Inga Paparde / Autori

Šodien sākas beztermiņa ģimenes ārstu streiks, kurā darbu pārtrauks vairāki simti ģimenes ārstu visā Latvijā. Tā ir plašākā un nozīmīgākā mediķu protesta akcija pēdējo desmit gadu laikā, jo atšķirībā no piketiem šis streiks ietekmē arī pacientu iespējas saņemt medicīnisko palīdzību. Iespējams, tikai tā var piespiest politiķus ieklausīties mediķu prasībās izpildīt prasības un sakārtot veselības aprūpi.

Nacionālais veselības dienests sniedz ieteikumus iedzīvotājiem situācijai, kad ģimenes ārsta praksē netiek nodrošinātas ārsta konsultācijas. Ģimenes ārsti uzsāks streiku pirmdien, 3. jūlijā, no pulksten 12 dienā.

Profesors, gerontologs Jānis Zaļkalns atgādina senioriem: svarīgi saglabāt optimistisku un aktīvu dzīves pozīciju, neiegrimt skumji apcerīgā noskaņojumā vai – ļaunāk – pesimistiskā dzīves redzējumā. «Pārvarēsim nīgrumu, meklēsim sevī, cilvēkos un pasaulē gaišo, priecīgo un vairosim prieku sevī!» uzrunājot pensionārus, saka gerontologs (gerontoloģija ir zinātne, kas pēta novecošanos) un piedāvā dažus vienkāršus ieteikumus, kurus ievērot ikdienā, lai izvairītos no vecuma nīgruma.

Pirms vēl ģimenes ārstu streika, kad daudzas ārstu prakses nepieņems pacientus, liela daļa iedzīvotāju veselības problēmas risina, izsaucot neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi, vai paši dodas uz slimnīcu. Ar ģimenes ārstu konsultējas 43 procenti pacientu, aptaujā izzinājusi Rīgas Austrumu slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnika.

Valdība apstiprinājusi izmaiņas ārstu izziņu izsniegšanas kārtībā bērnu nometnēm – vecākiem būs jāiesniedz mazāk izziņu, sporta skolu audzēkņiem ģimenes ārstu izziņas nevajadzēs.

Stāvam katrs savās pozīcijās – par nespēju vienoties sarunās pirms streika saka Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide. Tacu tieši šādu pašu raksturojumu situācijai dod veselības ministre Anda Čakša, kura uzskata, ka ģimenes ārsti racionāli nespēj paraudzīties uz kopējo situāciju veselības nozarē, īpaši saistībā ar finansēšanu.

Alerģiskās reakcijas iedzīvotājiem pēc peldēšanās dažādās pludmalēs, visticamāk, izraisījusi tā saucamā peldētāju nieze, Neatkarīgajai pastāstīja Veselības inspekcijā. Peldvietas, kurās iedzīvotāji peldējušies un pēc tam konstatējuši izsitumus uz ādas vai niezi, ir neoficiālas, tāpēc tajās pārbaudes par valsts budžeta līdzekļiem netiek veiktas. Inspekcija iesaka paturēt prātā, ka ūdenstilpēs ir iespējama mikroskopisko parazītu klātbūtne, tāpēc pārdomāt, kur un kā peldēties.

Pensionāriem ar lielu darba stāžu nākamgad pensijas indeksēs ar lielāku koeficientu, tāpat no nākamā gada par 50 eirocentiem tiks palielinātas pensiju piemaksas par darba stāžu līdz 1996. gadam.

Lai gan valdība ir piešķīrusi nepilnus divus miljonus eiro mediķu algām un Saeima ir pieņēmusi grozījumus Ārstniecības likumā, kas paredz no jūlija pakāpeniski atteikties no ārstniecības personas diskriminējošām normām, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība no ieceres jūlijā rīkot protestu nav atteikusies. Mediķi, kuri piedalās protestā, visu jūliju nestrādās pagarināto normālo darba laiku. Arī ģimenes ārsti no nodoma streikot nav atkāpušies.

Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Inga Koļegova pastāstīja, ka Valsts vides dienests jau pagājušā gada jūlijā saņēmis anonīmu ziņojumu no kāda Jūrmalas iedzīvotāja, ka Jūrmalā, Ventspils šosejas 48. kilometrā, iespējams, ir nelegāla atkritumu izgāztuve.

Rīgas Austrumu slimnīcas Uroloģijas klīnikas ārsti dodas uz Latvijas reģioniem, kur trūkst urologu, lai vīriešiem bez maksas sniegtu konsultācijas un pārbaudītu veselību. Šogad urologi konsultē vīriešus Dobelē, Cēsīs, Rēzeknē un Jēkabpilī. Rīgas Austrumu slimnīcas urologi jūnijā jau viesojušies Dobelē, Cēsīs un Rēzeknē, bet 29. jūnijā urologs vīriešus gaidīs Jēkabpils poliklīnikā, tomēr lielās intereses dēļ par šīm konsultācijām urologi uz šīm pilsētām nolēmuši šogad doties vēlreiz – jau jūlijā.

Interesi par bijušās slimnīcas Linezers ēkām Rīgā izrādījusi Aizsardzības ministrija. Slimnīcas telpas, kuras apsaimnieko Rīgas Austrumu slimnīca, bet kurai tās nav nepieciešamas, pašlaik daļēji iznomātas dažādām privātām medicīnas struktūrām. Aizsardzības ministrijā Neatkarīgajai apliecināja, ka slimnīcas ēka apskatīta, bet nekāds lēmums nav pieņemts.

Veselības ministrija apsolījusi ģimenes ārstiem dienas laikā sagatavot izvērstas atbildes uz visām pirms streika pieteiktajām prasībām, taču vienlaikus ministrija gatavos arī plānu B, kā rīkoties, ja ģimenes ārsti patiešām sāks streiku un iedzīvotājiem nebūs pieejama primārā aprūpe.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Rīgas reģionālā centra arodorganizācijas biedri – ārsti un ārstu palīgi – aprēķinājuši, ka pēc Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Ārstniecības likumā par pagarinātā normālā darba laika samazinājumu viņu algas būtiski samazināsies.

Veselības ministrijai pietika ar pāris dienām, lai pēc politiķu lēmuma par veselības finansēšanu sadalītu pacientus pa veselības aprūpes pakalpojumu groziem. Valdība grasās atgriezties pie idejas – veselības aprūpe tikai nodokļu maksātājiem, bet nemaksātājiem – palīdzība akūtās situācijās un pieņemšana pie ģimenes ārsta. Šādu modeli pirms vairākiem gadiem piedāvāja arī bijusī politiķe Ingrīda Circene, taču gan ģimenes ārsti, gan tiesībsargs to noraidīja, uzsverot, ka tas ir pretrunā ar Satversmē garantētajām tiesībām.

Simtprocentīgi e-veselības sistēmai pašlaik ir pievienojušās slimnīcas – visas 52 ārstniecības iestādes ir noslēgušas līgumu un darbojas e-veselības vidē. Arī lielākā daļa aptieku – 85 procenti – ir pievienojušās un pieņem e-receptes. Tikai nedaudz vairāk par diviem mēnešiem mūs šķir no brīža, kad beigsies izmēģinājuma laiks e-veselībā un šī sistēma kļūs par obligātu visiem. Tāpēc bažas rada zemais ģimenes ārstu īpatsvars, kas pievienojušies e-veselībai – tikai 23 procenti.

Vairāk nekā puse pacientu nelieto ārsta izrakstītos medikamentus, bet trešā daļa aptaujāto iedzīvotāju savu dzīvesveidu vērtē kā neveselīgu. Vismaz katrs desmitais cilvēks izjutis nepieciešamību vērsties pie psihologa vai psihoterapeita, taču to nav varējuši izdarīt. Šādus datus atklāj Mana Aptieka&Apotheka Veselības indekss. Tas rāda, ka iedzīvotāji salīdzinājumā ar pagājušo gadu kritiskāk vērtē savu dzīvesveidu un arvien vairāk uzskata, ka nedara pietiekami savas veselības labā.

