Inga Paparde / Autori

Latvija kļuvusi par vienu no piecām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kur pārtikas produktos noteikti ierobežojumi transtaukskābju daudzumam, jo no 1. jūnija stājušies spēkā Ministru kabineta noteikumi par maksimāli pieļaujamo transtaukskābju daudzumu pārtikas produktos.

Bērnu slimnīcas daudzfunkcionālajā korpusā atvērts Bērnu slimnīcas fonda informācijas centrs.

Tuvāko pāris gadu laikā Veselības ministrija ar jauna veida burkānu plānojusi reģioniem piesaistīt vairāk nekā 1400 mediķu. Burkāns ir atbalsts naudā ārstam, māsa un vecmātei par darbu ārpus Rīgas, ieskaitot piemaksas par ģimenes locekļiem. Šo projektu līdzfinansē Eiropas Savienība, un kopumā tā budžets ir desmit miljoni eiro līdz 2023. gadam.

Izmeklējumu, kas palīdz noteikt ļaundabīga audzēja – limfomas – stadiju un līdz ar to izvēlēties atbilstošu ārstēšanu, valsts neapmaksā ne pieaugušajiem, ne bērniem.

Pensiju likumā veiktas izmaiņas, kas skars senioru ikdienas dzīvi. Labklājības ministrija sagatavojusi skaidrojumu par šīm aktualitātēm. No šā gada 1. jūlija daļai pensionāru tiks paaugstināts piemaksas apmērs, arī pensiju indeksācija 1. oktobrī daļai pensionāru būs lielāka, jo tiks ņemts vērā viņu darba stāžs.

Lai arī pacientu skaits, kuriem veiktas acu operācijas, ir palielinājies par 40 procentiem, atsevišķos stacionāros, kuros sniedz šādu veselības aprūpi, rindas joprojām ir mērojamas nevis mēnešos, bet gados.

Ministru kabinets šodien plānojis izskatīt un pieņemt noteikumus par veselības aprūpes pakalpojumiem reto slimību jomā. Lai arī noteikumi ir gaidīti, jo tie dos tiesisku pamatu plaušu transplantācijas apmaksai reto slimību pacientiem, speciālisti norāda, ka dokumenta izstrādē nav ņemts vērā visu iesaistīto mediķu viedoklis.

Pielikt punktu senioru nabadzībai, šādu prasību politiķiem pirms nākamajām Saeimas vēlēšanām izvirza pensionāri. Diemžēl optimisma politiķu solītajam nav, jo pēdējo nepilnu četru gadu laikā praktiski neviena no pensionāru prasībām nav izpildīta.

Veselības ministrija (VM) vēlas no slimnīcām saņemt informāciju, cik mediķu pašlaik strādā virsstundas un vai slimnīcām ir iespējas nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumus pēc atteikšanās no pagarinātā normālā darba laika. Lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu, no nākamā gada 1. janvāra slimnīcām būs nepieciešams papildu finansējums, jo pilnībā būs jāapmaksā virsstundu darbs mediķiem. VM pašlaik min aptuvenus skaitļus, cik eiro būs nepieciešams, taču tie noteikti ir vairāki miljoni.

Valsts kontrole atkārtoti vērš atbildīgo iestāžu un politiķu uzmanību izdienas pensiju jautājumam, taču vēlmes un ieinteresētības to risināt nav. Daudzos gadījumos izdienas pensija ir nevis nodrošinājums brīdī, kad persona nevar turpināt darbu un savu profesionālo karjeru, bet otrs, stabils papildu ienākuma avots. Valsts kontrole izpētījusi, ka 70 procenti pēc aiziešanas izdienas pensijā turpina strādāt un liela daļa – tādā pašā darba pozīcijā.

Veselības ministrija plānojusi noteikt valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu kārtību hronisku slimību, onkoloģisko, sirds un asinsvadu saslimšanu pacientiem stacionārajā ārstniecības iestādē, jo pašreizējā sistēma neatbilst ne pacientu, ne slimnīcu vajadzībām. Liela daļa pacientu ar hroniskām saslimšanām bieži nonāk slimnīcu uzņemšanas nodaļās. Jaunā kārtība, visticamāk, izstrādāta arī, lai racionālāk izlietotu veselības budžeta līdzekļus, nemaksājot par hroniskiem pacientiem slimnīcām tikpat kā par akūtu pacientu.

