauksmes signalizācija, bet cilvēki turpina savas nodarbes, it kā nekas nebūtu noticis, vairs nav pieļaujama.

Latvijas transatlantiskās organizācijas kampaņā Zemessardzes atbalstam iedzīvotāji saziedojuši 63 000 eiro.

Ceļošana ar autobusu ir budžeta klases izklaide, un daudzi, reiz to pamēģinājuši, nozvēras – nemūžam vairs. Tā gadījies arī latviešu pulciņam, kas pagājušajā nedēļā devās ceļojuma tūrē Krakova – leģendu pilsēta – un Slovākija. Autobuss aizdegās. Un arī organizatori nejēdzīgi uzvedās.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) valdībā virza iniciatīvu, kas mazinās amatpersonu izredzes uz romantiskām attiecībām, toties plašai sabiedrībai ļaus uzzināt, kurš ar kuru guļ. Ierēdņiem deklarācijās turpmāk nāksies uzrādīt arī laulātajam pielīdzinātas personas, proti, mīļākos.

No medījamo dzīvnieku saraksta valdība plāno svītrot divus Eiropas Savienībā aizsargājamus putnus – kākauli un tumšo pīli. Mednieki apmaiņā grib dabūt mērkaziņu, pret ko iebilst Latvijas Ornitoloģijas biedrība.

Uzņēmums Maxima Latvija vairākās civillietās jau iesniedzis un arī krimināllietā izmantos ekspertīzes rezultātus, ko ieguvuši divi vācu eksperti Kristians Katcingers un Nabils A. Fueds.

Apakšā, iespējams, ir, bet izcelt neizdodas, un ne tāpēc, ka pumpji slikti. Vienkārši valsts līdzšinējie panākumi naftas ieguves regulēšanā ir vāji, un uzņēmēji līdz kārtīgai pumpēšanai nemaz netiek. Šobrīd izšķiras jautājums, kam piederēs Latvijas zemes dzīles ar visiem to labumiem – zemesgrāmatā reģistrētajam īpašniekam vai valstij.

Ir tāds teiciens – karavīri nemirst, viņi tikai aiziet, lai pārgrupētos. Bet to var arī papildināt – tie, kuri sasniedz cienījamu vecumu, turpina darboties Zemessardzes veterānu apvienībā. Latvijas Zemessardzes 25. gadā arī šiem sirmajiem karavīriem ir, ko darīt valsts un pašu labā.

ASV viceprezidents Džozefs Baidens vakar ieradās Rīgā, lai ar Baltijas valstu līderiem runātu par NATO Varšavas samita lēmumu ieviešanu dzīvē – tātad slepenas militāras lietas, savukārt Baltijas iedzīvotājiem nododamā vēsts bija – 5. pants un ASV jūs sargā.

Lai tiktos ar Baltijas valstu vadītājiem, šodien Rīgā ieradies ASV viceprezidents Džo Baidens.

Sociālo kampaņu bēgļu atbalstam tās autoriem, visticamāk, nāksies pārskatīt. Ārlietu ministrija atsaukusies Aizsardzības ministrijas lūgumam un sola vērsties ANO Bēgļu aģentūrā.

Latvijas mediju politikas īstenošanai nākamajā gadā valdība lēmusi atvēlēt vairāk nekā miljonu eiro. Kultūras ministrijas iesniegtās jaunās politikas iniciatīvas ir atbalstītas, un, domājams, arī Saeima neiebildīs.

Invalīdiem, jaunajām māmiņām un apaviem nedraudzīgais vēsturiski nekvalitatīvais Rīgas bruģis tomēr nav tik neaizskarams, lai to nedrīkstētu padarīt staigājamu. Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis atzīst, ka atbildīgajām institūcijām būtu rūpīgāk jāmeklē risinājumi, lai apvienotu vēsturisko autentiskumu ar mūsdienām atbilstošu pārvietošanās komfortu.

Lai arī turpmāk Latvijas lauku iedzīvotāji varētu saņemt drukātos izdevumus – avīzes un žurnālus –, ir jāsaglabā valsts atbalsta sistēma. Par to vakar vienojusies Satiksmes ministrija, Latvijas pasts un Latvijas Preses izdevēju asociācija.

ANO Bēgļu aģentūras (UNHCR) darbinieka Didža Melnbikša iniciētā kampaņa Mēs darītu tāpat! izraisījusi lielu neapmierinātību, jo aicina uz amorālu rīcību – pamest savu valsti briesmās. Arī Aizsardzības ministrija paudusi nosodījumu šādam kampaņas saturam.

Latvijas Zemessardzei šajās dienās aprit 25 gadi. Šim notikumam par godu vairāki 19. Nodrošinājuma bataljona Kājnieku rotas vīri pulcējās uz saviesīgu sarunu.

Vienalga kāds – kaltais, šķeltais vai apaļais – bruģis Rīgā un arī citās pilsētās cilvēkiem rada ievērojamas pārvietošanās grūtības, īpaši, ja viņi šim nolūkam lieto ritenīšus. Tas attiecas gan uz jaunajiem vecākiem, gan invalīdiem. Un arī sieviešu apavus vēsturiski nekvalitatīvais bruģis bojā. Uzlabojumi vides pieejamības jomā notiek lēni.