Inga Paparde / Autori

Latvijas medicīnā strādā 8640 māsu, no viņām 1238 māsas strādā lielākajā – Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā un tās piecos stacionāros. Jau otro gadu, atzīmējot Starptautisko māsu dienu, slimnīcā īpašā pasākumā māsām piecām šīs profesijas pārstāvēm par izcilu darbu un īpašu ieguldījumu slimnīcas un pacientu labā pasniedz atzinības balvu Dzīvības zvaigzne.

Latvijā pārstāvētie starptautiskie zāļu ražotāji informē, ka Veselības ministrijā kā kompromisa variantu iesnieguši priekšlikumu par kompensējamo zāļu cenu samazināšanu, savukārt Veselības ministrija, kas jau paspējusi noturēt sabiedrisko apspriedi, ziņo, ka neviena sabiedriskā organizācija nav pieteikusi nekādus konceptuālus iebildumus ministrijas rosinātajām izmaiņām kompensējamo zāļu sistēmā.

Svētdien Latvijā atzīmēsim Mātes dienu, bet jau nākamnedēļ – Ģimenes dienu, kad 2018. gads tiks pasludināts par Latvijas Goda ģimeņu gadu.

Pētījumi liecina, ka tikai 20 procenti cilvēku nomazgā rokas, pirms ķerties pie maltītes gatavošanas, bet mazāk nekā 75 procenti sieviešu un mazāk nekā 50 procenti vīriešu nomazgā rokas pēc tualetes apmeklējuma.

Daudzus gadus nemainīgi mazs valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts izraisījis arī Eiropas Komisijas kritiku, taču šogad, iespējams, situācija varētu mainīties. Gan Labklājības ministrija, gan atbildīgā Saeimas komisija sākušas diskusijas par šā pabalsta palielinājumu, tomēr tam nepieciešami vismaz 19 miljoni eiro.

Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā A korpusa otrās kārtas ēkas celtniecību plānots pabeigt četru gadu laikā. Kopējās projekta izmaksas pašlaik nospraustas 91 miljona eiro apmērā, kur lauvas tiesa finansējuma nāk no Eiropas struktūrfondiem.

Valdība atbalstījusi papildus gandrīz divu miljonu eiro piešķiršanu Veselības ministrijai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai tā sakārtotu datu bāzes, pēc kurām atbildīgās iestādes vētīs iedzīvotājus – ir tiesīgi saņemt veselības aprūpes pakalpojumus pilnā apmērā vai nē. Tomēr joprojām ir ļoti daudz neskaidrību. Veselības ministrija faktiski paļaujas uz cilvēku informētību – katram pašam pilnībā jāpārzina sava «nodokļu vēsture» – jo, visticamāk, septembrī, kad iedzīvotājiem piedāvāts samaksāt par veselības apdrošināšanu, datu bāzes vēl nebūs apvienotas un nebūs iespējams noskaidrot, kādā statusā ir katrs pacients.

Bērnu traumatisms Latvijā ar katru gadu turpina pieaugt, lai gan bērnu dzimstība samazinās. Bērnu slimnīcas fonds apkopojis datus par pēdējiem diviem gadiem un secina: praktiski visos traumu un vardarbības veidos pieaudzis cietušo bērnu skaits. Lai mazinātu bērnu traumatismu, Bērnu slimnīcas fonds kopā ar desmit valsts iestādēm un uzņēmumiem apvienojušies un radījuši kopīgu aktivitāšu plānu, turpinot sociālo kampaņu Nosargāsim bērnus.

HIV/AIDS pacientu organizācijas pauž satraukumu par HIV pacientu ārstēšanu – neraugoties uz papildus piešķirto finansējumu zālēm, ārstēto pacientu skaits būtiski nepieaug. Rindā pie infektologa, kas var nozīmēt antiretrovīrusu terapiju, jāgaida vairākas nedēļas.

Premjerministrs Māris Kučinskis aicina Veselības ministriju popularizēt infografiku, kurā esot skaidri parādīts, kam un cik jāmaksā par valsts obligāto veselības apdrošināšanu, taču šis informatīvais materiāls ir maldinošs. Tajā teikts, ka jāsamaksā 51,60 eiro 2018. gadā, lai kļūtu apdrošināts veselībai, taču faktiski, lai nākamgad varētu saņemt valsts apmaksātus veselības pakalpojumus, ir jāsamaksā uzreiz par diviem gadiem – 2018. un 2019. gadu, un kopā tie ir 206,4 eiro.

Veselības ministrijas politiskā iniciatīva par pieļaujamo cenu koridoru kompensējamām zālēm jau saņēmusi kritiku – ne par vēlmi samazināt medikamentu cenu, bet par nepārdomātu rīcību, kas veicinās zāļu ražotāju atteikšanos no dalības kompensējamo zāļu sistēmā un vēlmi vispār aiziet no Latvijas tirgus.

