ASV viceprezidents Džozefs Baidens vakar ieradās Rīgā, lai ar Baltijas valstu līderiem runātu par NATO Varšavas samita lēmumu ieviešanu dzīvē – tātad slepenas militāras lietas, savukārt Baltijas iedzīvotājiem nododamā vēsts bija – 5. pants un ASV jūs sargā.
Šaubas par NATO līguma 5. panta visspēcību tiek sētas un atkal kliedētas ik pa laikam. Pēc Varšavas samita zināmu kritiku izpelnījās kopīgā komunikē 72. pants, kas hibrīdkaru atstāj katras alianses dalībvalsts pašas ziņā: «Primāri pienākums reaģēt uz hibrīdajiem draudiem vai uzbrukumiem gulstas uz apdraudēto valsti.» Tātad zaļo cilvēciņu parādīšanās nenozīmēs, ka puses automātiski iedarbinās 5. pantu un «bruņotu uzbrukumu vienai vai vairākām no tām Eiropā vai Ziemeļamerikā uzskatīs par uzbrukumu visām dalībvalstīm». Vēl lielāka uzmanība tika pievērsta ASV prezidenta amata kandidāta republikāņa Donalda Trampa nesenajiem izteikumiem. Viņa traktējumā NATO līguma 5. pantam nav jādarbojas automātiski, bet atkarībā no tā, vai konkrētā dalībvalsts pilda savus pienākumus. Te runa ir par 3. pantu, kas prasa ar pašu centieniem «uzturēt un attīstīt savas individuālās un kolektīvās spējas pretoties bruņotam uzbrukumam». NATO aizsardzības cenrādis ir dalībvalsts ieguldījums aizsardzībā 2% apmērā no IKP. Daudzas valstis to nedara jau gadiem ilgi, un Latvija tai skaitā. Tomēr savas vizītes gaitā Džo Baidens šo pretrunu nepieminēja. Turpretī 5. pantu viņš pat nodēvēja par ASV svētu pienākumu: «ASV ir uzņēmušās šo mūsu svēto pienākumu - NATO līguma 5. pantu, un mēs tiešām domājam darīt, ko esam uzņēmušies.» Tā esot rakstveida apņemšanās, ko apliecinājušas abas politiskās partijas. Tātad neatkarīgi no prezidenta amata kandidātu izteikumiem un vēlēšanu iznākuma - ASV līgumu uzskatīs par saistošu un nepieciešamības gadījumā dosies palīgā jebkurai NATO dalībvalstij. Džozefs Baidens arī paziņoja, ka jau drīz pie Krievijas Federācijas robežas būs daudz vairāk sabiedroto. Tas, jāatgādina, ir Varšavas samita rezultāts - reaģējot uz Krievijas draudiem, sabiedrotie katrā no Baltijas valstīm un Polijā izvietos pa NATO bataljonam - bagātīgi bruņotas kaujas vienības 1000 vīru sastāvā. Valsts prezidents Raimonds Vējonis vakar pirms četrpusējās tikšanās apstiprināja, ka galvenais apspriežamais jautājums ir drošības stiprināšana uz Baltijas robežas.
Par 5. pantu paziņojumos medijiem runāja arī Igaunijas un Lietuvas prezidenti - tas nekad neesot ticis apšaubīts. Tomass Hendriks Ilvess norādīja, ka sabiedroto uzdevums paliek nemainīgs - aizstāvēt kopīgās vērtības, kas ir brīvība, demokrātija un likuma vara. Plecu pie pleca jāstāv cīņā pret terorismu un ārēju agresiju. Savukārt Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite sacīja: «Mēs esam uzņēmušies saistības un atkārtoti apstiprinām mūsu stratēģisko partnerību. Šis ir vēstījums, kas jānodod mūsu tautām.»
Baltijas valstu prezidenti un ASV viceprezidents arī parakstīja kopīgu deklarāciju. Tā sākas šādi: «ASV viceprezidenta Džo Baidena vizītes laikā Latvijā, mēs, Amerikas Savienotās Valstis, Igaunija, Latvija un Lietuva, atkārtoti apliecinām mūsu stratēģisko aliansi. Saskaroties ar neparedzamu drošības vidi, mēs apņemamies padziļināt mūsu sadarbību un mūsu centienus garantēt drošību un stabilitāti reģionā NATO kolektīvās aizsardzības pieejas ietvaros.» Citastarp, šis ir arī kārtējais dokuments, kurā «Baltijas valstis atkārtoti apstiprina savu apņemšanos piešķirt nepieciešamos valsts budžeta līdzekļus aizsardzības jomai».