Politiķu veidotā koalīcija izvēlējusies mehānismu, kā nedaudz piepildīt veselības budžetu, neparedzot, ka pacientu dalījumam nodokļu maksātājos un nemaksātājos varētu būt stingri iebildumi, sākot no ģimenes ārstu nevēlēšanās būt par nodokļu inspektoriem, kuriem pacientiem tā vietā, lai sniegtu medicīnisku palīdzību, būs jāskatās nodokļu nomaksa un arī jāatsaka veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā, ja nodokļi nebūs nomaksāti, beidzot ar pacientiem. Tieši tāda pati situācija bija pirms vairākiem gadiem, kad ģimenes ārsti kategoriski atteicās būt sistēmas daļa, kur viņiem jāvērtē pacienti pēc nodokļu maksāšanas fakta.

“Esam gandarīti, jo ir izdevies vienoties par veselības nozares finansējumu,” vakar vakarā paziņoja premjerministrs Māris Kučinskis. Politiķi vienojušies, ka no nākamā gada par vienu procenta punktu tiks palielinātas sociālās iemaksas un veselības aprūpes pakalpojumi tiks sasaistīti ar nodokļu nomaksu. Tiem, kuri pašlaik neveic sociālās iemaksas, būs iespējams pievienoties veselības apdrošināšanai ar fiksētu maksājumu, kas būs piesaistīts minimālās algas apmēram, sacīja premjerministrs. “Ceru, ka tas cilvēkiem dos papildu stimulu iznākt no ēnu ekonomikas, taču vienlaikus mēs nedrīkstam atstāt bez veselības aprūpes cilvēkus, kuri sociālās iemaksas neveic objektīvu iemeslu dēļ,” sacīja M. Kučinskis. Taču gan premjers, gan veselības ministre Anda Čakša atzina, ka būs nepieciešams pārejas periods, lai ieviestu mehānismu, kā cilvēki saņems tos vai citus veselības pakalpojumus. Lai arī panākta vienošanās par veselības nozari, politiķi nākamnedēļ vēl turpinās sarunas par nodokļu reformu kopumā.

Dokumenti, kas ir Neatkarīgās rīcībā, liek secināt, ka bijušās Veselības inspekcijas vadītājas Aijas Mežsargas pārcelšana uz citu amatu bijusi plānota formāla, proti, aizrotēt uz citu darba vietu, tādu, ko valsts pārvaldes reformas ietvaros vēlāk plānots vispār likvidēt. Iespējams, ka šāds amats vispār faktiski nav bijis.

Premjerministrs Māris Kučinskis sola, ka šodien būs zināms galarezultāts sarunām ar valdību veidojošajām partijām par veselības nozares finansējumu. Ministru prezidents vēlas nodrošināties, ka visas koalīcijas partijas atbalstīs vienu kopīgu nostāju, kā nodrošināt papildu finansējumu veselības nozarei, taču pagaidām nav atbildes, kas notiks, ja kāda no politiskajām partijām pasaka nē.

Prokuratūra uzsākusi kriminālprocesu par P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas amatpersonu iespējamām pretlikumīgām darbībām. Šī lieta saistīta ar Veselības inspekcijas veikto pārbaudi slimnīcā, atklājot, ka slimnīca nepamatoti saņem maksājumus no valsts budžeta, liecina Neatkarīgās rīcībā esošie Veselības inspekcijas dokumenti. Sākotnēji «aizdomīgās naudas» apmēri pārsniedza 300 000 eiro, taču par lielāko daļu saņemtās naudas slimnīca spējusi sniegt paskaidrojumu.