Katru dienu negadījumos cieš ap 18 līdz 20 skolas vecuma bērnu, savukārt apmēram 20 bērnu vidēji gadā gūst dažāda smaguma elektrotraumas, liecina atbildīgo dienestu dati. Savukārt policijas informācija liecina, ka būtiski samazinājies bērnu pastrādāto noziegumu skaits. Lai veicinātu skolēnu izpratni par drošību ikdienā un rīcību ārkārtas situācijās, Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Valsts policiju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienestu un vairākiem uzņēmumiem organizē konkursu Esi drošs – neesi pārdrošs.

Labklājības ministrija sagatavojusi priekšlikumus likuma izmaiņām, lai palielinātu sociālo nodrošinājumu vecumdienās bērnu vecākiem. To paredzēts darīt, veicot lielākas sociālās iemaksas par vecākiem laikā, kamēr viņi kopj mazuli vai bērnu ar invaliditāti. Tomēr šādas izmaiņas prasa pietiekami lielus finanšu resursus, kam jāvārds būs jāsaka gan Finanšu ministrijai, gan valdībai.

Pēdējo trīs gadu laikā līgumus par mācīšanos un strādāšanu ārpus Rīgas esošā ārstniecības iestādē – reģionālajā slimnīcā – noslēguši vairāk nekā simt rezidentu. Lai arī jaunajiem ārstiem, kuri izvēlas rezidentūru ārpus Rīgas, maksā par 30 procentiem lielāku atalgojumu, rezidentu skaits reģionos tomēr nav pieaudzis elpu aizraujošos tempos.

Valsts kontrole izvērtējusi Labklājības ministrijas īstenojamo deinstitucionalizācijas projekta ieviešanas gaitu un secina: atbildīgajai valsts iestādei būtiski jāuzlabo darbs, strādājot pie tik sabiedrībai nozīmīga jautājuma kā atbalsta sistēmas izveide cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, tostarp bērniem, dzīvojot nevis institūcijās, bet sabiedrībā.

Satversmes tiesa šodien turpina skatīt lietu par Ārstniecības likumā iekļautās normas par pagarināto darba laiku medicīnas darbiniekiem atbilstību Satversmei. Lieta tika ierosināta pēc tiesībsarga iesnieguma, kurā viņš apšauba šīs likuma normas atbilstību Satversmē noteiktajam vienlīdzības principam un garantētajām tiesībām uz taisnīgu atlīdzību mediķiem.

Konkurences padomes (KP) aptaujas dati liecina, ka vairāk nekā 60 procentiem Latvijas iedzīvotāju ir bijusi apgrūtināta iespēja iegādāties nepieciešamos kompensējamos medikamentus.

Rehabilitācijas centram no alkohola un narkotikām atkarīgiem pusaudžiem noteikti Latvijā ir jābūt, Neatkarīgajai saka bērnu psihiatrs, Bērnu slimnīcas Psihiatrijas klīnikas vadītājs Ņikita Bezborodovs. Lielāka uzmanība un arī finansējums nepieciešams bērnu ārstēšanai no atkarībām, jo pašlaik valsts atvēl līdzekļus tikai vienai nelielai nodaļai ar piecām gultasvietām.

Secinot, ka Latvijā nav pietiekami atbalsta programmu pusaudžiem, kuri lieto dažādas atkarības vielas un kuriem ir datorspēļu atkarības risks, Bērnu slimnīcas fonds kopā ar ekspertiem izveidojis jaunu programmu – pusaudžu resursu centru, kas sniegs palīdzību bērniem un ģimenēm. Pagaidām šī programma darbosies pilotprojekta veidā Rīgā, taču, visticamāk, atsaucība un interese būs ļoti liela, jo pašlaik vecākiem nav kur meklēt palīdzību.

Pētnieki vēlas noskaidrot, kāda ir sabiedrības attieksme pret HIV inficētajiem cilvēkiem, vai diskriminācija un aizspriedumi, par ko ikdienas sarunās stāsta daudzi cilvēki ar HIV, ir plaši izplatīti. Pētījuma rezultātā Latvija uzzinās savu HIV stigmas indeksu.

Veselības ministrija plāno veikt piecu savā padotībā esošo iestāžu reorganizāciju. Veselības inspekcija vairs neveiks veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un valsts budžeta līdzekļu izlietojuma uzraudzību un kontroli. Šie pienākumi tiks uzticēti Nacionālajam veselības dienestam. Savukārt Valsts sporta medicīnas centrs vispār tiks likvidēts, tā vietā izveidojot Antidopinga biroju.

Vispieprasītākās bezrecepšu zāles pēc starptautiskā nosaukuma Latvijā pērn tāpat kā iepriekšējos gados bija acetilsalicilskābe, ko sabiedrība labāk zina kā aspirīnu, un pretsāpju zāles – ibuprofēns. Savukārt visvairāk pārdotā aktīvā viela ir tieši ibuprofēns, ko satur virkne zināmu un mazāk zināmu pretsāpju medikamentu.