Analizējot ministriju un citu valsts iestāžu grāmatvedības uzskaiti, Valsts kontrole secinājusi, ka nav uzlabojumu un arvien tiek atklātas līdzīgas neatbilstības, piemēram, izdevumu uzskaites un iepirkumu jomā, kā arī atlīdzības jautājumos. «Uzskaitīt mākam, grāmatvedības pārskati ir sakārtoti, taču ir jāiet tālāk un jāmāk šos valsts līdzekļus arī izlietot jēgpilni,» atzina valsts kontroliere Elita Krūmiņa. Viņa vēlreiz akcentēja izdienas pensiju jautājumu, ko kontrolieri vērtēja atsevišķā revīzijā, bet sistēmas sakārtošanai joprojām nekas nav izdarīts.

Apgalvojot, ka par veselības pakalpojumiem pacienti praktiski visu samaksā paši, iedzīvotāji maldina sevi un citus. Lai arī veselības aprūpē joprojām pastāv rindas uz izmeklējumiem, plānveida operācijām, konsultācijām pie speciālistiem, valsts atvēlētais finansējums valsts apmaksātiem pakalpojumiem ir būtiski audzis.

Līdz šim bērnam invaliditāti galvenokārt noteica uz sešiem mēnešiem, vienu gadu, diviem vai pieciem gadiem, un tikai atsevišķos gadījumos bērnam invaliditāti varēja noteikt līdz pat pilngadībai.

Latvijā ik gadu ļaundabīgo audzēju limfomu diagnosticē vairāk nekā 200 pacientiem, bet slimības dēļ mirst vairāk nekā simt pacientu. Limfomas pacientu veselības aprūpes uzlabošanā būtiska ir laikus veikta precīza diagnostika un atbilstoša ārstēšana. Taču ne tikai pieaugušajiem, bet pat bērniem valsts neapmaksā izmeklējumu, kas var precīzi raksturot slimību un noteikt labāko ārstēšanu.

Saeimas deputāti, kritizējot veselības ministres Andas Čakšas darbu, atgādināja par e-veselību, rindām uz izmeklējumiem un konsultācijām, naudas nepareizu izlietojumu, ministres meliem, taču tas neietekmēja prognozēto iznākumu – Saeima noraidīja opozīcijas pieprasīto ministres demisiju. Veselības ministres darbu kritizēja arī valdību veidojošo partiju pārstāvji, kas jau iezīmē tuvojošās Saeimas vēlēšanas rudenī.

Pilnvērtīgas un saprātīgas informācijas trūkums visai Latvijas sabiedrībai par HIV jautājumiem ir viens no būtiskiem šķēršļiem, kāpēc Latvijā neizdodas panākt ievērojamu jauno inficēšanās ar HIV gadījumu samazinājumu, uzskata atbalsta grupa HIV inficētajiem un AIDS slimniekiem Agihas vadītājs Andris Veiķenieks. «Mēs varam tikai sapņot, ka mums būs izglītota sabiedrība, tas, ko es vēlos, ir vismaz informēta sabiedrība, un ne tikai par HIV, bet par veselību kopumā,» sacīja A. Veiķenieks.

Lai arī Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteikts gan valsts apmaksātais veselības aprūpes minimums visiem Latvijas iedzīvotājiem, gan pilnais veselības aprūpes grozs, precīzi pašlaik atbildēt, kādi veselības aprūpes pakalpojumi būs vienai vai otrai pacientu grupai, Veselības ministrija vēl nevar.

Iedzīvotāji parakstoties ir apliecinājuši vēlmi mainīt likumu un panākt, lai turpmāk neapliktu pensijas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Šāda iniciatīva ir iesniegta Saeimā, taču pagaidām pieņemt konkrētu lēmumu šajā jautājumā, proti, rosināt izmaiņas likumā, lai pensijas no nodokļa nomaksas atbrīvo, deputāti neplāno.

Vēl pirms oficiālās peldsezonas sākšanās Veselības inspekcija veikusi šogad pirmās peldvietu ūdens kvalitātes pārbaudes oficiālajās peldvietās. Rezultāti liecina, ka ūdens kvalitāte peldvietās ir laba, un peldēties atļauts visās 56 peldvietās.

Kārtība, ka par nepamatotiem ātrās palīdzības izsaukumiem pacientam var likt samaksāt, ir spēkā jau vairākus gadus. Taču tagad Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests aicina Veselības ministriju par 16 eiro palielināt maksu par nepamatotu izsaukumu, turklāt turpmāk rēķinus pacients nedabūs uzreiz, bet vēlāk – pa pastu.

Piektā daļa Latvijas iedzīvotāju pēdējo 12 mēnešu laikā ne reizi nav apmeklējuši ģimenes ārstu, bet gandrīz puse nav apmeklējuši arī ārstu-speciālistu un zobārstu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Taču nepilna piektā daļa iedzīvotāju ģimenes ārstu gada laikā apmeklējuši pat vairāk nekā sešas reizes.